Egļu baravikas cepurīte parasti ir no 5-40cm liela, mitros laika apstākļos tā kļūst gluma, tumši vai gaiši brūna līdz pat balti brūnai, retāk sastopama arī dzeltenīgi vai sarkanīgi brūnā tonī. Stobriņu slānis, cepurītes apakšpusē ar dziļu iedobi, kātiņa tuvumā. Stobriņu slānis viegli atdalās no cepurītes. Stobriņu slāni gaišs, jaunām sēnēm balts, sēnei nobriestot tas kļūst dzeltens, vēlāk olīvbrūns. Stobriņi 1-4cm garuma, poras nelielas, apaļas. Sēnes mīkstums stingrs, gaļīgs!

Griezuma vietā sēne krāsu nemaina, retos gadījumos iegūst rozīgu toni. Kātiņš 4-25cm garumā, 2-15cm diametrā. Var būt gan taisns, gan ar paplašinājumu pie pamatnes. Kāts klāts ar gaišu sietiņa reljefu.

Egļu baravikas, labprāt, aug skujkoku un jauktu koku mežos. Mikorizu savienību sēne veido ar vairāk, kā divdesmit koku sugām- visbiežāk ar bērzu, priedi, egli un ozolu. Egļu baravika ir sastopama gan kā vientuļa sēne, gan kā lielu audžu veidojoša sēne. Atcerieties, ka baravikas parādās mežos, kuros ir koki vismaz 30 gadus veci, jaunos mežos baravikas nav!

Baravikas aug ātri un vērtīgākās ir 150-300gr lielas, tajās ir visvairāk dažādu aktīvo un vērtīgo elementu. Šīs sugas aug samērā ātri 10-12 dienas, šo dienu laikā sēne nobrist un nogatavojas. Nogatavojusies tā kļūst bezvērtīga.

Dodoties pa mežu varat baravikas bieži sastapt ar tādiem kaimiņiem, kā sarkanās mušmires, sila virši, sarkano skudru pūžņi, melleņu mētras, grīšļi, divlapu žagatiņas. Baraviku aktivitātes periods ir visnotaļ ilgs, sākot no maija līdz vēlam rudenim.

Indīgu līdzinieku egļu baravikai nav! Pēc skata, neēdama līdziniece ir parastā žultsbeka, taču tai stobriņi ir rozīgi un pēc garšas tā ir stipri rūgta. Līdzīgas egļu baravikai ir citas baravikas, taču to īpašības ir līdzvērtīgas!

Egļu baravikā ir atrodamas tonizējošas vielas ar pretaudzēju iedarbību. Svaigu egļu baraviku sula nomāc 180 sarkosomas un Erliha karcenomas attīstību pilnībā.

Zinātne arī ir pētījusi šo sēni un mēģinājusi noteikt to ārstniecisko nozīmi un tieši zinātne norāda 5 virzienus, kur šī sēne var būt noderīga profilaksei: resnās zarnas onkoloģija (adenokarcenoma), ļaundabīgu audzēju profilakse, gremošanas sistēmas slimību profilakse, dažādu raksturu iekaisumu slimību profilakse (sākot ar astmu beidzot ar reimatoīdiem iekaisumiem), lai palielinātu olbaltumvielu daudzumu šūnās.

Baravikā esošie polisaharīdi rada izteiktu pretiekaisuma iedarbību, piemēram, polisaharīds A (glukāni) un B (glukogalaktomanāni) iedarbojas stabilizējoši uz šūnu membrānu un novērš iekaisumu veicinošu sekrētu veidošanos plaušās. Polijā veiktie pētījumi pierādīja, ka egļu baravikā esošie polisaharīdi iedarbojas kapilārus stiprinoši.

Egļu baravikā ir biogēnie amīni- holīns, betaīns un hercenīns, kuru izmanto stenokardijas gadījumā.

Šī sēne satur B1, C, D vitamīnus, kā arī karotīnu un riboflavīnu. Riboflavīnu izmanto, lai nodrošinātu pareizu vairogdziedzera darbību, kā arī nagu, ādas un matu kopšanā.

Uzturvielu ziņā egļu baravika neizceļas starp citām sēnēm un dažas to pat pārspēj, piemēram, apšubekas olbaltumvielu ziņā vai gailenes, lāčpurni pēc mikroelementu satura, kā kālijs un fosfors.

Izteiktākā uztura vērtība egļu baravikai ir pateicoties, tās spējai veicināt gremošanas procesus- veicina gremošanas sekrētu izstrādi! Veicot pētījumus starp dažādām sēnēm, lai noskaidrotu to gremošanu veicinošās īpašības, noskaidroja ka egļu baravika ir līderis un pat spējīgāks par gaļas buljonu.

Baraviku uzturvērtība uz 100gr.sēnes:

Šo sēni ārstnieciskam nolūkam var pielietot:

• lai stimulētu kuņģa un zarna trakta darbību;
• sēnes nostādinājumi palīdz ārstēt audu apsaldējumus;
• pret audzēju iedarbība, pateicoties polisaharīdiem un sēram;
• pateicoties tādai viela, kā lecitīns, šī sēne traucē holesterīnam nosēsties un asinsvadu sieniņām, kas ir svarīgi aterosklerozes gadījumos;
• aminoskābes palīdz šūnu reģenerācijai;
• sēne darbojas arī kā spēcīgs antioksidants. Tas palīdz organismam pretoties pret baktērijām, vīrusiem un citām kaitīgām vielām;
• arī tradicionālā medicīnā. Sevišķi efektīvs tas ir tuberkulozes, samazinātas vielmaiņas, organisma novājinājumu gadījumos.

Egļu baravika ir jāžāvē un tad jāmaļ, tā mēs iegūstam iespēju, ka varam uzņemt līdz pat 80% vērtīgo vielu no baravikām. Bez žāvēšanas un samalšanas, vērtīgo vielu saturs, kuras mēs varam uzņemt, nesasniedz pat 20%.

Izsens Latvijas tautas medicīnā egļu baravikas preparātus izmanto pret vēdera graizēm, apsaldējumiem un stenokardiju.

Ārstnieciskām vajadzībām ievāc tikai jaunus augļķermeņus, kurām stobriņu slānis vēl ir balts. Žāvē nepārsniedzot 40-45C. Uzglabā slēgtā traukā ne ilgāk par diviem gadiem!

Tāpat arī sēnei ir spēcīgas uzsūcošas īpašības, kā piemēram, svina un dzīvsudraba. Tamdēļ, šo sēni ir ieteicams ievākt tikai tīrās vietās, kuras atrodas tālu no piesārņojuma avotiem- autoceļi, rūpniecība u.t.t.

Lasīt par bērza čagu ->