Ir tāda interesanta sēne, kuru izmanto arī onkoloģisku
saslimšanu profilaksei, taču par to runā reti, biežāk tiek pieminēti zemes
tauki un bērzu čaga. Taču ir arī šī sēne, kas ir sastopama arī Latvijā un tās
izmantošanas pieredze nāk no tālajiem Austrumiem.
Šīs piepes augļķermeni ir daudzgadīgi, taču cik ievērots Latvijas apstākļos, tā bieži vien pēc ziemas vairs jau nav sastopama- augļķermeņi ir jau sabojājušies. Izmēros tā ir
vidēji 3-5 cm garumā un 5-9cm platumā. Piepes forma var būt vēdekļa veidīga vai
apaļas formas. Šī sēne ir uzskatāma par sēdošu uz substrāta, ar sānu pieaug pie koksnes. Bieži
ir redzams, ka raibā tauriņpiepe pie pamatnes veido vairāku augļķermeņu saaugumus.
Uz tausti šī sēne ir ļoti maiga un zīdaina. Virsma
sēnēm ir viļņota un tai ir dažādas nokrāsas. Sēnes virspuse mainās no pūkainas
uz kaili segtu. Raibās tauriņpiepes nokrāsas var būt dažādas- pelēcīgas,
dzeltenīgas, zilganas un brūnganas. Sēnes maliņas ir gaišākas, kā sēnes
viducis. Bieži sēnes pamatne ir ar zaļganu nokrāsu. Kad sēne tiek izžāvēta, tā
iegūst baltu nokrāsu. Atcerieties, ka raibā tauriņpiepe nebūs lielāka par 10cm
diametrā. Turklāt, sēnes mīkstumam piemīt patīkams aromāts.
Der zināt, ka šī sēne nav ēdama, to sagatavo tikai un
vienīgi ārstnieciskiem nolūkiem. Ievākšanu uzsāk ar augustu vai septembri.
Jaunos sēnes augļķermeņus ar asu nazi nogriež no koka, attīra no gružiem un
liek žāvēties krāsnīs, nepārsniedzot 50-60C. Izžāvētās sēnes augļķermeņus maļ. Iegūto masu pako un uzglabā slēgtā tarā, kas neļauj piekļūt ne mitrumam, ne skābeklim. Ilglaicīgai uzglabāšanai trauku sterilizē.
Sēnes augļķermeņi satur daudz bioloģiski aktīvo
polisaharpeptīdus, polisaharīdus, glukānus, glikoproteīnus, triterpēnus,
polinepiesātinātās taukskābes, B grupas vitamīnus, kā arī D3, F, H, C un citus,
aminoskābes un mikroelementus- mangāns, dzelzs, hroms, cinks, bors, varš,
kālijs, kalcijs, kobalts.
Pētot raibās tauriņpiepes ķīmisko sastāvu ir noteikts,
ka tā satur esenciālās polinepiesātinātās taukskābes. Tieši tāpēc, šī sēne ir
ieteicama, aknu problēmu ārstēšanā un tās darbības regulēšanā. Tāpat tā ir
lielisks līdzeklis nierakmeņu slimības profilaksei.
Raibās tauriņpiepes polisaharīdi palīdz normalizēt
vielmaiņas procesus un hormonālo fonu. Āzijā šī sēne ir populāra un tā tiek
plaši pielietota dažādu hormonālu problēmu ārstēšanai.
Hitīna šķiedra, kas atrasta raibajā tauriņpiepē, ir ar
absorbējošām īpašībām- spēj attīrīt zarnu traktu. Tāpat arī piepe tiek
izmantota zarnu mikrofloras sakārtošanai.
Sēnē ir antibiotiskas un pret onkoloģijas vielas,
kuras spēj pastiprināt imūnsistēmu, iedarboties kā pret vīrusu un pret baktēriju
līdzeklis.
Ķīnā raibā tauriņpiepe izsens tiek pielietoti
dažādu ļaundabīgo audzēju ārstēšanā. No tās pagatavo novārījumu.
Tautas medicīnā, Āzijā, to izmanto, lai ārstētu
neskaitāmas plaušu, zarnu, nieru, urīna pūšļa un aknu slimības. Šim nolūkam var
sagatavot no šīs sēnes izvilkumu.
Japānā un Ķīnā šīs sēnes pielieto, hipertonijas,
cukura diabēta, trombozes un reimatisma ārstēšanai. Tāpat arī tiek gatavota
speciāla ziede.
Lai pagatavotu, raibās tauriņpiepes spirta/ šņabja
uzlējumu ievērojam šādu recepti 30gr. svaigu sēņu uz 500ml alkohola. Notur
ledusskapī 14 dienas. Lieto pa 1-2 tējkarotēm 20 minūtes pirms ēšanas.
Lietošanas kurs 30 dienas un tad ievērojam 14 dienu pārtraukumu, maksimāli
šādus kursus var atkārtot 3 reizes, tad nepieciešams lielāks pārtraukums. Kursu
nosaka, pēc slimības smaguma pakāpes.
Novārījumu var sagatavot, 1L ūdens pievienojot 4
ēdamkarotes sēnes pulvera. Vāra aptuveni 1h, taču nepieļaut ūdens vārīšanos.
Lieto pa 1-3 ēdam karotēm pirms ēšanas.
Šīs sēnes klīniskie novērojumi, praktiski nav pieejami, līdz ar to tiešas blaknes nosaukt nav iespējams. Protams, no šī līdzekļa vajadzētu atturēties grūtniecības un laktācijas periodā. Tāpat ar to nevajadzētu ārstēt bērnus.