Alkoholisms
Kā jau ierasts, saņemot vairāk par vienu vēstuli no lasītājiem par kādu konkrētu problēmu, top raksts! Lai man nebūtu jāatkārtojas, bet jau būtu pieejams mans viedoklis par konkrēto tēmu.
Šoreiz parunāsim par alkoholismu. Rakstu sāksim ar to, ka izveidosim vienu aksiomu!
“Katrs cilvēks uzņemas atbildību par sevi pats un veic savu ārstēšanu pats!”
Protams, ir izņēmumi, kad personai ir nepieciešama aizbildniecība- nepilngadība, garīgas veselības problēmas u.c. Citos gadījumos, cilvēks sevi ārstē tikai un vienīgi pats. Tas īpaši attiecas uz meitenēm, kuras nespēj turēties pretī kārdinājumam, ārstēt savus vīrus.
Daba sniedz dažādas iespējas, gan veltes, kuras mijiedarbojas ar alkoholu un pacientam rada saindēšanos (vemšanu) veidojot riebumu, ir dabas veltes, kuras iedarbojas uz tiem pašiem receptoriem uz kuriem alkohols, tādi aizstājot vēlmi dzert un var strādāt jau ar veltēm, kuras rada organismam pacēlumu, tādi uzlabojot pašsajūtu, veselību un samazinot vēlmi lietot alkoholu. Kārdinājuma mazināšanai, konkrētas dabas veltes, rakstā netiks minētas.
Lai iedarbotos uz cilvēka veselību ar dabas veltēm, pirmkārt, ir jābūt pašai cilvēka piekrišanai, attiecīgi, arī vēlmei to darīt. Savādāk tā ir vardarbība pret cilvēku, pieņemot, ka zināt labāk, to ko cilvēkam vajag. Iedomājieties, jeb kādu situāciju, atmosfēru vai savu ikdienas ieradumu, kurš Jums sagādā baudu un tagad, kāds sāks Jūs ārstēt, mēģinot norobežot Jūs no tā visa.
Jeb kurš narkologs Jums pateiks tieši to pašu, ka pret pacienta gribu izārstēt to nav iespējams. Protams, ja tas nav naudas jautājums- tad “izārstēs” uz kādu, pavisam nelielu mirklīti, līdz cilvēks atsāks savu ceļu.
Zinu, ka alkoholisms rada milzīgas problēmas jeb kurā ģimenē, protams, ja visa ģimene nesirgst ar šo psiholoģisko atkarību. Un, kā likums, grūti ir ne pašam cilvēkam, kurš ir alkoholiķis, bet līdzās dzīvojošajiem.
Kādi ir reālie varianti?
Ja, cilvēks, kurš sirgst ar alkoholismu ir nobriedis, ka vēlas kaut ko mainīt savā dzīvē un ne tāpēc, ka esat sākuši viņam draudēt, bet reāli pats nolēmis, ka to vairs nevēlas. Tad viennozīmīgi Jūs varat atbalstīt, bet atbalsts izpaužas ne darbos cilvēka vietā- Jums atkarības nav. Vienkārši, tīri cilvēciski palīdziet- nu, nedāviniet viņam dārgu konjaku dzimšanas dienā un nekaitiniet svētkos ar alkoholu.
Ja, cilvēks, nevēlas atteikties no sava ieraduma un tas reāli rada Jums problēmas, pasliktina dzīves kvalitāti jeb kādā veidā. Pietiek ar to, ka neesat ar mieru tā turpināt. Tad, ja tas ir vīrs, tad šķirieties, ja tas ir kāds cits radinieks, tad norobežojiet sevi no tā, atklāti norādot, ka Jums nav pieņemama cilvēka dzīves ceļa izvēle.
Jā, šo tēmu var izvērst daudz plašāk un apskatīt, gan vīrieša alkoholismu, gan sieviešu alkoholismu un jeb kādas situācijas.
Taču raksta mērķis ir tikai un vienīgi pateikt, ka jeb kādu ārstēšanu izvēlas un dara, tikai un vienīgi sirgstošais. Un Jums no malas, pilnīgi un galīgi neizdosies panākt neko- tikai pasliktināsiet savas ikdienas kvalitāti, cīnoties ar vējdzirnavām.
Bet drīkstat arī šim visam nepiekrist un pamēģināt izglābt cilvēku, pieredze visu parādīs pati!
Tikai,ja tas ir tavs "bērns"(vecākiem bērns ir bērns visu mūžu), tad "norobežoties" ir ļoti grūti.
Kad viņš palicis aukstumā uz ielas- ko darīt?
Un lūdz palīdzību, sakot, ka netiek galā ar savu galvu?
Un tu zini, ka tas tutpināsies.
Ticēt psiholoģijai, mēģināt pdihologu spējas?(protams, pašiem vecākiem maksājot. Pat,ja vairs nav tās naudas)...