Lielās dzērvenes nosaukums cēlies no grieķu valodas
“oxys”- ass, skābs; “coccus”- bumbveida, tieši tulkojot būtu skābā bumba.
Mūžzaļš augs, ar nelieliem koksnainiem stublājiem,
kuri mēdz izstiepties 50-70cm gari, ar nelieliem, piepaceltiem ziedkopu
dzinumiem. Lapas ir sīkas 5-10mm, biezas, tumši zaļas augšpusē, apakšpusē
pelēcīgas no daudzo vasku klātbūtnes. Lapas olas formas.
Ziedi divdzimuma, rozīgi, uz garām ziedu kājām,
ziedkopā pa 2-4 ziediem. Auglis - apaļa līdz iegarena (Ø 1-1.8 cm), sarkana
oga. Zied maijā- jūnijā. Ogas nogatavojas septembrī- oktobrī.
Ārstniecības nolūkā izmanto pieaugušas ogas. Ievāc tās
vēlā rudenī, parasti pēc pirmajām salnām vai agrā pavasarī. Pavasarī ievāktās
ogas ir daudz garšīgākas, kā rudens ogas, jo tajās uzkrājas ievērojami vairāk
citronskābes, taču zūd praktiski visi vitamīni. Rudenī ievāktas ogas uzglabājamas
svaigas 1-2 gadus. Septembrī ogas ir mazliet cietākas, taču uzglabājot tās
nobriest un kļūst mīkstākas. Ogas, kuras skāris jau sals ir jāturpina uzglabāt
temperatūrā ap 0C. Iemērktas ogas vājā cukura sīrupa nesabojāsies visu ziemu.
Smarža ogām, kā tāda nav, bet garša skābena.
Lielās dzērvenes ogas satur organiskās skābes
(citronskābi līdz 2.8%, benzoskābi līdz 0.04%, alfa-ketoglutāra, hinna, ābolu,
oleanola, ursolskābi), fenola karbonātskābes, cukurus (2.6-5.0%), īpaši glikozi
un fruktozi, pektīna un krāsvielas, vakcinīna glikozīdi, flavonoīdi, karotīns,
ēteriskās eļļas, miecvielas, fitoncīdi, pigmenti un makro- mikro
elementi(dzelzs, mangāns, fosfors, kālijs, kalcijs, cinks, sudrabs, hroms,
kobalts, jods u.c.). Dzērvenes ir bagātas ar vitamīniem P un C (20mg%), B1, B2,
B5, B6, PP, kā arī dzērvenes ir lielisks K1 (fillohinona) avots.
Lielajās dzērvenēs ir atrasts arī betanīns un
bioflavonoīdi: antociāni, leikoantociāni, katehīns, flvaonoli un fenoskābes.
Ārstnieciskā nozīme
Medicīnā dzērveni
pielieto, kā drudža mazinošu, pretmikrobu, pretiekaisumu, pret cingas,
urīndzenošu, insekticīdu un slāpju remdējošu līdzekli.
Stimulē aizkuņģa dziedzera sekrēciju, pastiprina zarnu
trakta perestaltiku, izvada no organisma šlakvielas un toksiksās vielas.
Ir pētījumi, kas nosaka arī ka dzērvenēs ir daudz proantocīdi, kas samazina
E.coli tipa baktērijām nostiprināties urīnvadā. Tādi mazinot iekaisuma
iespējamību. Dzērveņu sula ir dabīgs antioksidantu avots.
Tautas medicīnā izsens dzērvene tiek pielietota, kā drudža mazinošs un slāpes veldzējošs
līdzeklis, saaukstēšanās, angīnas, bronhīta, reimatisma, malārijas, iekaisuma
slimību, ar augstas temperatūras klātesamību. Dzērvene veicina temperatūras
mazināšanos, ogas veiksmīgi var izmantot klepus gadījumā, pirms tam tās
nostādinot medū vai sīrupā.
Dzērvenes arī izmanto vielmaiņas problēmu,
hipertonijas slimības, gastrīta (ar zemu skābumu), aizkuņģa dziedzera
iekaisuma, urīna izvades sistēmas un nieru slimību, anēmijas, aterosklerozes,
galvas sāpju, plaušu tuberkulozes, tromboflebīta, glaukomas, drudža, ādas
slimību ārstēšanā.
Dzērveni kā imunitāti stiprinošu līdzekli un vitamīnu
avotu, plaši pielieto vēža slimniekiem. Ar ūdeni aplietas dzērvenes ogas iesaka
nieru un urīnpūšļa slimību, kuņģa sekrēcijas nepietiekamības, glaukomas, Addisona
slimības, anēmijas ārstēšanai. Kā arī nierakmeņu profilaktiskai ārstēšanai.
Dzērvenes cukurā ir noderīgas hipertoniskās slimības,
vaskulīta, vitilīgo, plikpaurības, psoriāzas un nātrenes ārstēšanai.
Tautas medicīnā dzērvenes plaši pielieto arī ārēji. Ziedei
no dzērvenēm piemīt pretiekaisuma un antiseptiskas īpašības, izmanto dažādu
ādas slimību gadījumā. Džervenes medū ir sen zināms līdzeklis varikozo vēnu
apstrādei. Ar dzērvenēm var kopt arī asiņojošas smaganas.
Dzērvenes var arī saberzt putriņā un smērēt ilgi
nedzīstošas brūces un ekzēmas. Dziednieciskos nolūkos lieto arī dzērvenes zāli,
to rekomendē ārīgi vannās- reimatisma, sāļu nogulsnēšanās gadījumos, kakla
skalošanai un dažu ginekoloģisku slimību ārstēšanai.
Sāļu nogulsnēšanās un reimatisma gadījumā, kārstu
dzērvenes augu novārījumu dzer pēc pirts procedūrā.
Nav ieteicams lietot
Lielās dzērvenes lietošanas ierobežojumu nav!
To nebūtu ieteicams lietot, ja pret šo augu ir alerģija. Kā arī ja ir
paaugstināta kuņģa skābe vai kādi hroniski kuņģa iekaisumi.