Veiksmīgs darbs ar dabas veltēm
Sākot darboties ar dabas veltēm, grūtākais, laikam, ir tas brīdis, kad īsti nezini ar ko sākt. Zinu, ir arī cilvēki, kuri no sākuma dara un tad domā- parasti, tie, kuri attopas mājās ar klēpi nezināmu augu vai 4 spaiņiem nezināmu sēņu. Drošs paliek drošs, ievācu. Iniciatīva vienmēr ir lieliski, bet diemžēl, bieži sodāma.
Īsu brīdi esot šajā visā tēmā un vāroties tajā lielajā katlā, ir izveidojusies šāda tāda pieredze. Kopš esmu kļuvis publisks, tā arī saņemu kaut kādu atpakaļ ejošo saiti. Ne vienmēr adekvātu, bet nu tomēr. Tu tomēr ar savu pieredzi nepadalies, tad nu iztieku ar to kas ir. Ir nācies cilvēkus gan atbalstīt, varētu teikt ka apmācīt, bet nu mācīt kādu... tas saistās jau ar kaut kādu pedagoģijas izpausmi, veee... Nē, nē, nepareizi saprati, es pedagogus mīlu, jo vairāk, jo labāk. Tāpēc, tomēr, paliksim pie apzīmējuma “atbalsts”, man šāda atruna patīk labāk. Attiecīgi, ir nācies redzēt ar ko jaunie censoņas, kuri vēl nesaprot, kur iepinušies, saskaras. Šoreiz vairāk akcents uz problēmām.
Uzreiz izslēgšu no šī fabulas, tos kas darbojas, pēc principa: ”Mana ome... ” Tā ir atsevišķa grupa, kurā labāk neiejaukties. Līdzvērtīgi, kā tajā grupā, kas šodienā vairojas ģeometriskā progresijā, tie “Ezoreliģiskie zāļinieki”, kuros mazāk ezoreliģijas, kā skaistu bilžu un šizofrēnisku ierakstu sociālajos portālos. Biežāk nākas tomēr sadarboties ar adekvātiem, topošajiem zāļiniekiem, kuri mēģina apvienot iepriekšējo paaudžu pieredzi ar šodienas, pieejamās zinātnes, atklājumiem vai apstiprinājumiem. Un neaiztiek, lidmašīnu turbīnu tvaika pēdas debesīs.
Sākums vairāk vai mazāk visiem ir vienāds, labākajā gadījumā tie ir vecvecāki, vecāki, kas padalās ar zināšanām. Taču ne visiem ir tādi vecvecāki, vecāki, tad nākas saskarties ar kādu pirmo grāmatu vai interneta resursu. Te varu lepni klakšķināt ar mēli- daudziem esmu pirmais. Ir cilvēki, kas sāk ar šo lapu. Tas ir lieliski arī man, jo tas disciplinē, liek pētīt, pārbaudīt un vēl vairāk uzlabot, to kas jau radīts. Viennozīmīgi, lapā ir arī informācija, kura ir novecojusi, bet attaisnojumam teikšu, ka lapa jau ir daudz pāri 1600 A4 izmēra lapas pusēm un es esmu viens.
Sākuma avotam ir spēcīga nozīme, tam kā tālāk zāļinieks veidos savu attīstību. Ir zāļinieki, kuri ilgu laiku parazitē uz vecāko biedru un ir tādi, kas dzīvo informācijas badā. Pirmie iegūst zināšanas ātrāk, taču daudz nekvalitatīvāk, otrie lēnāk, bet daudz dziļāk. Galvenā atšķirība ir tajā, ka vecākais biedrs parasti neizstāstīs visu sīkumos, bet uzzināsiet, ka vajag darīt tā un tā, bet pieredzes neesamības dēļ, nezināsiet kāpēc. Otrie, pie kuriem piederu arī es, sarok informāciju par visu interesējošo paši. Attiecīgi, saprot, kā kas notiek un kāpēc tieši tā un ne savādāk, plus iegūst superīgāko īpašību- māku sarakt pilnīgi jeb kādas atbildes uz sevi interesējošiem jautājumiem.
Pirmais variants ir labs, jo vecākam biedram, kaut kas jāēd arī. Bet es iesaku būt otrajā frontē un visu darīt pašam- meklēt, rakt, pētīt un izglītot sevi. Un, galvenokārt, tāpēc ka šis variants ir tuvāks man- bet tas man radās tādā nosacīti bezizejas variantā- nebija iespēja atrast vecāko biedru. Tā, kā man bērnībā bija daudz laika attīstīt sevi pašam, tad “autoritāšu” sistēma, man kaut kā gājusi secen. Kā arī sastopoties ar “autoritātēm” es, kā likums, esmu zaudējis interesi pret viņiem, redzot viņu mērķus, tam ar ko viņi nodarbojas. Vienīgie autoritātes manā dzīvē ir mani vecāki, bet viņi diemžēl, ar dabas velšu pasauli nenodarbojas.
Izvēloties vecāko biedru, šī raksta nozīme zūd un varat neturpināt lasīt. Biedrs mācīs pa savam un mani te nevajag.
Ja der mana versija...he, he tikko aizdomājos, ka kļuvu par vecāko biedru Tev, tad pastāstīšu tālāk ar ko sākt. Tik gara priekšspēle, jo zinu ka pamatā lasa sievietes un sievietes parasti sūdzas, ka vīrieši nesaprotot priekšspēles nozīmi.
Tā tad, pirmais ar ko sākt ir saprast savus mērķus. Kāpēc Tev to vajag? Kādi ir Tavi motīvi! Mani tas neinteresē, bet Tev sev tas ir jāzina un pēc trijiem gadiem, pajautājiet sev vai vēl šis mērķis ir saglabājies. Ja nav saglabājies, tad uzdod šos jautājumus atkārtoti un noskaidro, ko dari un kurp dodies. Tas ir pats pamats visam. Ja, mērķis tomēr izrādās saistīts ar dabas velšu pasaules apguvi un izpēti, tad turpinām.
Tālāk drīkst nobīties no informācijas apjoma, ko tagad nāksies zināt no galvas... ārprāts. Pelašķi nesapratīs, ja neuzrunāt viņus latīņu valodā. Tā tad, informācijas apguve ir tikai motorikas izstrādāšanai, izlasiet šo mājas lapu, izlasiet kādas 20 grāmatas, pasekojiet youtuba AGF kanālam (citiem kanāliem sekot ir nodevība!). Un trenējiet savu apziņu. Visu šo informāciju no galvas zināt nav nekādas vajadzības, vajadzība ir zināt, kur atrast visu informāciju, kas nepieciešams. Un kā jau zināt, pat no galvas spējat nosaukt www, tālāk AGFonds un beigas jau zināt paši. Protams, tas ir skaisti, kad Ziemassvētkos pie eglītes varat noskaitīt mušmires visus ķīmiskos elementus un satriekt omi, bet citam nekam tas nenoder gan. Nu, iespējams, ja esat vīrietis, tad randiņā varat ar savām zināšanām novest sievieti līdz baltkvēlei, izstāstot, kā asinszāles ķīmiskie elementi oksidējas gremošanas traktā, kas no šiem oksīdiem sanāk... labi, neturpināšu. Pēc tam nespēšu atgaiņāties no pielūdzējām.
Trenējiet sevi, trenējiet savu uztveri, izstrādājiet savus algoritmus, kā strādāt ar informāciju. Un veidojiet savu pirmo sarakstu, nav svarīgi kur galvā uz lapiņas, uz rokas vai akmens plāksnītes. Bet izveidojiet savu priekšstatu par to, ko vēlaties sākt meklēt un atrast. Iesaku sākt ar klasiskiem augiem, tie kuri visur parādās un skaitās populāri. Tos būs vieglāk atpazīt un arī vieglāk atrast. Jā, mūsu ne pārāk aktīvā sabiedrībā, populārs ir tas, kas neliek iespringt.
Esam nonākuši pie praktiskās daļas. Kad ir pienācis laiks doties dabā un pētīt, kas tad tur īsti ir atrodams. Šodienā, noteikt augus un sēnes ir samērā viegli, ir visādi noteicēji (kuri ne vienmēr strādā precīzi), ir dažādas interešu grupas un forumi. Sākumā dosieties, kā likums ne pārāk tālu no savas dzīves vietas. Ja dzīvojat laukos, tad tā būs, galvenokārt, mājas apkārtne, ja dzīvojat pilsētā tad jau uz tuvākiem mežiem un pļavām. Tas arī ir paradoks, ka pilsētnieki apgūst daudz lielākas platības un strādā ar lielāku grupu augiem, un sēnēm, kā lauku cilvēki, kuriem viss atrodas turpat netālu no mājas. Lauku cilvēks, retāk iedomājās kāpt mašīnā un braukt savus 100km uz citu mežu, lai meklētu kaut kādas zāles vai sēnes, ja reiz mežs pie mājas. Pilsētnieks, savukārt, ir spiests braukt un vienreiz aizbrauks vienuviet, citreiz citur, tādi iepazīstoties ar lielāku biotopu daudzveidību un attiecīgi arī sugu daudzveidību.
Nosacīti savā dabas velšu ievākšanas vietā sastapsieties ar konkrēta daudzuma augiem un sēnēm, kuri tur mīt. Attiecīgi, liela daļa informācijas, kuru iepriekš lasījāt uzreiz būs neaktuāla. Tālāk puse no pieejamām dabas veltēm ar būs neaktuāla, vienkārši, nevajadzēs konkrēto iedarbības efektu.
Pētiet sev pieejamās dabas veltes un ko varat no tām radīt. Un viss! Nekas vairāk nav vajadzīgs!
Es, protams, varētu stāstīt arī par tālākiem soļiem, bet tas ir pilnīgi lieki. Katram tie būs savi! Tāpat kā ar jeb kuru atkarību, ja sākot tas paņems, tad ārā jau vairs netiks un atkarība iegūs tikai jaunus apmērus un iespējas. Un pat bez kāda ieteikuma atradīsiet visu, kas interesēs un realizēsiet visu, kas sākotnējā mērķī bija ielikts.
Protams, mēs vēl varētu izrunāt par drošību, par adekvātu attieksmi pret dabu un ko tik vēl ne. Bet ko tad es Tev došu lasīt rīt, ja šajā rakstā visu jau būšu izstāstījis.