Brūklene ir līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem. Lapas ādainas, eliptiskas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē gaišzaļas ar sarkanbrūniem punktiņiem. Ziedi rožaini vai balti, sakopoti nokarenos ķekaros. Zied maijā, jūnijā. Auglis sarkana, sulīga oga, nogatavojas jūlija beigās, augustā.

Savvaļā aug Eirāzijā (izņemot rietumdaļu) un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama visā valsts teritorijā. Aug sausos priežu mežos, izcirtumos, purvos uz ciņiem.

Kas interesanti, ogas sāk ražot 10-15 dzīves gadā un dzīvo augs līdz 300 gadiem.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto brūklenes lapas, ogas un dzinumus.

Ievāc pārziemojušās lapas, tiklīdz sniegs ir nokusis (Marts- jūnijs) vai arī rudenī, pēc tam kad augs ir beidzis ražot ogas (septembra beigas- oktobris). Lapas ievāc tās noraujot no dzinumiem, vai prātīgi nogriežot pašus dzinumus. Dzinumus raut nedrīgst, jo tādā veidā ir iespējams sabojāt auga sakni, kura nav īpaši dziļi.

Ievākto žāvē labi vēdināmā, tumšā telpā vai arī žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru. Augļus ievāc sākot no augusta līdz oktobrim. Ievākt ieteicams ar rokām, neizmantojot “kombaini”, jo tas traumē pašus stādus. Ogas var uzglabāt svaigas, visas ziemas garumā.

Atkārtoti ievākt augu, tajā pašā vietā, var pēc 5-10 gadiem.

Auga lapās ir atrasti fenolglikozīdi: arbutīns (līdz 9%), metilarbutīns, vakcinīns, hidrohinons; organiskās skābes (gallu skābe, vīnskābe, ellaga skābe, hinnīna skābe, ursolskābe), flavonoīdi (kvercitrīns, izokvercitrīns, kaempferols, rutīns, avikularīns, hiperīns), miecvielas (2-17% retos gadījumos līdz 32%), katehīnu, makro un mikro elementus.

Ogās atrodas cukuri (līdz 10%), organiskās skābes (apm. 2%)- citronu, skābeņu, ābolu, etiķa, benzo, pirovīnskābi, oksipirovīnskābi, glioksālskābe, oksoglutārskābe. Tāpat arī augļu saturā ir fenolie glikozīdi- arbutīns un vakcinīns, flavonoīdi (katehīns), miecvielas; vitamīni: karotīns (0,1%), askorbīna skābe, B grupas vitamīni, ēteriskā eļļa, makro un mikro elementi.

Brūkleņu sēklas satur līdz pat 30% taukus, kuri sastāv no glicerīdiem- linolskābes un linolēnskābes.

Ārstnieciskā nozīme

Brūklenes lapām un augļiem piemīt diurētiska, pretiekaisuma, pret mikrobu iedarbība. Starp citu, brūklenes lapām piemīt arī žults dzenošas un savelkošas īpašības.

Brūklenes ārstnieciskās īpašības pamatā saistās ar fenolu savienojumiem- arbutīna, kura ietekmē, sārmainā vidē atdalās hidrohinons, radot spēcīgu antiseptisku un urīndzenošu ietekmi. Ārstējoties ar brūklenes līdzekļiem urīna ceļi attīrās arī no baktēriju floras un produktiem, kas var radīt iekaisumus, kopā ar urīnu izvadot pāri palikušo slāpekli un kreatīnu.

Brūkleņu lapu antiseptiskās īpašības rodas pateicoties miecvielām, kurām piemīt arī baktericīdas un pretiekaisuma īpašības. Katehīna vielas samazina kapilāru bojājumu iespējas.

No arbutīna ir atkarīga žultsdzenošās un dezinficējošās auga īpašības. Arbutīns un hidrohinons ierobežo iespēju augt uroloģisko iekaisumu infekciju rosinātājiem. Arbutīns stimulē epitelizācijas procesus nierēs, rada hipoglikēmisku iedarbību.

Brūkleņu aktīvās vielas palielina antibiotiku iedarbību, stimulē fagocitozi un citas organisma aizsargfunkcijas.Lapās esošie fitoncīdi neļauj atīstīties zelta stafilokokam. Brūkleņu lapas ieteicams lietot kopā ar citiem urīndzenošiem līdzekļiem, tad tās iegūst lielāku efektivitāti.

Brūkleņu augļiem piemīt baktericīdas, asins apturošas, stiprinošas, apetīti rosinošas īpašības. Tajās esošā benzoskābei un fitoncīdiem piemīt spēcīgas antiseptikas īpašības. Ogas un brūkleņu sula neļauj attīstīties sēnītēm, lamblijām un trihamonādām.

Tieši tamdēļ, ka benzoskābe neļauj notikt rūgšanas procesam, tad šīs ogas ilgu laiku saglabā savu vērtīgo sastāvu.

Brūkleņu lapas ir pilnvērtīgs aizstājējs, retāk sastopajamam augam, kā miltene (Arctostaphylos uva-ursi), kuras lapas izmanto tējai, un miecvielu satura dēļ, brūklenes lapas ir spēcīgāks urīndzenošs līdzeklis, kā miltene.Tautas medicīnā, brūklenes lapas tīrā veidā vai maisījumos izmanto hronisku urīna izvadsistēmas slimību ārstēšanā, nierakmeņu un žultsakmeņu ārstēšanai, kā arī lai ārstētu bērniem urīna nesaturēšanu naktīs.

Ar brūklenes palīdzību arī ārstē aknu un barības vada iekaisumus (hipoacīds gastrīds, gastroenterīts, caurejas, hroniski aizcietējumi, meteorisms), reimatismu, nespecifisko artrītu, podagru, osteohondrozi.

Ogas pielieto, redzes uzlabošanai. Augļu sula tiek lietota aterosklerozes, hipertonijas sākuma stadiju un diabēta ārstēšanā.

Tautu medicīna pielieto brūkleņu ogas un to novārījumus, lai ārstētu gastrītu un pastiprinātu kuņģa sulu, nieru iekaisumus, sieviešu dzimumorgānus (neauglība, dzemdes asiņošanu), kā arī avitaminozes gadījumā. Brūkleņu ogu morss tiek lietots dažādu drudža pavadošu slimību ārstēšanai.

Ogas mērcējot un fermentējot iegūst brūkleņu ūdeni, kurai piemīt anti helmintu iedarbību pret cērmēm un lamblijām.

Interesanti, ka Bulgārijas tautas medicīnā brūkleņu ogas izmanto, kā ūrīna dzenošu līdzekli reimatisma un podagras gadījumā un lai atbrīvotos no alkoholiskā reibumu.

Nav ieteicams lietot

Brūklene, lai arī ir vērtīgs augs, taču pret to arī ir jāatiecas atbilstoši, jo kā vairums ārstnieciskajiem augiem, tai piemīt arī īpašības, kas var radīt blaknes.

Cilvēkiem ar paaugstinātu kuņģa sekrēciju vai skābes skābumu, būtu vēlams no šī auga izvairīties. Brūklenes preparātus izmanto tukšā dūšā, kas var radīt blaknes kuņģī un zarnu traktā.

Ar lielu pietāti pret brūkleni būtu jāattiecas cilvēkiem ar zemu arteriālo spiedienu. Brūklenes ogas un to sula pazemina asinsspiedienu, kas var būt bīstami.

Brūkleni nevajadzētu lietot cilvēkiem ar diagnozi holecistīts. Šī auga ogas, svaigā veidā, nedrīkst lietot cilvēki, kuriem ir problēmas ar kuņģa un zarnu trakta gļotādu.

Pie jeb kāda veida nieru slimībām, brūklene var būt labākās zāles, tai pat laikā lielākā inde. Tas nozīmē pirms lietot brūkleni ārstnieciskiem nolūkiem, nepieciešama ārsta konsultācija. Piemēram, urātu tipa nierakmeņu gadījumā, no brūklenēm būtu jāizvairās.

Jeb kurā gadījumā, ja arī neatradi aizliegumu lietot brūkleni, šajā nelielā aprakstā, esi prātīgs. Lai lietotu brūkleni ārstnieciskiem nolūkiem, sāciet ar to mazās devās un ja jūtaties labi, varat devu pamazām palielināt.

Brūklenes sastāvdaļas ir uzskatāmas par spēcīgu ārstniecības līdzekli, līdz ar to, neattiecieties vieglprātīgi to lietojot. Pie jeb kādu blakņu parādīšanās, šo augu lietot pārtrauciet.

Lasīt par melno cūceni ->