Kritiskā domāšana šodien un vienmēr!
Šis raksts top pateicoties vienai no lapas sekotājām, kura man pajautāja par ežu dižadateni jeb populārāk pazīstamo ‘Lions mane’ jeb Hericium erinaceus. Un nācās papētīt dziļāk! Līdz ar to šodien parunāsim par to, ka arī dabas velšu kultūrā ir daudz tukšu līdzekļu. Tukšu no zinātnes viedokļa. ‘Feiku’ vai labi mārketinga projekti.
Aicinu vienmēr kritiski skatīties uz visu to ko es rakstu un visu pārbaudīt. Atcerieties, ka šo rakstu raksta cilvēks ar divu klašu izglītību un tā pati pie opapa šķūnītī iegūta.
Atgriežamies pie ežu dižadatenes. Iepriekš neiedziļinājos šīs dabas veltes pētījumos, jo kā jau izsens minu, ka esmu vairāk specializējies uz Latvijas dabu, to kas pie mums var izaugt. Nekad neesmu centies aptvert visas pasaules dabas veltes. Ar retiem izņēmumiem, piemēram, alveja. Pie mums aug tikai uz palodzes, bet pateicoties tam vēsturiskajam smagumam, cik ilgi šis augs ir mūsu tuvumā, nevaru to nepieminēt arī lapā.
Vairāk vai mazāk ar ežu dižadateni esmu saskāries dažādos populārzinātniskos avotos, kaut kādos aprakstos gan pie tirgotājiem un netirgotājiem, tāpat arī vienkārši entuziastu stāsti. Un tiešām visur ir norāde uz to, ka šī sēne ir unikāls dabas līdzeklis, kuru principā būtu jālieto teju vai visiem, īpaši cilvēkiem kuri gaida vecumu. Tad nu šodien nonācu pie pētījumu daļas (tieši klīniskie pētījumi) un izlēmu paskatīties, kas tad šai unikālai sēnei ir vēderā. Pētījumi lieliski, tikai maz! Ja palūkojas uz līknēm un iedaļu vērtībām, palasa informāciju var viegli saprast, ka ežu dižadatene ir lieliska ēdama sēne un viss. Ietekme uz cilvēka kognitīvām spējām ir tieši un precīzi nekāda. Vai nu ežu dižadatenes testu grupa ne ar ko neatšķiras no placebo grupas. Vai arī secinājumi tiek izteikti kā pozitīvi, kaut arī to diapazons ir iekļaujams testu pieļaujamā kļūdā (pieļaujamā kļūda ir lielāka, kā rezultāts). Vai arī testa grupa ir ap 30 cilvēkiem, kuru vēl sadala divās grupās.
Tā tad vai ir vērts lietot ežu dižadateni? Nezinu, iespējams, ka ir, jo kādus vitamīnus, polifenolus, minerālus, aminoskābes utt., visticamāk, uzņemsiet. Bet skatīties uz šo līdzekli, kā perspektīvu nenoraut vecumā Alcheimeru vai demenci... nu, nezinu. Iespējams, pētījumos bija vienkārši nepareizās ežu dižadatenes un īstās būtu perspektīvākas.
Šoreiz raksts īstenībā nav domāts par eža dižadateni un par to cik vērtīga vai nevērtīga tā ir. Šoreiz es gribu uzsvērt to, ka arī dabas velšu pasaulē ir daudz dažādu melu, mārketinga, meli uz nepareizi izprastiem pētījumiem. Vai meli, kas būvēti uz izdevīgu pētījumu interpretāciju. Un ir vieta arī vienkāršai neprecizitātei un nezināšanai.
Un pats trakākais, ka tas viss ir dziļi, jo dziļi samaisījies ar to kā ir patiesībā un vēl trakāk, ka ar katru gadu parādās jauni un jauni pētījumi, kas nereti noliedz vai papildina iepriekšējos. Turklāt dabas velšu pasaules pētījumiem ir stipri neliels finansiālais budžets, jo neviens tajos ne pārāk ieguldās, tālākās perspektīvas dēļ.
Aicinājums ir pavisam vienkāršs. Ir svarīgi analizēt visu informāciju, kura ir Jums pieejama. Šodienā ir jāsaprot, ka liela daļa informācijas ar kuru mēs sastopamies ir stipri nosacīta. Jeb kuru informāciju var pieņemt, kā virzienu, kuru tāpat ir jāturpina pētīt. Nezinu, kā piemēru, varat papētīt D vitamīna līmeņa noteikšanu organismā. Tādas analīzes ir pieejamas dažādās laboratorijās, tās nozīmē ģimenes ārsti un viss ir lieliski. Bet aizejam mazliet dziļāk! No kurienes tad sākās šis D vitamīna līmeņa noteikšanas un lietošanas bums. To izdomāja tāds pētnieks kā Dr. Michael Holick. Nesen tika atbrīvots no darba. Der pieminēt, ka viņš arī izdomāja, ka D vitamīns aizsargā no kovida, pēc gadiem tomēr nācās šo publikāciju atsaukt. Kas interesanti, ka D vitamīna līmeņa noteikšanas normatīvus neviens cits, kā Dr. M.Holick neizmanto, turklāt par D vitamīna vērtību ar neviens neko nesaka- es domāju zinātniskajā pasaulē, ne tie kas citē šo speciālistu. Ejam tālāk! ASV endokrinologa asociācija (American Association of Clinical Endocrinology), 2024.gadā mēģināja noteikt, kā tad īsti noteikt D vitamīna līmeni un vai to vispār vajag, un kāda tad ir D vitamīna norma un tā loma. Pat nav nekā dziļāka ko pateikt, atsaucēs atradīsiet pētījumu academic.oup.com mājas lapā. Piemēram, tāda organizācija, kā United States Preventive Services Taskforce, tā ir neatkarīga organizācija, kas nodarbojas ar preventīvo medicīnu, paziņoja, ka nevienam nevajag un nav jēgas taisīt D vitamīna analīzes. Turklāt viņi paziņoja, ka D vitamīna lietošanai, veselam cilvēkam, nav pilnīgi nekāda efekta uz kopējo mirstību, lūzumu daudzumu/ biežumu, depresiju, diabētu, sirds asinsvadu slimību un dažu tipu onkoloģiju profilaksi. Šīs organizācijas un viena britu zinātnieku grupa, visi kā viens apgalvo, ka Dr.M.Holick izdomājumam nav nekāda pamata, ka neeksistē minimālā D vitamīna robeža, pie kura būtu jāsāk cilvēku ārstēt. Un D vitamīna lietošana veselam cilvēkam vai cilvēkam ar D vitamīna “deficītu” ir pilnīgi bezjēdzīga, jo tas neietekmēs nedz mirstības slieksni, nedz kaulu stiprību, nedz visu pārējo, ko jau nosaucu pāris teikumus iepriekš.
Tai pat laikā ir vesela industrija ar ražotājiem, ārstiem kuri bīda šo D vitamīna kustību. Un nepārprotiet es nevainoju ārstus ļaunprātība, pieņemu, ka viņi tā ir mācīti un brīvajā laikā sevi neizklaidē ar pētījumu lasīšanu.
Un, nē es neesmu pret, ja kāds grib lietot un lieto D vitamīnu. Arī par D vitamīnu nav šis raksts. Bet gan par to, ka vienmēr un visur nepieciešama dziļa analīze. Gan vienā pusē, gan otrā pusē ir bardaks. Un arī zinātnes pasaule ne vienmēr nozīmē viennozīmīgu taisnību. Arī tajā mainās redzējums uz visu notiekošo un esošo. Un arī zinātnē strādā cilvēki.
Visa šī raksta nozīme ir veicināt skatījumu uz visām zināšanām ar zināmu devu kritikas. Nav vienas taisnības, neatkarīgi no kāda avota tā tiktu pasniegta. Jeb kurai taisnībai vienmēr atradīsies pretargumenti, kas veidos atkal jaunu taisnību. Viss uz šīs zemes attīstās.
Viss tikai un vienīgi kritiskās domāšanas vārdā!
Atsauces:
Ežu dižadatene
https://www.jstage.jst.go.jp/article/biomedres/40/4/40_125/_pdf/-char/en
https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1756464624001221
Pētījumu kvalitātes gradācija
https://skepticafe.lv/portfolio/pieradijumu-kvalitates-piramida/
Dr.M.Holick D vitamīns kovida ārstēšanai
https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0239252
D vitamīna līmeņa noteikšana (varat atrast pētījumu arī United States Preventive Services Taskforce mājas lapā. Publicētajā saitē tas ir labāk pārlūkojams)
https://jamanetwork.com/journals/jama/fullarticle/2778487
Tieši tā saite kuru meklēji, pētījums “A Systematic Review Supporting the Endocrine Society Clinical Practice Guidelines on Vitamin D”
https://academic.oup.com/jcem/article/109/8/1961/7686350?login=false