Neliela auguma krūms, vidēji 10-30cm
augsts. Zied jūnijā- jūlijā. Augļi nogatavojas jūlijā- augustā. Sastopami
dažādos jauktu koku mežos, retāk tīros lapu koku mežos, aug lielās grupās.
Melleņu
augi satur miecvielas no pirokatehīnu grupas, cukuri, pektīni, askorbīna,
ābolu, skābeņu un citrona skābi, glikozīdi (mirtillīns, neomirtillīns),
riboflavīns, tiamīns, P viela ar vitamīna iedarbību, kā arī mikroelementi
(dzelzs, cinks, magnijs). Mellenes lapas satur miecvielas, glikozīdus,
mirtillīnu (atšķirīgu no augļos esošā), arbutīnu, kvercetānu, askorbīna skābi,
ēteriskās eļļas, spirti, fitoncīdi.
Ārstnieciskā nozīme
Melleņu saturoši preparāti rada savelkošu,
pretiekaisuma un antiseptisku iedarbību. Lieti noder pie caurejas, kura nav
infekcijas izcelsmes, kolīta, enterīta. Ārēji, lietojami uzlējumi, ārstējot
angīnu, gingvītu, stomatītu, apdegumus, ilgi nedzīstošas rētas, trofiskās
čūlas, ekzēma. Ir pierādīts arī tas, ka mellenes augļi spēj uzlabot redzi un
mazina acu nogurumu, kuru rada ilgstošs darbs, mākslīgā apgaismojumā.
Melleņu augļi ir kā pamats, maisījumam, kas paredzēts
kuņģa ārstēšanai. Mellenes samazina cukura saturu asinīs, tāpēc ir vēlamas
cukura diabēta sākuma stadijās.
Tautas medicīnā melleņu augļu novārījumu lieto caurejas, kuņģa un zarnu trakta
katāras, mazasinības, nakts nesaturēšanas, nierakmeņu gadījumā. Ārēji lieto, kā
ādas kopjošu līdzekli pie dažādām ādas kaitēm.
Svaigus augļus lieto reimatisma, podagras, hroniska
aizcietējuma gadījuma. Lapu novārījumus lieto cilvēki ar cukura diabētu.
Slimības, kuras ārstē ar mellenēm:
- mazasinība,
- onkoloģiskas saslimšanas,
- gastrīts,
- cukura diabēts,
- angīna,
- baltasinība,
- galvas reiboņi,
- menorragija,
- diareja,
- kolīts,
- akmeņi urīnpūslī,
- dzmedes asiņošana,
- hipertonija,
- enurēze,
- anēmija,
- apdegumi,
- u.c.
Nav ieteicams lietot
Gadījumi, kad mellenes ogas nevajadzētu lietot:
- aizkuņģa dziedzera sasilimšana,
- individuālā nepanesamība,
- oksalatūrija,
- paaugstināta kuņģa sekrēcija,
- pazeminēta asinsrece,
- aizcietējumi,
- u.c.