Brūklene
ir līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un
stāviem, zarainiem stumbriem. Lapas ādainas, eliptiskas, virspusē tumšzaļas,
apakšpusē gaišzaļas ar sarkanbrūniem punktiņiem. Ziedi rožaini vai balti,
sakopoti nokarenos ķekaros. Zied maijā, jūnijā. Auglis sarkana, sulīga oga,
nogatavojas jūlija beigās, augustā.
Savvaļā
aug Eirāzijā (izņemot rietumdaļu) un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama visā
valsts teritorijā. Aug sausos priežu mežos, izcirtumos, purvos uz ciņiem.
Kas
interesanti, ogas sāk ražot 10-15 dzīves gadā un dzīvo augs līdz 300 gadiem.
Ārstnieciskam
nolūkam izmanto brūklenes lapas, ogas un dzinumus.
Ievāc
pārziemojušās lapas, tiklīdz sniegs ir nokusis (Marts- jūnijs) vai arī rudenī,
pēc tam kad augs ir beidzis ražot ogas (septembra beigas- oktobris). Lapas
ievāc tās noraujot no dzinumiem, vai prātīgi nogriežot pašus dzinumus. Dzinumus
raut nedrīgst, jo tādā veidā ir iespējams sabojāt auga sakni, kura nav īpaši
dziļi.
Ievākto
žāvē labi vēdināmā, tumšā telpā vai arī žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru.
Augļus ievāc sākot no augusta līdz oktobrim. Ievākt ieteicams ar rokām,
neizmantojot “kombaini”, jo tas traumē pašus stādus. Ogas var uzglabāt svaigas,
visas ziemas garumā.
Atkārtoti
ievākt augu, tajā pašā vietā, var pēc 5-10 gadiem.
Auga
lapās ir atrasti fenolglikozīdi: arbutīns (līdz 9%), metilarbutīns, vakcinīns,
hidrohinons; organiskās skābes (gallu skābe, vīnskābe, ellaga skābe, hinnīna
skābe, ursolskābe), flavonoīdi (kvercitrīns, izokvercitrīns, kaempferols,
rutīns, avikularīns, hiperīns), miecvielas (2-17% retos gadījumos līdz 32%),
katehīnu, makro un mikro elementus.
Ogās
atrodas cukuri (līdz 10%), organiskās skābes (apm. 2%)- citronu, skābeņu,
ābolu, etiķa, benzo, pirovīnskābi, oksipirovīnskābi, glioksālskābe,
oksoglutārskābe. Tāpat arī augļu saturā ir fenolie glikozīdi- arbutīns un
vakcinīns, flavonoīdi (katehīns), miecvielas; vitamīni: karotīns (0,1%),
askorbīna skābe, B grupas vitamīni, ēteriskā eļļa, makro un mikro elementi.
Brūkleņu
sēklas satur līdz pat 30% taukus, kuri sastāv no glicerīdiem- linolskābes un
linolēnskābes.
Ārstnieciskā nozīme
Brūklenes
lapām un augļiem piemīt diurētiska, pretiekaisuma, pret mikrobu iedarbība.
Starp citu, brūklenes lapām piemīt arī žults dzenošas un savelkošas īpašības.
Brūklenes
ārstnieciskās īpašības pamatā saistās ar fenolu savienojumiem- arbutīna,
kura ietekmē, sārmainā vidē atdalās hidrohinons, radot spēcīgu antiseptisku un
urīndzenošu ietekmi. Ārstējoties ar brūklenes līdzekļiem urīna ceļi attīrās arī
no baktēriju floras un produktiem, kas var radīt iekaisumus, kopā ar urīnu
izvadot pāri palikušo slāpekli un kreatīnu.
Brūkleņu
lapu antiseptiskās īpašības rodas pateicoties miecvielām, kurām piemīt arī
baktericīdas un pretiekaisuma īpašības. Katehīna vielas samazina kapilāru
bojājumu iespējas.
No
arbutīna ir atkarīga žultsdzenošās un dezinficējošās auga īpašības. Arbutīns un
hidrohinons ierobežo iespēju augt uroloģisko iekaisumu infekciju rosinātājiem.
Arbutīns stimulē epitelizācijas procesus nierēs, rada hipoglikēmisku iedarbību.
Brūkleņu
aktīvās vielas palielina antibiotiku iedarbību, stimulē fagocitozi un citas
organisma aizsargfunkcijas.Lapās esošie fitoncīdi neļauj atīstīties zelta
stafilokokam. Brūkleņu lapas ieteicams lietot kopā ar citiem urīndzenošiem
līdzekļiem, tad tās iegūst lielāku efektivitāti.
Brūkleņu
augļiem piemīt baktericīdas, asins apturošas, stiprinošas, apetīti rosinošas
īpašības. Tajās esošā benzoskābei un fitoncīdiem piemīt spēcīgas antiseptikas
īpašības. Ogas un brūkleņu sula neļauj attīstīties sēnītēm, lamblijām un
trihamonādām.
Tieši
tamdēļ, ka benzoskābe neļauj notikt rūgšanas procesam, tad šīs ogas ilgu
laiku saglabā savu vērtīgo sastāvu.
Brūkleņu
lapas ir pilnvērtīgs aizstājējs, retāk sastopajamam augam, kā miltene (Arctostaphylos
uva-ursi), kuras lapas izmanto tējai, un miecvielu satura dēļ, brūklenes
lapas ir spēcīgāks urīndzenošs līdzeklis, kā miltene.Tautas medicīnā, brūklenes
lapas tīrā veidā vai maisījumos izmanto hronisku urīna
izvadsistēmas slimību ārstēšanā, nierakmeņu un žultsakmeņu ārstēšanai, kā
arī lai ārstētu bērniem urīna nesaturēšanu naktīs.
Ar
brūklenes palīdzību arī ārstē aknu un barības vada iekaisumus (hipoacīds
gastrīds, gastroenterīts, caurejas, hroniski aizcietējumi, meteorisms),
reimatismu, nespecifisko artrītu, podagru, osteohondrozi.
Ogas
pielieto, redzes uzlabošanai. Augļu sula tiek lietota aterosklerozes,
hipertonijas sākuma stadiju un diabēta ārstēšanā.
Tautu
medicīna pielieto brūkleņu ogas un to novārījumus, lai ārstētu gastrītu un
pastiprinātu kuņģa sulu, nieru iekaisumus, sieviešu dzimumorgānus (neauglība,
dzemdes asiņošanu), kā arī avitaminozes gadījumā. Brūkleņu ogu morss tiek
lietots dažādu drudža pavadošu slimību ārstēšanai.
Ogas
mērcējot un fermentējot iegūst brūkleņu ūdeni, kurai piemīt anti helmintu
iedarbību pret cērmēm un lamblijām.
Interesanti,
ka Bulgārijas tautas medicīnā brūkleņu ogas izmanto, kā ūrīna dzenošu līdzekli
reimatisma un podagras gadījumā un lai atbrīvotos no alkoholiskā reibumu.