Parastā
miltene ir daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms augumā no 25-130cm.Ložņājošie auga
dzinumi ir klāti tumši brūnu mizu. Lapas izkārtotas pamīšus, mūžzaļas, ādainas,
virspusē krokotas, izstieptas, apgrieztas olformas. Garumā vidēji 2cm, platumā
0.5-1.2cm. Lapas virspuse tumši zaļa, rudeņos mazliet mēdz sārtoties, spīdīgas
ar labi redzamu dzīslojumu, apakšpusē lapas gaišākas, matētas. Ziedi bāli rozā,
pieclapu, atrodas stublāja augšpusē. Auglis- sarkana, piecsēklu, miltaina,
apaļa oga 6-8mm diametrā. Zied maijā- jūnijā, augļi nobriest no jūnija līdz
septembrim.
Medicīniskam
nolūkam ievāc auga lapas un dzinumus. Ievākšana norit divos laika periodos:
agrā pavasarī pirms augs sāk ziedēt un rudenī, kad ir nobrieduši augļi līdz
pilnīgai to nobiršanai (augusta beigas- septembra sākums). Vienā un tajā pašā
vietā augu ievāc ne biežāk kā 5-6 gados. Augu žāvē labi ventilējamās telpas vai
piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 50-60C. Augu droga sastāv no lapām un
dzinumiem, retāk no ziediem un augļiem. Miltenes augļi nav sevišķi garšīgi,
tāpēc tos ievāc reti.
Ārstniecisko
iedarbību nodrošina augā esošie fenoli un to pavadošās vielas (fenolglikozīdi):
auga dzinumi satur arbutīnu (līdz 20%), lapas metilarbutīnu, hidrohinonu, n-
metoksifenolu, 2-O-galloilarbutīnu, 6-O-galloilarbutīnu, piceozīdu. Lapas satur
arī triterpenoīdus (ursulskābe un oleīnskābe, eritrodiols, uvaols, lupeols,
alfa amirīns, beta amirīns), katehīni, antociāni (cianidīns, delfinidīns).
Miltenes dzinumos atrastas fenolkarbonskābes un to pavadošās vielas (gallskābe
līdz 6%, kofeīnskābe, n-kumarīnskābe, ceriņskābe, vanilīnskābe, ellagskābe,
protokatehīnskābe, metilgallāts, korilagīns u.c.), flavonoīdi (kvercitīns,
izokvercitīns, miricitrīns, hiperozīds), iridoīdi (unedozīds, monotropeīns),
pirogallu grupas miecvielas (līdz 35%), organiskās skābes (hinīna, skudru),
nelielā daudzumā ēteriskās eļļas, mikroelementi un makroelemeniti.
Ārstnieciskā nozīme
Miltenes
lapas iedarbojas antiseptiski uz urīna izvadu orgāniem. Antimikrobo iedarbību
nodrošina hidrohinons, kurš rodas arbutīna un metilarbutīna hidrolīzes
rezultātā. Šī viela nodrošina arī urīna dzenošo iedarbību- tas kairina nieru
audus un pastiprina urīna izdali. Pretiekaisuma īpašības nodrošina miecvielas.
Miltenes
lapas pielieto zinātniskajā medicīnā, homeopātijā, dermatoloģijā un arī
kosmetoloģijā. Ārstnieciskam nolūkam izmanto nostādinājumus un novārījumus no
miltenes lapām, kā diurētisku, antiseptisku, antibakteriālu un pretiekaisuma
līdzekli urīna izvada orgānu slimību gadījumā.
Miltenes
preparātus var pielietot arī, kā savelkošus līdzekļus, diarejas, gastrīta un
citu kuņģa- zarnu trakta slimību ārstēšanai. Pediatrijā izmanto miltenes augļu
novārījumus pienā, lai ārstētu diareju un gastrītu.
Tautas
medicīnā miltenes lapu novārījumu lieto dažu nieru un urīnpūšļa slimību
ārstēšanai, ginekoloģijā dzemdes asiņošanu gadījumā, lai ārstētu saaukstēšanos,
astmu, venēriskās slimības, reimatismu, nieru un kuņģa slimības.