Bērza čaga vai nē?

Bērza čaga ir tautas nosaukums un ne tikai Latvijas teritorijā, pat Amerikā sapratīs, kas ir "chaga tea". Taču īstenībā šo uz kokiem parazitējošos sēni, pareizi sauc par melno spulgpiepi! Tā ir sastopama uz dažādiem lapu kokiem, gan alkšņiem, gan pīlādžiem, gan kļavām un citiem, kā arī uz bērziem. Ārstniecībai ievāc tikai uz bērziem parazitējošu melnās spulgpiepes daļu un to tad arī var droši dēvēt par bērza čagu. Sēne ir melnā spulgpiepe, taču ārstniecībā var lietot apzīmējumu bērza čaga. Pirmkārt, tāpēc, ka pati sēne netiek ievākta, tikai tās daļa- sklerocijs (izaugums). Otrkārt, lai nerastos neprecizitātes un šis sklerocijs netiktu ievākts no citiem lapu kokiem. No citiem kokiem ievākta tā ir nevērtīga.

Uz bērza augoša čaga ir īpaša saimniekkoka īpatnību dēļ- koks ir ārstniecisks un visu laiku, kopš tam ir radies apakšīrnieks, koks aktīvi cenšas pret to cīnīties, aktivizējot savu imūno sistēmu pret šo parazītu. Melnā spulgpiepe to pilnvērtīgi izmanto un visas bērza aktīvās vielas uzkrāj savā sklerocijā. Sklerocijs ir tā daļa, kuru arī ievāc, tas uzaugums uz koka. Funkcionalitāte ir līdzīga, kā tādai vērtīgo vielu noliktavai. Pēc kāda laika, kad koks vairs nespēj cīnīties pretī un tam ir izveidojusies jau brūnā puve- koks sāk mirt. Patiesā, melnā spulgpiepe sāk attīstīties zem koka mizas. Melnā spulgpiepe ir viengadīga sēne! Lai arī daudzi nesaprot, kā tas var būt, ja reiz sklerocijs uzaug padsmit gadu laikā. Sklerocija veidošanās laikā, pati sēne zem mizas neattīstas, bet ir tādā fāzē, kad tikai uzkrāj vērtīgās vielas. Attīstoties, tā zem mizas izveidos lielu, brūnganu kārtu, kurā arī ir sēnes sporas. Veidošanās laikā, tā patērēs līdz šim uzkrātās vērtīgās vielas sklerocijā. Melnajai spulgpiepe attīstoties un izplatot sporas, sklerocijs paliek nevērtīgs. Biežākie veidi, kā melnā spulgpiepe izplata savas sporas ir pateicoties, specifiskām vabolītēm, bet nevēlos samelot, tāpēc to nosaukumu neminēšu. Otrs veids ir pateicoties vējam- taču šis vēl ir mikologu strīdus jautājums. Mikologi, tie ir tādi, vienmēr, dusmīgi cilvēciņi, kas pēta sēnes.

Mājas lapas, aktivitāšu sekotājiem ir radies iespaids, pēc maniem ierakstiem sociālajos portālos, ka bērza čaga ir bieži sastopama un viegli ievācama, bet tā īsti nav. Ik reiz, kā es dodos pēc bērzu čagas es pavadu daudz stundas mežā un itin bieži ievācu tikai pāris kg sēnes. Sažāvējot, svaru varat dalīt ar 10. Tāpat tiek apstaigātas lielas mežu platības un nenoliegšu, pieredze dara savu un jau apzināti dodos konkrētos virzienos, redzot meža stāvokli, izskatu, koku augšanas apstākļus u.t.t. Tā vienkāršoti, bērza čagu ir vērts meklēt, sen nezāģētā mežā, ar ūdeņainu augsni. Principā, vietā kurā bērzam augt ir sarežģīti. Jo veselam un spēcīgam bērzam, čaga neveidosies, tam ir jābūt, teiksim "samocītam".

Un tagad arī pieķersimies salīdzināšanai, ar veidojumiem un sēnēm ar kurām mēdz jaukt bērza čagu!

Par to kāpēc ir nepieciešams ievākt bērza čagu un ko tā spēs palīdzēt, un kāpēc tā ir unikāls dabas ārstniecības līdzeklis, varat palasīt šeit!

Biežākais ar ko jauc bērza čagu ir māzers! Tas ir veidojums, kurš aug uz koka, kaut kādu iemeslu dēļ. Daļa zinātnieku saka, ka tas ir kas līdzīgs cilvēka dzimumzīmei vai augonim- nepareizi saaugušas šūnas un veidojas šāds veidojums. Citi saka, ka arī šeit ir iesaistītas kaut kādas sēnes, kuras kropļo koksni.

Māzers ir dabīga koka daļa, kura sastāv no koksnes un to klāj koka miza. Miza var būt vizuāli savādāka, bet tā jeb kurā gadījumā būs. Šādu skatu, nekad neieraudzīsiet uz bērza čagu. Uz tās var būt mizas fragmenti, taču tā tur neaug un nepārklāj čagu.

Tāpat arī savas ērtās formas dēļ, māzers var kļūt par mājvietu dažādām sūnām, kas nebūs raksturīgi čagai!

Māzeri var būt dažādas formas un dažāda tipa. Ir tādi, kā attēlā, savīta koksne. Tāpat ir tādas kraupainas formas ar smalkiem zariņiem. Turklāt, tie vienmēr ir nosacīti apaļīgas formās, kas atkal nav raksturīgi čagai.

Vēl viena piepe, kura ir izteikti līdzīga čagai un tiešām var arī sajaukt! Tā ir melnā cietpiepe ( Phellinus nigricans), kura aug arī uz bērziem! No ārpuses melna, kraupaina, neaug uz tās nedz miza, nedz sūnas un pat iekšpusē tā būs tumši brūnā krāsā! Bet viss nav tik bēdīgi!

Pirmām kārtām, melnajai cietpiepei nav čagas raksturīgās formas, ja ieskatīsieties bildē, tad redzēsiet gadskārtu līnijas. Un sēne, lai arī ir kraupaina, tās virsma ir noapaļota un nosacīti gluda.

Otrkārt! Konkrētajam eksemplāram, apakša ir melna, jo tā ir jau mirusi un redzams, ka kukaiņu saēsta (skatīt sēnes caurumaino augšpusi). Bet tā, cietpiepēm apakšā ir balti pelēcīgs pārklājums- kurā mīt sporas. Protams, bērza čagas sklerocijam, kā neauglīgai sēņu daļai, šādas ekstras nav.

Tāpat arī, ja pārskaldīsiet čagu uz pusēm, tad redzēsiet, tur melnu garozu ārpusē, tad tumši brūnu slāni un apakšā, tādu švamveidīgu daļu, kuru varēsiet viegli ar nazi nokasīt. Iekšējos slāņus caurdzīslo dzeltenas krāsas pavedieni. Melnajai cietpiepei, savukārt, šādi slāņi nebūs! To pārskaldot, jau sākotnēji, jutīsiet, ka tā ir gumijota un grūti skaldās.

Tāpat arī šķērsgriezumā redzēsiet līnijas (šķiedras visā garumā. Vertikāli.) un pat ja izdomāsiet šo sēni samalt, tad Jums rezultātā sanāks ne pulveris, kā tas ir bērzu čagai, bet iegūsiet tādu savdabīgu, šķiedru kūlīti, piepju vates kumšķīti. Un, jā piepes var izmantot līdzīgi vilnai un gatavot audumu, taču tas ir vairāk kā lieliski degošs- gruzdošs materiāls!

Un arī ir vēl viena īpatnība, melnā cietpiepe reti, kad būs viena, pat ja viena būs šāda mirusi un līdzīga čagai, tāpēc ja redzat no apakšas pelēcīgi baltos pakavus un kādu, it kā čagu. Varat būt gandrīz vai droši, ka tā arī ir melnā cietpiepe! Kopā uz viena koka čagu ar melno cietpiepi neesmu sastapis! Sēnes arī ir teritoriālas un ne vienmēr uz sava koka ļauj parazitēt vēl kādam. Taču ja atrodat čagu uz koka uz kura mīt arī citas sēnes un koks vēl aizvien ir dzīvs- Jums ir paveicies! Šī čaga būs super spēcīga.

Un, lūk arī esam nonākuši līdz pašai bērzu čagai! Pāris reižu sastopot bērza čagu un to ievācot, vairs nekad ar citām sēnēm un koku izaugumiem to nesajauksiet!

Bērza čaga ir izteikti melna un kraupaina, dažkārt pat saplaisājusi! Tā ir izspraukusies no koka, pārplēšot tā mizu un nereti pat mizas fragmenti ir palikuši uz čagas virsmas.

Čagu nereti sastapsiet, bērza plaisās, nolauztu zaru vietās un citos koka bojājumos. Pie koka tā turas stingrāk, kā ierastās piepes, jo tai nav "kājas" ar kuru tā ir piestiprinājusies pie koksnes.

Čagas atrašanās augstums var būt visdažādākais, sākot no pāris cm virs zemes līdz pat desmit un vairāk metru.

Pirms ievākt čagu, vienmēr, pārdomājiet vai spēsiet to apstrādāt. Čaga ir cieta un apstrāde ir pietiekami sarežģīta. Obligāti ievērojiet visus priekšnoteikumus, lai ievāktu atbilstošas kvalitātes materiālu. Tāpat arī ievērojiet visus savas drošības noteikumus, strādājot ar griezošiem un cērtošiem instrumentiem.