Melnā spulgpiepe ir viena no uz kokiem parazitējoša sēne, kura laika gaitā arī nobeidz koku, izveidojot tajā brūno trupi. Koks uz kura parazitē melnā spulgpiepe izdzīvo maksimāli 80 gadus (biežāk tie ir 15-20 gadi). Ārstnieciskam nolūkam tiek ievākta melnās spulgpiepes daļa- sklerocijs! Sklerocijs ir tā sēnes daļa, kura veido izaugumu uz koka stumbra. Sklerocija funkcionalitāte ir vērtīgo vielu uzkrāšana, ar kurām sēne pēc tam sevi nodrošina, lai varētu saražot sporas un vairoties. Sklerocijs ir sēnes neauglīgā daļa- attiecīgi, ja ar to strādāsiet mājās, bērzu tuvumā, risks inficēt savus bērzus ir tuvs nullei. Turklāt, sēņu sporas dažādām sēnēm spēj pārvietoties ar gaisa plūsmu līdz pat 10 000km attālumam, tāpēc sēņu pasaule mums ir nekontrolējama.
Ārstniecībā izmanto terminu bērza čaga, pēc kā varam viegli atcerēties, ka ārstniecisks ir tikai no bērza ievākts melnās spulgpiepes sklerocijs. Tas saistās ar to, ka bērzs pats ir ārstniecisks un mirklī, kad tajā attīstās melnā spulgpiepe, bērzs pasāk cīņu pret to. Protams, ķīmisku, kā rezultātā sēnes sklerocijā nonāk daudz vērtīgo vielu, kuras mums arī ir nepieciešamas.
Pasaules mērogā, bērza čaga ir pieprasīts produkts, taču tā piedāvājums vienmēr ir mazāks, kā pieprasījums. Tāpēc tirgū ir izveidota tāda mākslīga situācija, kad tiek piedāvātas dažādas alternatīvas sēnes. Par kurām bieži vien tiek veidotas leģendas. Bet ja papētīsiet tuvāk, tad, galvenokārt, tās ir sēnes, kuras nāk no sēņu fermām un ir audzējamas specifiski izveidotās audzētavās- reishi (lakas plakanpiepe), Lion's mane (ežu dižadatene) un citas, kā arī brīnumaini dārgais Ķīnas cordyceps (Kara milnene), kuru ievāc kalnos ar visiem kāpuriem. Protams, sēnes ir ārstnieciskas, bet nereti leģendas ir skaļākas, kā realitāte. Tas vienā vārdā saucas bizness.
Ar bērza čagu ir savādāk. To nevarat izaudzēt un pat ja mākslīgi inficētu koku ar šo sēni, tad ražu nāktos gaidīt ilgi, pie tam vēl tā būtu īslaicīga. Uz vienu koku 10-15 gadu laikā iegūtu, apmēram, 1-3kg svaigas sēnes. Pēc apstrādes masu sadaliet ar 10. Tā tad vienīgais veids, kā darboties ar čagu ir ievākt to savvaļā. Taču, arī te sastopamies ar sarežģītu situāciju, tā ir reta- 1 čaga uz 40 000 bērziem. Vēl ir variants, sadarboties ar dabas velšu vācējiem, taču garantija, ka čaga tiks ievākta pareizi ir niecīga, jo maksāsiet jau par atnestajiem kilogramiem un nekādi nespēsiet pārbaudīt kvalitāti. Vizuāli dzīva čaga no mirušas neatšķiras ne ar ko! Īpaši slapjā laikā, sausā vēl var noteikt vai čaga ir mirusi. Protams, laboratorijas izveidošanu neviens nav atcēlis, taču tai izmaksas būs ievērojamas, ja negatavojaties kļūt par lielražotāju.
Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc bērza čagu ir grūti nodrošināt pietiekamos apjomos, lai nodrošinātu pieprasījumu. Sēne ir reta, apjomi nelieli, ievākšana sarežģīta, ja salīdzinām ar tradicionālākām sēnēm.
Latvijā situācija ir daudz mierīgāka un bērza čaga ir vēl starp maz pazīstamajām sēnēm un arī pieprasījuma ziņā, mēs neesam ne tuvu nedz Rietumu, nedz Austrumu pasaulei. Un lai arī var likties, ka čagas lietošanas pirmsākumi, kā vairums ārstniecisko sēņu ir sācies Āzijā, tad šoreiz tā nav. Tāpat, kā sarkanās un brūnās mušmires ārstniecībā sāka izmantot pirmie Rietumu eiropieši, tāpat ir arī ar čagu, tās lietošanas pirmavoti meklējami Ziemeļu eiropā, Skandināvu valstīs. Čaga arī ir sēne, kuras ārstnieciskie "ceļi" sākas Eiropas teritorijā.
Sekojot rietumu kultūrai, pamatā amerikāņu, arī Latvijā šīs sēnes kultūra lēnām atdzimst un pēc tās pieprasījums palielinās, jo no ārstniecisko īpašību viedokļa sēne tiešām ir unikāla. Pamatā, visa pasaules čaga aizceļo uz Amerikas savienotajām valstīm, Kanādu, Vāciju. Savukārt, Krievija savus čagas krājumus eksportē uz Āzijas valstīm. Rietumu pasaulē bērza čagu tradicionāli pielieto pulvera veidā, gatavojot dzērienus. Savukārt, Āzijā čagu pielieto daudz plašāk, tie ir gan dzērieni, gan kosmētika, gan arī tā tiek pielietota specifiskās SPA procedūrās. Kas interesanti, tad tāpat kā sarkano mušmiri arī čagu, Rietumu pasaule, īpaši Kanāda, labprāt, iepērk tieši no Baltijas valstīm. Iespējams, pie mums esošais klimats ir draudzīgs sēnēm.
Attīstoties bērza čagas kultūrai Latvijā, pie tās nelieliem apjomiem, tā būs sevišķi reta un dārga sēne. Kuru rezerves tuvākos gadus Latvijā arī izsīks.
Ir vērts izzināt šīs sēnes ievākšanu, atpazīšanu un izmantošanu un arī ikdienā to lietot savas veselības uzlabošanai. Kamēr to nenākas iepirkt no ārzemju resursiem, jo citu valstu tirgotāji, jau izrāda pastiprinātu interesi par Latvijā pieejamajiem sēņu resursiem un pat ir gatavi personīgi ierasties tiem pakaļ! Šādus piedāvājumus saņemu, sēņu sezonas laikā, vismaz reizi nedēļā!