Zilene ir neliels, stipri sazarots krūmājs augumā no 30-100cm. Stublāji stāvi, noapaļoti. Miza brūni sārta. Lapas kseromorfas uzbūves, apgriezti olformas vai eliptiskas uz īsiem lapu kātiņiem, augšpusē tumši zaļas, apakšpusē zilganas ar biezu vaska aplikumu. Ziedi ir divdzimuma, pareizi, 5-6mm gari, novietoti lapu pazarēs. Ziediņi balti vai maigi rozā. Auglis zila oga, ar zilganu atblāzmu un zaļganu mīkstumu, 8-10mm diametrā. Vairojas pamatā ar sēklu palīdzību. Zied maijā- jūnijā.

Ārstnieciskam nolūkam pamatā izmanto zilenes ogas. Tās ievāc sausā un saulainā laikā, ieteicams, vākt bez palīgierīcēm. Ogas nevar uzglabāt ilgi, jo tās viegli saplok un sarūgst. Žāvēšanai ievāc nobriedušas ogas, tās attīra, skalo ar aukstu ūdeni, izklāj plānā slānī uz sieta un žāvē žāvskapī vai krāsnī nepārsniedzot 60C temperatūru. Žāvējot ogas nepieciešams, tās laiku pa laikam apmaisīt. Žāvētas ogas derīgas 1 gadu.

Zilenes lapas ievāc auga ziedēšanas laikā. Tās žāvē iekārtas ēnā, iepriekš tās apvītinot saulē minūtes 30. Žāvētas lapas derīgas 2-3 gadus.

Zilenes ķīmiskais sastāvs ir labi izpētīts. Augs ir bagāts ar bioloģiski aktīvajām vielām: dzinumi satur triterpenoīdus (oleīnskābe un ursulskābe), steroīdus ( beta sitosterīnu, beta D glikozīda sitosterīnu), flavonoīdus (3- galaktozīda kvercetīnu); lapas- flavonoīdus (3- glikoronīda kvercetīnu) un augstākos alifātiskos ogļūdeņražus (heptadekānu, nonadekānu, trikozānu, tetrakozānu, heptakozānu u.c.). Ievērojami bagātāki ir zilenes augļi ar aktīvajām vielām, tajos ir fenolkarbonskābes un tās atvasinājumi (protokatehīnskābe un ceriņskābe, vakciuligīns A un B), flavonoīdi (kvercetīns, mirecitīns, rutīns, hiperīns, izokvercetīns, mirecitīns u.c.), katehīni (epikatehīni, epigallokatehīni), antociāni (delfinidīns, malvidīns u.c.), organiskās skābes (ābolskābe, benzoskābe, citronskābe). Ogas satur arī cukuru, vitamīnus (C, PP), karotīnu, miecvielas un krāsvielas, dzelzs un mangāna savienojumus. Auga lapās ir atrastas arī miecvielas.

Ārstnieciskā nozīme

Zilenes ogām piemīt plašas ārstnieciskās īpašības: stiprina asins kapilāru sieniņas, normalizē zarnu funkciju, aizkuņģa dziedzera funkciju, stiprina imunitāti, samazina cukura līmeni asinīs, uzlabo gremošanu, kas ir īpaši noderīgi cilvēkiem ar samazinātu kuņģa sulas saturu. Zilenes ogām piemīt arī temperatūras mazinošas un pretiekaisuma īpašības, tas noder bronhīta, gripas un plaušu iekaisumu gadījumā, kā arī iedarbojas urīna dzenoši, žulti dzenoši, stimulējoši, stiprinoši un tām piemīt labas antioksidanta īpašības. Zilenes ogas labvēlīgi ietekmē vairogdziedzera un dzimumorgānu sistēmas funkciju, kā arī novērš cistītu, atvieglo stāvokli enterokolīta gadījumā, novērš vēdera uzpūšanos un mazina kuņģa kolītu, izvada no organisma kaitīgās vielas, toksīnus un radionuklīdus.

Augļos ir daudz vitamīnu A, B1, B2, C, PP un īpaši K, kurš palīdz stiprināt bērniem kaulu sistēmu, uzlabo zobu stāvokli un pastiprina asins recēšanu un lieti noder avitaminozes gadījumā. Zilenes lapas uzlabo kuņģa, zarnu un sirds darbību.

Tautas medicīnā zilene ir pazīstama jau sen, kā pret cingas un pret dizentērijas līdzeklis. Auga zariņu un lapu novārījumu, attiecībā 1:10, tautas medicīnā pielieto sirds slimību un kolītu gadījumā.

Nostādinājumus un novārījumus dziednieki iesaka lietot diabēta, anēmijas gadījumā un vielmaiņas uzlabošanai. Zilenes lapas izmanto dažādos tēju maisījumos, lai ārstētu sirds slimības, hipertoniju, cukura diabētu un aizcietējumus. Dzinumu novārījumus pielieto, kā hipotensīvu un kardiotonisku līdzekli. Svaigas ogas un novārījumus no žāvētām ogām izmanto, kā drudzi mazinošu līdzekli, kā arī kā stiprinošu līdzekli dizentērijas, kolīta, gastrīta, pielīta, cistīta , anēmijas un kuņģa katara gadījumā, kā arī kā pret cingas un vitamīnu līdzeklis (C- avitaminozes gadījumā). Sausu ogu novārījums un svaiga augļu sula, noder drudža, anēmijas un helmintozes gadījumā. Augļu sula ir noderīga caurejas, holecistīta, aknu un aizkuņģa dziedzera slimību gadījumā, tā palīdzēs arī, stiprināt veselību, pēc operācijām un smagām slimībām. Svaigas ogas noder ikdienas lietošanā kolīta, enterīta, holecistīta, pankreatīta un diabēta gadījumā.

Šo augu pielieto arī kosmetoloģijā. Zilenes augļus pielieto barojošu sejas masku sastāvā, īpaši taukainas ādas gadījumā. Ogas iedarbojas uz porām savelkoši un grumbu mazinoši, gan uz sejas, gan kakla.

Dermatoloģijā zilenes lapu nostādinājumus un novārījumus komprešu veidā un skalošanai izmanto dažādu ādas slimību, roku un kāju pastiprinātas svīšanas, mitrās ekzēmas un kašķa ārstēšanai.

Nav ieteicams lietot

Zilenei blakņu, kā tādu nav. Taču to lietojot lielos daudzumos var rasties saindēšanās- slikta dūša, vemšana, galvas sāpes. Šīs blaknes nereti sasaista ar to, ka zilenes aug vienā un tajā pašā vietā, kur purva vaivariņš un vaivariņa ēteriskās eļļas nonāk uz šī auga ogām.

Lasīt par brūklenēm ->