Tikai domas
Uzdrošināšos paņemt no Tevis pāris minūtes Tavas dzīves, bet garantēju, ka noderēs.
Vēlos padalīties pārdomās un iespējams pat izteikt pāris ieteikumus, kas Tavu dzīvi daudz neapgrūtinās, bet pat mazliet uzlabos.
Šodienā, kad visur varam atrast vainīgo un pamatojumu, kāpēc dzīve mums paliek sarežģītāka ir īstais brīdis, lai atteiktos no šīs tukšās sevis žēlošanas un ārējo notikumu vainošanas. Kā, jau paši redzat un izjūtat uz savas ādas, tad visapkārt, viss mums paliek ekskluzīvs. Cik palicis, lai sagaidītu to mirkli, kad logā degoša lampiņa radīs pārdomas par izšķērdību. Protams, es pārspīlēju, bet par ko runāju Tu saproti. Un dzīves sadārdzinājums veidojas pat tur, kur nav nekāda pamata- vienkārši, ir mirklis, kad var visu sadārdzināt, palielināt peļņu. Bet sapratne, neko nemainīs. Tā tad ir laiks darīt ko lietas labā. Nē, nedomāju ne vienu aicināt uz revolūciju, tas vecums man jau pāri, kad manī dzīvoja pasaules mainīšanas dzirksts. Bet pārrunāt ar Tevi par dabas velšu pasauli, savas veselības uzturēšanu es varu gan.
Pārdomas manī radās, šodienas vietējā laikrakstā iekļautā raksta ietekmē, par Liepājas slimnīcas maksas pakalpojumu cenu palielināšanos. Labi, es vēl esmu jauns un gan jau kaut kā, izlīdzēšos ar plāksteriem. Bet saprotu, cik daudz mums ir cilvēku, kam šie slimnīcas pakalpojumi ir vitāli svarīgi un es vairs jau nerunāju tikai par Liepāju. Saprotu, ka sadārdzinājums būs visā jomā un ne tikai veselības aprūpē.
Un tieši tagad ir tas mirklis, kad sākt domāt, nu tā lai nav kā pie mums ierasts, ka atjēdzamies, mirklī kad rīkoties vajadzēja jau vakar.
Šobrīd, svarīgāk, kā jeb kad ir strādāt pašam pie sevis, tieši šis ir tas mirklis, kad ir nepieciešams sākt sevi, beidzot, cienīt! Sakārtot savu pasaules redzējumu un nomierināties, pasēdēt pirms lēkt un padomāt. Piestrādāt pie savām zināšanām, beigt baidīties un vienkārši dzīvot savu dzīvi.
Nē, protams, es Tev nedošu nekādus ekonomista cienīgus ieteikumus, kā tagad rīkoties. Taču es esmu secinājis vienu tādu savdabīgu likumsakarību, kad runājam par visa sadārdzinājumu. Ko darīt? Palūkoties zelta biržas cenas, zeltam vērtība vienmēr ir stabila, taču papīram, kurš tiek piedāvāts, kā alternatīva tam, gan ir bēdīgā stāvoklī. Attiecīgi, lai cik Tu skrietu, trakotu un mēģinātu nopelnīt, lai visam pietiek, tas neizdosies, ja ik dienas vērtība šiem papīra “faņķikiem” vērtība krītas. Un tas ir pirmais, par ko ir jāaizdomājas vai upurējot sevi, pēc tam, pēc šī vāveres riteņa, spēsiet sevi sakārtot. Strādāsim vairāk, piecietīsim, cerēsim uz nākotni, ka tur viss būs kārtībā un šobrīd iegūtā “kontūzija” būs bez atbalss.
Tas arī ir tas, par ko es vēlos parunāt pēc šī garā ievada!
Par pašcieņu, sevis mīlestību un pats galvenais- apzinīgu dzīvi! Tieši šādi, uz sliekšņa stāvošie laiki rada spēcīgus cilvēkus un nepārprotiet, es nerunāju par izturību, spēju paciest, bet tieši par cilvēku spēku. Šobrīd vairs nevienam no mums nav tiesības būt muļķim, lai cik skumji tas arī nebūtu. Un ne tāpēc, ka tas kādam traucētu, tas tiešā veidā ietekmēs katru pašu!
Ir vērts saliedēties sabiedrības līmenī, atmest to iekšējo riebumu, kas mīt mūsu sabiedrībā vienam pret otru. Ir jāsāk vienam otru atbalstīt, ir vērts nepavadīt diennaktis darbā, palīdzi labāk kaimiņam uzcelt šķūnīti. Šķūnītis nav jāsaprot tieši! Vienkārši, Tev ir draugs, kurš palīdz Tev dzīvot, gan jau arī Tu vari palīdzēt viņam.
Kā sakārtot savu dzīvi? Pavisam vienkārši! Kad Tev stāstīja, ka tas ir sarežģīti, Tevi apmuļķoja un lika tā domāt, lai varētu Tev pārdot to, ko Tev nemaz nevajag. Ir jāsaprot, tikai viena lieta un tā ir jāizjūt dziļi sevī- pats vērtīgākais, kas Tev ir, ir Tavs laiks. Nekam citam vērtības nav. Padomā par šo fiziskās dzīves “fīču”! Augstāk par visu, noliec savu laiku. Tā lai pašam rodas kauns par katru pazaudēto sekundi, minūti, stundu. Viss, nekas vairāk arī nav vajadzīgs. Jeb kura darbība iegūs uzreiz jēgu, pat gulēt iesi, lai pamostos efektīvs. Domas pārvērtīsies rezultātā.
Kur gan aizpeldēja, sākotnējā raksta doma par dabas veltēm? Ja, palūkosies vērīgāk, tad sapratīsi, ka šī lapa nav par dabas veltēm, tā ir par cilvēku. Jā, par Tevi un mani, ne par ko citu.
Es aicinu padomāt! Apstāties un padomāt- pilnīgi viss ir Tavās rokās.