Zinātnisko pētījumu nozīme
Šoreiz parunāsim par zinātnisko darbību, par tās nozīmi dabas velšu pasaulē. Es bieži uzsveru par to, ka vajag lasīt pētījumus vēlreiz un vēlreiz. Un mans galvenais dzinuls ir tas, ka pētījumos var atrast jaunu informāciju, jo diemžēl aktīvākā dabas velšu pasaules pētniecība balstās uz samērā veciem avotiem. Jā, arī lapā lasot tekstus esiet kritiski. Tajā es mēģinu rakstīt visu informāciju kuru spēju sastapt un visu laiku notiek darbs ar lapu. Vecā informācija tiek aizstāta ar jaunu un tiek pievienota arī pavisam jauna informācija. Tas kas ir pieejams, to arī cenšos apkopot- pārbaudot dažādos avotos. Protams, ja esat pamanījuši lapas apjomu un saprotat, ka es esmu viens, kas to veido... cik nu spēju apkopot, tik arī ir. Par katru dabas velti, kuru izlasāt lapā, es iesaku meklēt vēl informāciju internetā un papētīt vairāk, piemēram, izmantojot latīnisko nosaukumu dabas veltei.
Atgriežamies pie tēmas. Zinu, esam mācīti veidot autoritātes. Un teorētiski varētu teikt, ka zinātniskie pētījumi ir tas uz ko var balstīt savus pasaules uzskatus. Bet tā darīt ir gaužām nepareizi. Es neesmu piekritējs dažādām sazvērestības teorijām, taču starp tām ir arī daudz patiesības, protams, ne mazāk ārprāta. Ir tiešām daudz lielisku pētījumu, kuri spēj atklāt jaunu skatījumu uz dažādām lietām, bet diemžēl, pētījumi bieži tiek interpretēti tā, kā ir izdevīgi. Interpretācijas pielāgošanu un dažu faktu noklusēšanu biežāk izmanto “biznesmeņi”, kā piemēram, M.Višņevskis, P.Stamets (minu apzināti populārākos), jo mazāk populārie bieži atkārto jau populārāko teikto, tādi veidojot “informatīvo tirgu”. Lai izprastu ko domāju, paskaidrošu! Ņemam, kādu no sēnēm un sākam stāstīt par to konkrētas lietas, neminam ka stāstītā informācija ir maz ticama, piemēram, ka ežu dižadatene ietekmē kognitīvās spējas, kaut pēc pētījumiem redzams, ka testa kļūdas robežas ir lielākas par rezultātu. To neminam un turpinām stāstīt, ka konkrētais efekts ir. Tā kā cilvēks parastais, reti kad meklēs pamatojumu, bet ticēs uz vārda un biežāk ieklausīsies autoritātē. Pēc tam šo informāciju pārķers nākamais un nākamais un tādā veidā izveidosies telpa, kura ir piesātināta ar viena veida informāciju. Viss rezultāts sasniegts. Kā kļūt populāram, es domāju, ka nav jāskaidro. Labs piemērs ir M.Višņevskis ar bezmaksas lekcijām, dažādiem projektiem utt. Viņu šobrīd pārspēt popularitātē (konkrētajā tēmā) ir teju vai neiespējami, protams, konkrētā pasaules daļā. Un droši var stāstīt kā vēlas- savā interpretācijā. Pārmest Višņevskim, protams, ka nevar, jo neko kaitējošu viņš nedara- viņš neatbild par to, ka skatītājs, klausītājs, lasītājs neanalizē iegūto informāciju. Un Višņevskis ļoti labi iet soli pa solim savu interešu realizācijā. No tā tiešām ir ko mācīties.
Bet ir arī monētas otra puse- vai mēs varam uzticēties zinātniskajiem pētījumiem. Kas ir teicis, ka tie netiek veidoti ar mērķi sasniegt vēlamo rezultātu, ne patieso? Protams, es ticu, ka nosakot sēnē, augā, ķērpī esošos vitamīnus un minerālvielas, diez vai kādam ir izdevīgi mainīt rezultātus. Taču, kādas īpašības piedēvēt un “noteikt”, kas zina. Vienmēr, ir jāsaprot, ka jeb kādi pētījumi ir jāsubsidē, pētniekiem ir nepieciešamas algas un ja papētīsiet cik maksā laboratoriju aprīkojums. Un tad ir tās unikālās laboratorijas, kuras tiek sauktas par neatkarīgām. Tas izklausās tik pat smieklīgi, kā Latvijā neatkarīgie mēdiji.
Neatkarīgi pētnieki varētu būt mēs ar Jums, savākties bariņā, pārdot nieres un testēt kaut ko, bez jel kādas ieinteresētības. Es domāju, bez ieinteresētības iegūtos rezultātus monetizēt. Bet tā, kā mums nieru nav tik daudz, tad diez cik tālu mēs netiktu. Plus, gan jau mūsu neatkarīgie pētījumi beigtos tai mirklī, kad būtu jādabū atļauja no valsts, par pētījumu veikšanu. Pie tam vārds neatkarība, tāpat kā brīvība šodien jau ir naivs, lai to vispār lietotu.
Ko es vēlos teikt! Zinātniskie pētījumi ir laba lieta, tie ir kā papildus informācijas avots, kuru var papētīt, analizēt un izmantot savai zināšanai. Taču tie nav ne ar ko vērtīgāki par tautas novērojumiem daudzu gadu garumā. Tie nav svarīgāki par Jūsu pašu pieredzi. Tie nav vērtīgāki par dažādu tautas pētnieku viedokli. Tas ir vēl viens informācijas papildināšanas veids un nekas vairāk, ne kā daudzi profesiju pārstāvji apelē pie pētījumiem, kā vienīgiem, patiesiem informācijas apliecinājumiem. Vienmēr un visu ir nepieciešams analizēt pašam.
Vienmēr jāsaprot, ka jeb kurš zinātnieks ir konkrēti mācīts pēc konkrētas sistēmas, ir konkrēta algoritma ķīlnieks. Un nebūsim naivi, izglītības sistēma vienmēr ir pielāgota. Ticu, ka ir uz pasaules arī zinātnieki “hipiji”, kuri atklāj kaut ko bez iepriekšējām zināšanām- talanti. Bet tāpat arī ticu, ka nekur tālu tie netiek, zināšanas ir, bet tās nav atbilstošas konkrētam rāmim- attiecīgi, netiek novērtētas.
Esot dabas velšu kultūrā un īstenībā jeb kur, ir jāatceras, ka uz šīs pasaules ir tikai viena autoritāte un tā esat Jūs. Katrā gadījumā atbildību par jeb ko, Jūsu dzīvē, uzņemsieties tikai un vienīgi Jūs. Var naivi cerēt, ka kāds uzņemsies atbildību par Jums, bet tas 100%, nekad nestrādā. Nu, tik daudz cik panīdēt.