Alkoholisms
Alkoholisms Latvijā ir izplatīta problēma un topos mēs esam augšgalā, starp ES un OECD valstīm. Pamatā tas saistās ar to, ka mēs esam stiprā alkohola cienītāji. Līdz ar to absolūtā spirta daudzums uz cilvēku ir liels, ap 12,8L+/gadā. Pētāmā grupa ir 15+ gadi. Latvijā 44% iedzīvotāji sirgst ar alkoholismu, tie ir tie, kuri alkoholu lieto vismaz reizi mēnesī. Izteikti priekšgalā ir vīrieši, kuri patērē ap 21L absolūtā spirta gadā un sievietes, kuras patērē ap 6L absolūtā spirta gadā. Lai saprotams, tad absolūtais spirts ir domāts 100% šķīdums, kurš nesatur ūdeni, bet tikai etilspirtu. Vai, kā piemērs, vīns vidēji satur 12% absolūtā spirta masā. Tas nozīmē, ka tajā ir 0,12L absolūtā spirta. 12,8L absolūtā spirta ir līdzvērtīgi 106 viena litra vīna pudelēm uz cilvēku, kurš vecāks par 15 gadiem, gadā. Vai, apmēram, 2L vīna nedēļā. Ar nosacījumu, ka visi iedzīvotāji lieto alkoholu, bet tā kā problēma ar to ir tikai mazāk, kā pusei tautas, tad vīrietim tās ir 175L vīna vai 53L 40% degvīna gadā un sievietei 50L vīna gadā.
Tik sarežģīts ievads šim tekstam ir, lai būtu iespēja atklāt tēmu.
Latvijā, galvenokārt, mēs sastopamies ar alkoholismu ne vienkāršu iedzeršanu. Attiecīgi, lai no tā atbrīvotos ir jāskatās uz šo nelaimi līdzvērtīgi narkotiskai atkarībai. Ne velti senākā, skaidrojošā literatūrā etilspirts bija norādīts, kā narkotiska viela. Protams, legalizējot šo narkotisko vielu tika nomainīts arī apzīmējums uz “apreibinoša viela”.
Kas būtu jādara, lai no šīs atkarības atbrīvotos. Saprotams, ka nestrādās nekādi piespiedu vai drastiski līdzekļi pret paša cilvēka gribu. Tā teikt, vairs nedzeršu un viss.
Ir jātiek ar sevi galā psiholoģiskā plaknē. Jāatrod atkarības cēloņi- principā jāuzņemas atbildību par sevi pašam. Nevainojot notikumus, apstākļus, pieredzi vai citus cilvēkus. Jāatbrīvojas no atrunām un atkarības attaisnošanas. Un jāsaprot vai atbrīvošanās no šīs atkarības ir paša un patiesa vēlme.
Psiholoģiskā plaknē ir jāstrādā ar sevi pašam- izveidojiet savu terapiju. Nevajag sevi pārlikt cita cilvēka atbildībā. Protams, neskaitot gadījumus, kad nepieciešama jau klīniska palīdzība. Terapijas mērķis pavisam vienkāršs- atjaunot mīlestību pret dzīvi. Kas ir tas, kas katram nostrādās, es pateikt nevaru. Kādam pietiks ar iemīlēšanos un labu paraugu, kādam izdomāt sev hobiju vai kādas pārmaiņas ikdienas dzīvē. Iespēju ir neskaitāmi daudz. Jā, protams, tā būs vienas atkarības aizvietošana ar citu, bet te jāvērtē pēc ietekmes uz veselību.
Nonākot jau daudz maz stabilā, cik nu tas iespējams, psiholoģiskā stāvoklī. Var izskatīt variantus, kā sev palīdzēt ar dabas veltēm.
Šobrīd, pasaulē tiek pētīta sarkanā mušmire, kā perspektīvs līdzeklis psiholoģiskā stāvokļa normalizācijai, kā arī, kā efektīvs pret alkoholisma līdzeklis. Sarkanā mušmire mikrodevās spēj ietekmēt cilvēka psiholoģisko stāvokli, atbrīvojot cilvēku no depresīviem stāvokļiem, uzlabojot miegu un ikdienas produktivitāti. Tāpat arī tā iedarbojas uz tiem pašiem receptoriem smadzenēs uz kuriem iedarbojas alkohols. Attiecīgi, alkohols tiek izspiests no ikdienas. Turklāt ir jau dati, par to, ka efekts saglabājas arī pēc sarkanās mušmires mikrodevu kursa. Tas saistās ar to, ka mušmire ietekmē gan psiholoģisko, gan fizisko labsajūtu, plus GABA receptori ir ilgāku laiku nestimulēti ar alkoholu. Ko der pieminēt, ka sarkanā mušmire mikrodevās uzlabo arī dažādu orgānu darbību- kas arī veicina psiholoģisko labsajūtu.
Biežākā kļūda, kuru pieļauj ar sarkano mušmiri ir tā, ka to lieto aktīvajā atkarības fāzē. Tā var būt atbalstoša, tikai tad, ja stabili zināt ko vēlaties un uz ko ejat. Ja ir standarta uzstādījums, ka tagad dzeršu un lietošu mušmiri un viss notiks pats par sevi, tad tā nestrādās.
Es ticu, ka ir gadījumi, kad no sarkanās mušmires ir bail, kaut nesaprotu no kā baidīties, ja tāds sēņu produkts, kā alkohols bailes neraisa- alkoholam ir graujošāks efekts uz organismu un psihi. Bet šajos gadījumos var veidot citu taktiku.
Dabas velšu pasaulē ir dažādi augi, sēnes, ķērpji ar dažādiem efektiem, atliek vien atlasīt sev derīgākos. Te nāksies mazliet piedomāt un paeksperimentēt. Mērķis, ko nepieciešams sasniegt ir labsajūta ikdienā. Ir dabas veltes, kuras iedarbojas nomierinoši, uzmundrinoši, imūnās sistēmas darbības uzlabojoši, dažādu orgānu kopjoši u.t.t. Tāpat var atlasīt minerālvielām un vitamīniem bagātas veltes. Un šiem līdzekļiem nav obligāti jābūt “zāļu formā” (tējas, tinktūras, pulveri). Vērtīgas dabas veltes var būt arī pārtikas produkti- dārzeņi, zaļumi, augļi, gaļa u.c. produkti. Uzlabojot savu fizisko labsajūtu, uzlabosies arī psiholoģiskais stāvoklis, kā rezultātā no atkarības atbrīvoties būs ievērojami vieglāk. Domāju, ka šodien izreklamētais pretalkohola tēju maisījums strādā tieši šajā sektorā- ietekmējot pašsajūtu, uzlabojot ikdienas dzīvi.
Nevar nepieminēt arī to “muļķo sievu” līdzekli, kur tiek izmantotas dažādas dabas veltes ar specifiskiem efektiem, savienojumā ar alkoholu. Piemēram, parastā kumeļpēda, pelēkā tintene un citas dabas veltes. Galvenokārt, šīs dabas veltes sasaistē ar alkoholu radīs vemšanu, sliktu dūšu, līdz pat hospitalizācijas nepieciešamībai. Par “muļķo sievu” līdzekli to dēvēju, jo šie līdzekļi ir populāri tieši sieviešu vidū, kuras vēlas “izārstēt” savus vīrus pret to gribu. Tā teikt iebarot pa kluso. Efektivitāte šādiem līdzekļiem, šādā rakursā ir tuvu nullei un 99.9% nenostrādās. Nenostrādās, tieši tāpēc ka nekas netika izmainīts cilvēka apziņas līmenī, kā arī viņam jāturpina dzīvot ar tik lielisku sievu. Efektīvāk šādos gadījumos ir padomāt, kāpēc cilvēks ir nelaimīgs.
Tā tad, rezumējot. Galvenā problēma ir tieši alkoholisms un ir labi apzināties, ka tā nav nekāda iedzeršana, atpūta vai jel kāds cits sevis attaisnojošs faktors, bet gan alkoholisms. Apzinoties sevi, kā alkoholiķi, tas jau ir pirmais solis, lai kaut ko darītu- tā ir problēmas apzināšanās. Iedzeršana, jau nešķiet kā problēma, alkoholisms jau skan, kā labs stimuls, izstāties no šī klubiņa. Svarīgi ir apzināties, ka ceļš uz sevis izmainīšanu ir izteikti individuāls un to nāksies veikt vienam, bez citu iesaistes- tā tas ir daudz efektīvāk un rezultatīvāk.
Ārstēšanās, neskaitot smagus gadījumus, kur nepieciešama mediķu iesaiste, ir strukturēts darbs pašam ar sevi. Dabas veltes var palīdzēt uzlabot ikdienu, atbalstīt atbrīvojot no dažādiem stresa pilniem stāvokļiem. Taču dabas veltes nekādā ziņā nevar “izārstēt”, jo tas ir šodienas medicīnas burbulis, par izārstēšanu, ne dabas velšu. Dabas velšu pasaulē var tikai izārstēties- pats. Jā, neskan interesanti no monetizācijas viedokļa, bet tikai tā tas strādā.