Tējas sēne ir viens no simbiotiskajiem organismiem,
kurš sastāv no mikobionta ( rauga sēnītes no Torula dzimtas) un fikobionta
(etiķskābās baktērijas Bacterium xylinum, Bacterium xylinoides, glikoīna
baktērijas).
Pēc skata tā ir apaļa, gļotaina, slāņaina , netīri
balta sēne, kura kā medūza peld barojošā vidē (salda tēja). Sēnes virspuse ir
gluda, apakša izpūrusi.
Etiķskābās baktērijas visu laiku vairojās, veidojot
milzīgas kolonijas. Tai pat laikā rauga sēnītes pārstrādā cukuru, kā rezultātā
veidojas ogļskābā gāze un etilspirts. Etiķskābās baktērijas iedarbojas uz
spirtu, radot etiķskābi, kas aptur rūgšanas procesus šķīdumā. Kā rauga sēnīte,
tā arī etiķskābš baktērijas ir izplatītas dabā, tās mīt uz augļu un ogu
virsmām. Tējas sēnē ir atrasts pilnīgi jauns mikroorganisms, Bacterium
gluconicum, kas ir spējīga pārstrādāt glikozi, glikona skābē, kurai piemīt
antibiotiskas īpašības.
Rūpnīecībā, kur izmanto tējas sēni, tā nereti izaug
līdz pat 100kg. Sēne vairojas slāņojoties, ik pa laikam no mātes ķermeņa
atdalas jauns slānis, kuru var jau izmantot, kā jaunu sēni, atsevišķā traukā.
Tāpat arī tējas sēni var izaudzēt no neliela gabaliņa, kurš tiek paņemts no
mātes sēnes.
Mājas apstākļos audzējot tējas sēni, ņem nelielu
gabaliņu no mātes sēnes- palūdzot, to kādam kurš to audzē. To ievieto 10%
cukura melnajā vai zaļajā tējā. Cukuru nedrīkst bērt tieši uz sēnes, jo sēne
noreaģēs uz šo cukuru gūstot apdegumus (sēnes virsmā parādīsies melni
plankumi). Tēja satur purīnus- aktīvās vielas, kas nepieciešamas baktēriju
dzīves ciklam.
Mājas apstākļos šo sēni ievieto, parasti 3L burkā.
Reizi divās nedēļās sēni mazgā ar siltu vārītu ūdeni. Trauku kurā tiek
uzglabāta sēne un tās barojošais šķīdums, tiek pārklāts ar marli, lai
nepieļautu uz tās kukaiņu nokļūšanu.
Ārstnieciskiem mērķiem, sēni nereti sēdina uz dažādu
zāļu tēju maisījuma- izmantojama ir ne tikai melnā un zaļā tēja. Ja sēne šķīdumā
atrodas vairāk kā desmit dienas, šķīdums pārvēršas etiķī- lielo baktēriju
koloniju dēļ.
Lai sēne būtu veselīga un spējīga ražot, to ieteicams
turēt temperatūrā, kura nav zemāka par +25C un ēnā, jo tieši saules stari spēj
to iznīcināt. Gatavu dzērienu, no sēnes vasaras sezonā nolej reizi 2-4 dienās,
ziemā reizi 5-6 dienās. Rūgšanas procesi saistās ar temperatūru telpā- jo
temperatūra ir augstāka, jo rūgšāna notiek ātrāk un dzēriens sagatavojas arī
ātrāk. Šai sēnei, kura sastāv no daudz baktēriju, patīk siltums, tāpēc tā
pavasara- vasaras sezonā vairojas vislabāk.
Ja sēne tiek noturēta pārlieku ilgi jau gatavā
šķīdumā, tās virsējais slānis sāk palikt tumšs. Tējas sēne arī var iet bojā, ja
to laicīgi nebaro ar svaigu tējas un cukura maisījumu, tāpat tai nāvējoša ir
arī pārlieku kārsta un stipra melnā tēja.
Tējas sēni var uzglabāt arī sausā veidā, ja tā tiek
pareizi izžāvēta. To ir jānoliek sausā šķīvī un reizi dienā jāapgriež uz otru
pusi, lai tā nesāktu pūt. Tādā veidā iegūsiet plānu plāksnīti, kuru varat
glabāt sausā vietā vai ledusskapī, pēc tam ievietojot to atpakaļ sagatavotā
šķīdumā, tā nedēļas laikā atgūsies.
Tējas sēne satur glikona, citrona, etiķa, piena,
fosfora, ābolu, skābeņu, koj- skābes, etanolu, fermentus (proteāze, lipāze,
amilāze), B grupas vitamīnus un PP, C vitamīnu, kofeīnu, cukuru, etilspirtu,
vīnspirtus.
Eksperimentāli noteikts, ka tējas sēnei piemīt
izteiktas metaboliskas īpašības, spēja atjaunot šūnu struktūru, par ko liecina
cilvēka labsajūta. Dzērienu var lietot pie dažādām kuņģa un zarna trakta
problēmām, hipertonijas un aterosklerozes gadījumā. No šīs sēnes tika iegūts
antibiotiķis- meduzīns (E.K. Naumova), un jau pagājušā gadu simtā, ārsti runāja
par tā baktericīdo iedarbību. Jau 1955 gadā tējas sēni sāka pielietot bērniem,
dizentērijas gadījumā. Kā arī tika atklātas tā antibiotiskās un pret mikrobu
īpašības, kuru tad arī nodrošināja vēlāk atklātais antibiotiķis meduzīns.
Šo sēni arī pielieto dažādu vielmaiņas sistēmu
problēmu ārstēšanai, tai skaitā arī vēža profilaksei un slimnieku atkopšanai.
Pat šīs terapijas ir patentētas Vācijā (Dr. Rūdolfs Sklēners). Pateicoties
tieši šim ārstam 1964 gadā, šī sēne parādījās tradicionālajā medicīnā.
Tējas sēnei ir gari un plaši pielietojumu un pētījumi,
tradicionālajā medicīnā, attiecībā uz dažādām slimību ārstēšanas praksēm, kaut
kur tā ir bijusi veiksmīga, kaut kur ne tik, taču jāsaprot, ka šī sēne nav
panaceja visām slimībām, bet tai ir jau oficiāli atzītas īpašības.
Šo sēni tautas medicīnā izmanto jau izsenis un dažādās
valstīs. Tā spēj uzlabot gremošanas procesus, mazina smaguma sajūtu pārēšanās
gadījumā. Turklāt, pēc garšas patīkamais dzēriens tonizē, dod mundrumu, noņem
nogurumu, galvas sāpes un nervu spriegumu.
Tējas sēne labvēlīgi ietekmē cilvēkus, kuriem ir
paaugstināts arteriālais spiediens, kā arī aterosklerotiskās organisma
izmaiņas, gados vecākiem cilvēkiem. To lieto lai ārstētu aknu un žults ceļu
slimības, kā arī hroniskus aizcietējumus un citas zarnu slimības. Tā rada
antibiotisku, pretiekaisuma iedarbību, to izmanto stomatīta, dažu angīnu formu,
pūtīšu, konjuktivīta ārstēšanai.
Tā efektīvi palīdzēs ārstēt skarlatīnu, vēdertīfu,
gripu un saaukstēšanās slimības, kā arī difteriju.
Šī sēne jau izsenis ir pazīstama Austrumu zemēs.
Japāņu Geišas to lietoja figūras uzturēšanai. Ar to zieda pigmentācijas
plankumus un atbrīvojas no karpām. Skaloja ar to matus. Indonēzijā to izmantoja
intoksikāciju gadījumos.
Tējas sēnes dzērienu nedrīkst lietot lielos daudzumos,
jo tajā esošā etiķskābe var radīt barības vada gļotādu iekaisumu.
Kaut arī tējas sēne ir ar daudz dažādām labām
īpašībām, to nedrīkst lietot cilvēki ar individuālu nepanesamību, kuri sirgst
no sēnīšu slimībām, dažādām kuņģa un zarnu trakta problēmām (gastrīts ar
paaugstinātu skābes saturu, kuņģa čūlas). To nedrīkst lietot arī ārstējoties
medikamentozi, jo dzēriena sastāvā ir arī etilspirts. Loģiski, ka to nedrīkst
lietot arī cukura diabēta slimnieki, jo arī gala produktā, dzēriens satur daudz
cukurus. Vienmēr jāseko līdzi, lai uzturā nelietotu tējas sēnes dzērienu, kurš
jau ir pārrūdzis (noturēts par ilgu un kļuvis koncentrēts).
Tējas sēnes pamata tējas sagatavošanā, neizmantojiet
ārstnieciskos augus kuri satur ēteriskās eļļas: salvija, kumelīte, savvaļas
upeni, piparu u.c.
Varat sēni saldināt arī ar medu, tā mazinās etiķskābes
negatīvās īpašības, protams, to nedrīkst lietot vēl aiz vien cukura diabēta
slimnieki.
Atcerieties, ka šo sēni sagatavojam tikai stikla
traukā, keramika var radīt arī saindēšanos ar svinu un tas nav pieņēmums, bet
reāla pieredze.
Šo dzērienu, nelielos daudzumos var lietot arī bērni
pēc 3 gadu vecuma. Kā arī ja nav alerģisku reakciju, to var lietot grūtniecības
laikā, taču samazinātās devās!