No zīlītēm tas nepaglābs!
Ir atnācis pavasaris un aizvien vairāk un vairāk cilvēku dodas uz mežu, kāds meklēt briežu ragus, kāds jau vāc pirmos pumpurus, skaras un citus labumus, tāpat arī drīz jau sāksies pārtikā lietojamas pavasara sēnes. Tāpēc parunāsim par meža zvēriem, kurus varat sastapt mežā un cik ļoti tie Jūs apdraud.
Skatos mednieki aizvien un aizvien cilvēkus biedē, ka ja Tevi nesaplosīs nekontrolēts lācis, tad viennozīmīgi, to izdarīs nekontrolēti vilku bari un pat ja veiksmīgi no tiem izvairīsieties, tad kļūsiet par upuri kādam izsalkušam un nekontrolētam lūsim. Un pat ja tie neaizvilks uz savu migu plosīt. Tad riebīgās zīlītes ‘jej bogu’ Tevi nonārstos. Pa ziemu tās alka speķīti, šobrīd alkst kaisles.
Bet nu tā kā mēs neesam ieinteresēti šaut, tad parunāsim, kā ir doties uz mežu un cik ļoti riskējat ar savu veselību. Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, pats šausmīgākais un bīstamākais ko varam sastapt mežā ir ērce. Tā spēj nodrošināt mums piedzīvojumus uz visu atlikušo mūžu. Un lasot, tajos Jūsu internetos, kādas sekas mēdz būt no ērču pārnēsātajām slimībām, tad nākas secināt, ka mežā satikts lācis, pat lācene ar bērniem būtu daudz humānāki. Tieši ērce ir tā radībiņa, no kuras ir vērts sargāties un par kuru piedomāt. Kā aizsargāt sevi, esam jau iepriekš skatījuši. Neko jaunu nepastāstīšu.
Kā ir ar zvēru satikšanu mežā!?
Pa mežiem vazājos, cik vien sevi atceros. Piramīdas vēl nebija uzceltas, kad jau pirmo grozu ar čagu nesu ārā no meža. Principā sen! Un tā acu pret aci neesmu saticis nevienu zvēru. Redzējis esmu, kā tālumā no manis aizbēg stirnas, briežu bari, kā cūku bars aiznesas no manis 50 m attālumā. Ar mašīnu braucot, kāds pārskrien pāri ceļam- stirna, briežu govs, lapsa. Vienu reizi ejot pa mežu, kādi 10m no manis aizgāja garām cauna vai kas no tiem viedīgajiem, izmēros kā kārtīgs kaķis. Pat nepaskatījās uz mani, savā nodabā gāja uz cirsmu, es meklēju lielākas un mīkstākas dadžu lapas, tā nu nozudām viens no otra skatu punkta.
Kad notiek biežākās tikšanās ar meža zvēriem? Atbilde ir pavisam vienkārša, tad kad meža zvērs nav informēts par Jūsu klātesamību. Nebaidieties mežā uzvesties skaļi. Ideālā gadījumā ja ejat divatā, nekautrējieties sarunāties. Ejot, kāpiet uz izkaltušiem zariem. Un kas arī nav mazsvarīgi, atbraucot uz mežu, izkāpjot no mašīnas, mazliet piecērtiet durvis vai bagāžnieku. Vairums zvēru zina, ko nozīmē mašīna un laikus jau notinās.
Neviens meža zvērs, neskaitot zīlītes, nealkst Jūs satikt. Neskaitot slimus zvērus- tie arī nealkst Jūs satikt, bet var arī no Jums nebīties. Plus ir gadījumi, kad zvēri ir pieraduši pie cilvēka. Esmu tepat piepilsētā vizinājies ar riteni gar mežmalu. Un lapsa (bez trakumsērgas) stāvēja ceļa malā un tai lēni pabraucu garām 2m attālumā. Paskatījāmies viens uz otru un neko, ne man radās vēlme tai iekost, ne tai man. Ticu, tā kā tuvumā ir arī mazdārziņi, tad lapsa ir vienkārši pieradusi pie cilvēkiem, iespējams, kāds vēl piebaro. Bet mežā šādas situācijas ir maz ticamas. Ja nu vienīgi, kāds slims zvērs.
Bet ja nu tomēr, satiekat kādu zvēru mežā, tā pa tiešām tuvu, kad zvērs jau to varētu novērtēt, kā personisko robežu pārkāpšanu. Ko es varu ieteikt. Viens ir pameklēt youtubā par dažādu zvēru uzbrukumiem un ko saka profesionāļi. Nu kā profesionāļi, biežāk tie ir cilvēki, kuri paši lien pie lāčiem un tad kad lācis nāk prasīt vai var kā palīdzēt, sapūš tos ar piparu gāzi vai ieliek lodi pierē. Bet nu, šiem cilvēkiem vismaz ir pieredze. Lai rezumētu, kad skatīsieties video un lai daudz laika nepatērētu, pateikšu uzreiz, ka visu profesionāļu gala secinājums, ka neviens zvērs, pat vienas sugas ietvaros, nekad nav paredzams un rīkojas pilnīgi atšķirīgi. Un pilnīgi jebkurš ieteikums ir tikai konkrēta pieredze, konkrētā situācijā.
Ko darīt? Neko! Nekaitināt, nebiedēt, neuzvesties izaicinoši un mēģināt tīties prom. Ja, Jums nav šaujam ierocis, tad praktiski, Jums nav iespēja aizsargāties ne no viena zvēra. Un pat, ja Jums ir ierocis, kā medniekiem, no zīlītēm tas nepasargā arī viņus, tā viņi paši man stāstīja. Uzglūn, pielavās un viss, kolēģi vakarā ar Tevi vairs pie viena galda nesēžas un roku vairs nepasniedz.
Uz mežu varat doties droši, nevienam zvēram neesat interesants. Pat ērces, labprāt, Jums nepiesūktos un izvēlētos vērtāku upuri, bet tām nav gluži lielas izvēles, lai izdzīvotu- ņem kas ir un pats uzprasās, kleitā staigājot pa mežmalām un pļavām. Satikšanās ar zvēru mežā arī zvēram ir nestandarta situācija un tie vienmēr ir izņēmumi. Normālos apstākļos, zvērs jau tai mirklī, kad izkāpjat no mašīnas ir tālu prom. Baidīties nav no kā, bet arī uzprasīties nevajag!