Kāpēc nelietot mušmiru mikrodevas!
Mikrodevas jeb “Mikrodozings” (aizgūts no angļu valodas, slengs) šodien ir kļuvusi par modes lietu. Pateicoties, dažu ārzemju entuziastu rosībai tagad ir laiks, kad mušmiru mikrodevu lietošana ir guvusi savas popularitātes vienu no augstākajiem punktiem. Kaut arī senatnē mušmire ir lietota un tajā nav nekas unikāls un jauns. Un arī pētījumi par mušmiru sastāvdaļām un iedarbību ir teju vai vecāki par vienu otru šī raksta lasītāju. Bet nu, pētījumus ir jālasa un tas ne vienmēr sakrīt ar mūsu vēlmēm. Tāpēc mēs gaidām runas vīrus vai tantes, kas pastāsta “ko jaunu” un tad tiem piedēvējam, jaunas kustības pamatu licēju statusu. Kaut visu mikrodevu pamats ir ielikts jau senatnē un lielu darbu izdarīja tieši zinātnieki, ne runas vīri/ tantes.
Īsi par mušmiru mikrodevām. Garāk var palasīt šeit! Principā mikrodevām izmanto sarkano mušmiri, retāk brūno un panteru mušmiri. Citas mušmires mikrodevās neizmanto, tas sasitās ar to, ka citās ir citi ķīmiskie savienojumi, arī nāvējoši bīstami. Klasiski, mušmiru mikrodeva ir līdz 1gr./dienn. no augstāk minētām mušmirēm. Devas mēdz būt arī lielākas, atkarīgs tieši no lietotāja nepieciešamībām. Mērķis ir gūt ārstniecisku efektu, ne reibinošu, psihodēlisku vai kādi citādi tuvu narkotiskam. Pēc pieredzes zinu cilvēkus, kuriem teju vai 5gr./ dienn. iedarbojas līdzvērtīgi, kā citam 1gr./dien. tomēr, katrs esam savādāks ar savām organisma īpatnībām. Taču atkārtošos vēlreiz- mikrodevas nesaistās ar reibināšanos. Ja ir vieta reibinošam efektam, tad tās vairs nav mikrodevas un par ārstniecisku efektu esamību runāt ir jau lieki. Ārstniecisks efekts ir tikai mikrodevām, reibonis liecina, ka esat pārdozējuši un devu ir jāsamazina. Kas svarīgi, mušmiru mikrodevas nerada pieradumu un no tām var jeb kurā mirklī atteikties, nesaskaroties ne ar kāda veida “attiešanas” efektiem. Vēl jo vairāk, lietojot mušmiru mikrodevas, vienu mirkli organisms pats paziņo, ka pietiek. Un nē, tas nenotiek slimīgi- vienkārši, sajūtās rodas stāvoklis, ka jaunas devas lietošana nesaista- pazūd interese un attiecīgi, lietošanas kurss arī beidzas.
Un tagad es mēģināšu paskaidrot, kāpēc tieši Tev mušmiru mikrodevas nav vajadzīgas un nav tās jāsāk lietot. Turpmāk rakstā pāriesim uz klasiku- sarkanās mušmires mikrodevām. Brūnās mušmires mikrodevas ir retas ar savām īpatnībām, panteru mušmires mikrodevas nav pat tuvu iesācējam paredzētas. Tie kas ir jau nonākuši pie panteru mušmires, tie šādu rakstu nelasīs, bet jau paši ir izglītoti tēmā un tiem ir savi pamatojumi, kāpēc to lietot.
Sarkanās mušmires mikrodevas šobrīd ir konkrētas cilvēku grupas intereses objekts, kuri to lieto un galvenais, saprot, kāpēc to lieto. Šie cilvēki ir dziļi tēmā un daudz jau izpētījuši, apzinoties kurp dodas. Sarkanās mušmires mikrodevas nav pamēģināšanas objekts, kuru palietot, tāpēc ka sarkanā mušmire no bērnības vai sabiedrībā ir tas “aizliegtais auglis” un ir iespēja darīt to, ko daudzi noliedz vai par ko daudzi šausminās. Pamēģināšana, kā likums, nesniedz nekādu efektu, jo nav iekļauta nekāda dziļāka doma, kāpēc tiek lietots konkrētais līdzeklis- nav mērķa, ko vēlas sasniegt. Attiecīgi to arī sasniedz.
Paskaidrošu plašāk. Vairums, pamēģināšanas beidzas ar vilšanos, jo nav zināšanu un konkrēta plāna. Sarkanā mušmire neizdarīs neko neviena vietā, tā nesniegs neko, kas Jūsos jau nebūtu un tā neatvērs nekādas apslēptās rezerves, kuras Jūsos jau nebūtu arī bez mikrodevām.
Pētījumos ir noteiktas dažādas sarkano mušmiru ietekmes uz cilvēka veselību, taču biežākās, kāpēc tiek lietota ir imunitātes uzlabošana un antidepresanta efekts. Protams, ir arī citi pamatojumi. Taču bieži aizmirstam, ka visu darām tikai paši!
Bet apskatīsim šoreiz tikai šos divus biežākos variantus.
Cilvēks vēlas uzlabot savas imūnsistēmas darbību, nu kā uzlabot, kļūt mazāk jūtīgs pret dažādiem vides faktoriem, kas var novest pie kaut kādām saslimšanām. Izvēlas lietot sarkanās mušmires mikrodevas un sastopas ar situāciju, ka īsti efekta nav- kāpēc? Sarkanā mušmire vai pareizāk tajā esošās vielas iedarbojas uz organismu dažādos veidos, tai skaitā arī uz smadzenēm, tajās esošiem receptoriem. Kas interesanti, tad mūsu organismā nav rijīgāka orgāna par smadzenēm un tik tikko tas tiek pastiprināti darbināts, tā organisma noliktavas tiek tīrītas uz nebēdu. Attiecīgi, cilvēks lietojot sarkanās mušmires mikrodevas gaida imunitātes uzlabošanos, bet nesaprot, ka laikā kad tie lietota sarkanā mušmire organismā samazinās vitamīnu, minerālvielu un dažādu aminoskābju saturs- sarkanā mušmire to nenokompensē. Samazinās, jo sarkanā mušmire iedarbojas uz smadzeņu darbību un attīstību. Rezultātā, efekta uz imunitāti ir samērā neliela, jo bieži vien, cilvēks lieto viena veida līdzekli un domā ka ar to ir pietiekami. Nesaprotot, ka sarkanās mušmires mikrodevas ir tikai un vienīgi palīglīdzeklis, viens no puzles gabaliņiem. Paralēli ir jārūpējas par sevi arī citos plānos- uzturs, aktivitāte utt.
Tas ir viens no piemēriem, par plānu sākot lietot sarkanās mušmires mikrodevas. Dodamies pie nākamā, pie antidepresanta efekta.
Šodien, depresija ir bieži sastopams stāvoklis, ne tik bieži ir patiesi depresija, kuru diagnosticē speciālisti, bet depresijai līdzīgs, normāls un dabīgs stāvoklis. Ar speciālisti es nedomāju psihologus. Cilvēki sagurst no ātrā dzīves tempa, kaut kādu cerību nerealizācijas, pasaules uzskatu nesakritība ar iekšējiem uzskatiem utml. Klasiskās zāles, protams, arī mūsu tautā ir alkohols. Bet starp izvēlēm mēdz būt arī sarkanā mušmire, jo tā nav ar tik smagām sekām kā alkohols, kā arī ir reizes 10 mazāk bīstama. To jau zinājāt, ja nē varat pameklēt David Nutt pētījumu “Drug harms in the UK”, kurā ir lieliski izklāstīts, kāpēc alkohols ir bīstamākā/ kaitīgākā narkotika.
Labi atgriežamies pie sarkanās mušmires mikrodevām un depresijas. Cilvēks ir kādā veidā nonācis pie šīs diagnozes vai iespaida par atbilstību diagnozei un izvēlas lietot sarkano mušmiri, lai uzlabotu savu emocionālo stāvokli un rāptos pamazām ārā no sevis izveidotās bedres. Un atkal vilšanās, sarkanās mušmires mikrodevas nestrādā. Lietojam mikrodevas un gaidām, kad viss notiks un būs atkal labi. Vai ir pašam kaut kas jādara? Nē, nu ja nu vienīgi jāuzdzer ūdens. Lūk, te atkal ir situācija, kad nav plāna. Sarkanās mušmires mikrodevas ir tikai palīglīdzeklis, kurš palīdz nonākt stāvoklī, lai veiksmīgāk sāktu strādāt ar esošo problēmu. Ja, nemaldos M.Višņeviskis taisīja pētījumu, kurā speciālisti noteica, ka sarkanā mušmire ir lielisks līdzeklis, lai vieglāk un efektīvāk sāktu terapiju- sāktu strādāt ar problēmu. Te arī ir tā zelta atslēga, ka sarkanās mušmires mikrodevas nav zāles pret depresiju, bet gan palīglīdzeklis, lai tiktu galā ar depresiju. Veiksmīgāk, efektīvāk sāktu darbu ar problēmas atrisināšanu. Kaut es labi zinu, ka šodienā daudzi “speciālisti”, izraksta cilvēkiem farmācijas radītos antidepresantus, kā zāles pret depresiju, kaut sākotnēji darbības mehānisms bija paredzēts, kā tikko minēju. Ne vienkārši sēdēt dārzeņa pozā un gaidīt kad beigsies vētra. Mēģinot kupēt, nejust ka kaut kas notiek. Bet nu, labi par ko runāt, pret vairums vīrusu slimībām mums vēl aizvien nozīmē antibiotikas.
Jā, jā zinu, visus pamatojumus, kāpēc vīrusa slimības laikā raksta antibiotikas. Visus tos aiz ausīm pievilktos, kuri balstās vairāk uz varbūtību, kā uz kādu konkrētu pētījumu.
Varētu minēt vēl kaut kādus piemērus, bet domāju ka pietiks. Tie arī ir tādi virzieni, kāpēc sarkanās mušmires mikrodevas nav paredzētas lietošanai tāpat, lai pamēģinātu. Lai sagaidītu no tās, ka būs kāds brīnums un triks- nebūs, būs tikai vilšanās. Tādi pati, kā ja lietotu kādas specifiskas farmācijas zāles, bez jel kādas vajadzības. Nav vajadzības, nav arī efekta.
Sarkanās mušmires mikrodevas ir specifisks līdzeklis, kuru šodienā lieto cilvēki, kuri ir “tēmā”. Lai būtu “tēmā”, ir jāmācās, jālasa, jāpēta un jāatbild uz visiem jautājumiem sev. Un tikai tad var tuvoties šim līdzeklim. Mācīties, izzināt ir nepieciešams, tikai tāpēc, ka sarkanā mušmire vismaz pārskatāmā nākotnē nekļūs par oficiālu ārstniecības vai palīglīdzekli. Līdz ar to tam nebūs konkrēta statusa, konkrētas lietošanas instrukcijas un konkretizēts efekts- visu nāksies izpētīt katram pašam.
Pirms lietot sarkanās mušmires mikrodevas, atbildiet sev uz jautājumu, ko darīsiet tālāk, kad mušmire sniegs savu efektu. Uzlabos imūnsistēmas reakciju, ko tālāk? “Atvērs”, ļaus sevi “sadzirdēt”, ko tālāk ar šo efektu darīsiet? Sarkanās mušmires mikrodevas ir tikai solis, konkrētu problēmu atrisināšanai un drīzāk tuvāk pirmajam, kā pēdējam.
Sarkanā mušmire šobrīd tiek spēcīgi glorificēta, bieži vien, to aktīvi ceļ saulītē cilvēki, kuri nedzīvo mikrodevās, bet gan makro devās, pie tam jau sen un bieži sarunājoties ar tiem ir sajūta, ka ne tie ir sasnieguši kādu dievišķo apziņas līmeni, bet ir soļa attālumā no delīrija. Un to visu redzot, atbilstoši reaģē arī sabiedrība un dažādi speciālisti. Arī Latvijā ir bijušas intervijas ar ārstu, kurš stāsta par dažādiem negatīviem efektiem, kurus rada arī sarkanā mušmire, taču nepiemin, ka visi minētie gadījumi ir makro devas. Plus atsaucas, ka par sarkano mušmiri nav nekādu pētījumu, kaut to ir vairāki simti, gan par pašu sarkano mušmiri, gan par tās sastāvdaļām.
Es no savas pieredzes varu teikt, izejot vairākus mikrodevas kursus, pat teju vai gada garumā un sasniedzot savus mērķus, ka sarkanās mušmires mikrodevas nav nekāda panaceja. Tas ir lielisks palīgs, bet nekādā veidā “Dievu zāles”, vai kā vēl to mēdz saukt publiskajā telpā.
Es sarkanajā mušmirē saskatu lielisku, perspektīvu līdzekli, konkrētu, savu mērķu sasniegšanai veselības ziņā, tai skaitā psiholoģiskās veselības ziņā. Ar nosacījumu, ka ir zināms, ko nepieciešams sasniegt un ir konkrēti zināms, kas tiks darīts visa ceļa garumā.
Uzskatu, ka pret sarkanās mušmires mikrodevām, tāpat kā pret citiem dabas un farmācijas līdzekļiem nepieciešams attiekties atbildīgi un uztvert tos nopietni. Nevajag lietot tāpat kā citus līdzekļus, arī sarkano mušmiri bez nepieciešamības.
Dažkārt, veselīgāk ir iziet garā pastaigā gar jūru, pa mežu vai kur vien patīk, pasēdēt ar tuvu draugu un parunāties, padzert labu kafiju vai aiziet uz teātri. Sasniedzot vēl labāku terapeitisko efektu, kā neapzināti ķerties klāt palīglīdzekļiem. Būs tikai un vienīgi vilšanās, kā likums bez kādiem pozitīviem efektiem.
Var šķist, ka esmu pret dabas velšu pasaules līdzekļiem, tai skaitā arī sarkanās mušmires mikrodevām. Es, protams, vēl aizvien ceru, ka mani nopirks “Bigfarma”, savu bankas kontu turu gatavībā vēl aizvien. Bet īstenībā, es ļoti, ļoti daudz laika veltu zinātniskās literatūras studēšanai (tā ir tā, kur katru trešo vārdu vai apzīmējumu “jāgooglē”), izzinu populārzinātniskos avotus, komunicēju ar līdzcilvēkiem un arī eksperimentēju uz sevi (nē, neesmu ‘BioHacker’). Un daudz pētu arī informāciju, kur tiek runāts pret dabas velšu lietošanu, kas ir ļoti sarežģīti. Atrast daudz maz adekvātu informāciju par kādu konkrētu dabas velti, mazliet iespringstot ir vēl kaut cik iespējams. Bet atrast adekvātu informāciju pret ir gaužām sarežģīti, pamatā nākas saskarties ne ar adekvātiem zinātniekiem, kuri izklāsta un pamato savu viedokli, bet kādiem farmācijas adeptiem, kuri principā ārpus sava darba lauka neko citu neatzīst. Bet sevis trenēšanai der viss.
Kā iespaidā es arī cenšos adekvāti skatīties uz lietām, kuras man ir sirdij tuvas, neiekrītot ne vienā, ne otrā bedrē (par/pret), bet veidojot sevī izpratni, kopbildi. Cik nu tas ir iespējams! Dzīve pierāda, jo vairāk izdodas uzzināt, jo vairāk rodas jautājumu, jo vairāk saprotu, ka neko nezinu. Vieglāk bija, kad no brāļa paņēmu pirmo grāmatu par dabas veltēm- bija skaidrs, ka viss ir skaidrs. Šobrīd, viss jau ir neviennozīmīgs.
Tā nav, to saku pēc pašpieredzes un par blaknēm dabas veltēm, tiešām, maz informācijas.
Paldies, ka liec meklēt info, darīt un izmēģināt- protams, pirmais uz sevi un tuviem cilvēkiem, kuri piekrīt.