Visi, kas ir tēma, ir aizdomājušies vai nav iespējams, kādas meža sēnes audzēt arī apzinātā vietā, tās iestādot. Un arī tirgotāji nav slinki un laikus piedāvā dažādus “micēliju, sporu” maisījumus. Kuri paredz sēņu stādīšanu līdzīgi puķēm. Protams, nav ilgi jāgaida, lai sastaptos ar pilnīgu izgāšanos.

Bet arī pieredzējuši sēņotāji, tīrot sēnes, to daļas mēdz izmētāt cerībā, ka ja nu iesēsies. Bet arī tas reti, kad vainagojas ar panākumiem.

Ja tā pavisam nopietni, tad vienīgās sēnes, kuras mēs varam mēģināt audzēt ir saprofīti! Tās ir tās sēnes, kuras pārtiek no mirušas koksnes. Inficējot mirušo koksni ar sēņu micēliju, var izdoties arī ko izaudzēt. Starp tādām sēnēm ir mūsu ierastās austeru sānauses, lakas plakanpiepes un citas. Saprotams, ka audzētas tiek tikai vērtīgās kultūras.

Taču mēs gribam baravikas, gailenes, rudmieses... Bet, jeb kādi mēģinājumi ieaudzēt šīs kultūras sēnes rezultēsies ar izgāšanos!

Lielākā daļa vērtīgo sēņu, kuras mēs vēlētos kultivēt dzīvo konkrētā biotopā, simbiozē ar konkrētām koku sugām un nekādi savādāk. Attiecīgi, lai mēs varētu iestādīt savas sēnes mums ir jāatrod tām ideāla dzīves vieta un koki, kuri ir bez “apakšīrniekiem”. Taču jeb kurš koks uz šīs pasaules ir simbiozē ar sēni visa tā mūža garumā. Vidēji reizi 15 gados (pavisam relatīvs laiks) koks savus sēņu partnerus maina uz citiem un tāpēc ir tāda parādība, ka visu laiku konkrētā meža vietā dzīvoja viena sēņu suga un tagad cita. Un tas neattiecas uz to parādību, ko sēņotāji parasti piemin. Ka sēņu vieta ir palikusi tukša, ka agrāk tur esot bijis daudz sēņu un tam līdzīgi. Tas saistās ar vides apstākļu izmaiņām un iespējams, iepriekš augušai sēnei tur vairs nav labvēlīgi augšanas apstākļi un tā ir iznīkusi vai to vienkārši ir izkonkurējusi cita sēņu grupa.

Ko es vēlos pateikt? Ka ieaudzēt vērtīgās sēnes, pie tam, ja tās nav saprofīti, ir neiespējami un ar tādu lietu nodarboties ir maigi sakot muļķīgi.

Kas attiecas uz sēņu daļu izmētāšanu, tīrot sēnes? No tā ir jēga, ja tīrāt savas sēnes turpat mežā. Lielu daļu sēņu sporas pārnēsā arī kukaiņi, kuri no tām pārtiek un šīs sēņu daļas var būt kā papildus sporu avots. Tāpat arī vietā kur sēņojat jau ir ideāli šīs sēnes augšanas apstākļi un tādi, iespējams, varat vairot šajā vietā esošo sēņu saimi.

Vēl kāds interesants fakts, kuru reiz lasīju par lakas plakanpiepi. Sporu ražošanas laikā, vējš tās sporas var aiznest pat līdz 10 000km attālumā, taču kā redzat, meži nav pilni ar lakas plakanpiepi. Arī tai ir nepieciešami konkrēti dzīves apstākļi. Es pieņemu, ka arī daudzām citām sēnēm ar sporu izplatību ir tuvu līdzīgi. Kāpēc es minu šādu interesantu zinātnieku secinājumu? Tāpēc, ja arī vēlaties iesēt savā dārzā kādu sēni, tad ziniet, ka neatkarīgi cik tālu dzīvojat no meža, Jūsu dārzā sen jau ir nosēdušās sēņu sporas, sen jau aug sēnes- iespējams, ne tās kuras atpazīstat un pamanāt, bet tās tur ir!