Ārstniecībai ievāktos dabas līdzekļus visērtāk ir uzglabāt žāvētā veidā, kas ir arī saprotams, jo to patēriņš ir dozēts- nelielas devas, izstieptā laika periodā, kā arī dabas veltes tiek gatavotas uzglabāšanai ziemas periodam.

Žāvēšanas procesam ir jānodrošina maksimāli saudzīgs režīms attiecībā pret dabas veltēs esošajām vielām un elementiem, tos optimāli saglabājot. Pareizi izžāvētas dabas veltes sevī saglabā optimālu daudzumu vērtīgo vielu un atbilst pēc īpašībām, kādas ir tieši šo dabas velšu drogai un nodrošina efektīvu iedarbību to lietojot.

Ārstniecībai paredzētās dabas veltes nepieciešams izžāvēt līdz 10-15% mitruma saturam, tos nekādā gadījumā nedrīkst pārkaltēt, jo arī tas ietekmēs aktīvo vielu stāvokli un daudzumu. Protams, izžāvējot dabas veltes nepietiekami, tās tiks pakļautas riskam sabojāties.

* 1.tabula Mitruma saturs

 Žāvējot ne mazāk svarīgi ir ievērot arī atbilstošu temperatūras režīmu, kurš ir katrai dabas veltei individuāla un tiks pieminēta tālāk pie dabas velšu aprakstiem. Temperatūru nosaka apzinot dabas veltēs esošās vielas un nosakot maksimālo temperatūru pie kuras vērtīgās vielas vēl nenoārdās. Taču zemāku temperatūru par noteikto var pielietot droši, ja tā nodrošina dabas velšu pilnvērtīgu žūšanu. Svarīgi ir sekot aktuālajiem dabas velšu pētījumiem un nevadīties pēc vecu grāmatu informācijas, tā bieži vien ir kļūdaina, jo tajā laikā daļa dabas velšu bija vēl nepietiekami izpētītas un kādi elementi netika vēl noteikti, tehnisku iemeslu dēļ.

Galvenie žāvēšanas pielietotie paņēmieni ir:

• žāvēšana svaigā gaisā, aizsargājot dabas veltes no saules un nokrišņu ietekmes, tai pat laikā nodrošinot labu ventilāciju un mitruma atvadi;
• piespiedu žāvēšana, izmantojot dehidrācijas iekārtas vai dažāda veida žavskapjus, kuri nodrošina piespiedu ventilāciju ar ventilatora palīdzību un parasti tajos ir iebūvēti arī elektriskie sildelementi.

Katrai no žāvēšanas metodēm ir savas priekšrocības un arī trūkumi, kurus apkopoju 2.tabulā. Priekšrocības un trūkumi ir nosacīti, jo ir dabas veltes, kuras ir jāpakļauj piespiedu žāvēšanai obligātā kārtā un ir dabas veltes, kurus ir jāžāvē lēni, nodrošinot pakāpenisku žūšanu.

Apskatot tabulu ir vērts aizdomāties par hibrīda tipa iekārtas radīšanu ar kuru varat radīt atbilstošus apstākļus visa tipa dabas velšu apstrādei, samazinot trūkumus un palielinot priekšrocības. Un papētīt, tēmu par iekārtām, kuras savā darbība izmanto dažāda veida saules kolektorus apsildei un piespiedu ventilācijas elektrības apgādes nodrošināšanai, tai pat laikā maksimāli izmantojot dabīgās žūšanas elementus.

*2.tabula Žāvēšanas tipu salīdzinājums

Nodrošinot dabas velšu apstrādi izmantojot piespiedu žāvēšanas metodi ir būtiski pēc apstrādes ievietot drogu elpojoša materiāla tarā (papīra, auduma maisiņš vai kartona kaste) un ļaut drogai “atelpoties” vietā, kur tā turpmāk tiks uzglabāta. Piemēram, Šaurlapu ugunspuķes (Chamaenerion angustifolium) fermentētu lapu drogu pēc izžāvēšanas uzglabā kartona kastē 6 mēnešus (nobriedina) un tikai tad to lieto.

Lietojot dabīgo žāvēšanas metodi ir jārēķinās, ka dabas veltes vēlams izžāvēt vidēji 3-14 dienu laikā, savādāk tajās var sākties arī dažādi iekšējie bioloģiskie procesi, kuri ietekmēs drogas kvalitāti. Dabas velšu žūšanas ātrumu var palielināt, izklājot materiālu uz sietiem, pārsienot mazākās buntītēs, sadalot daļās vai atdalot stublājus augiem, kā arī sēņu cepures izretinot auklu virtenēs.

Nodarbojoties ar dabas velšu apstrādi mājas apstākļos un nenodrošinot ražošanu, drogā esošo mitruma saturu noteikt ir visnotaļ sarežģīti un laikietilpīgi. Varianti ir vairāki, specifiskas iekārtas, kuras noteiks mitruma daudzumu pašas vai arī testēšanas metode, kad paņem konkrētu drogas daudzumu, nosver un pakļauj piespiedu žāvēšanai, neievērojot ārstniecisko vielu klātesamību- žāvē augstās temperatūrās līdz masa zaudē puslīdz 100% visu mitrumu un iegūto porciju atkārtoti sver. Ar iegūtās masas starpību ir iespējams aprēķināt drogā esošo mitruma daudzumu.

Mājas apstākļos var izmantot metodes pēc kurām drogu gatavību noteica agrāk un tās savu aktualitāti nav zaudējušas arī šodien. Vienīgais trūkums ir, ka šīs metodes nestrādā uz visiem drogu veidiem.

Ārstniecības augus ņem plaukstā un saspiež, tie nedrīkst sadrupt un nedrīkst veidot arī salipušu masu. Šo metodi parasti pielieto pārbaudot drogas gatavību pārbaudot žāvēšanas sietus.

Izžāvētas lapas un ziedi sadrūp, ja tos saberž starp plaukstām.

Lakstus, sēnes, saknes, sakneņus un mizas pārbauda laužot, tiem ir jāsalūst- nesadrūpot un neliecoties.

Izžāvēti augļi, kā likums ir gumijoti un elastīgi.

Lielāko problēmu sagādā pumpuru un sēklu žāvēšanas kvalitātes noteikšana, jo pēc tautas metodēm tas tiek darīts vizuāli, salaužot pumpurus nosakot vidus daļas stāvokli un tamlīdzīgi.       

Žāvēšanas procesa pareiza norise ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmēs tālāko drogu kvalitāti un efektivitāti, tāpēc šo tēmu ir vērts pārdomāt arī pašam un izskatīt visus faktorus, kuri var liegt kvalitatīva žūšanas procesa norisi un sabojāt dabas veltes. Pārdomājot, ja tomēr saskaraties ar faktoriem, kuri traucēs dabas veltēm kvalitatīvi izžūt- tos novērsiet un tikai tad ķerieties dabas velšu ievākšanai un apstrādei.