Agri vai vēlu, jebkurš dabas velšu vācējs saskaras ar sava veida problēmu, kā izvēlēties pareizu augļu žāvēšanas iekārtu jeb dehidrātoru. Šajā rakstā arī mēģināsim aplūkot šīs iekārtas un izvēlēties sev atbilstošāko. Šajā rakstā aplūkosim tikai un vienīgi žāvēšanas iekārtas, kuras klasificējamas, kā virtuves palīgiekārtas, ne rūpnieciskas. Par rūpnieciskajām iekārtām ir pavisam cits stāsts un arī cita cena. Tāpēc aprobežosimies ar iekārtām, kuras ir pieejamas sadzīves tehnikas veikalos un pieskaitāmas pie mazās sadzīves tehnikas.

Uzreiz vēlos brīdināt, ka augļu žāvētāji, kuri pieejami, šobrīd veikalos ir neuzticamas iekārtas. Tiem ir jāpievērš vērību un tos bez uzraudzības atstāt nedrīkst! Gan lētās, gan dārgās iekārtās bieži vien satur vienus un tos pašus tehniskos elementus, kuri bieži vien pieviļ.

Kas man ir nepieciešams?

Sākumā, vienmēr, ir jāsaprot, kas ir nepieciešams. Tas, galvenokārt, attiecas uz apstrādājamo produktu veidu. Lai arī varētu šķist, ka nav lielas atšķirības, tomēr žāvēt augļus, ogas vai sēnes ir stipri dažādi pasākumi. 

• Augļi ir mazāk jūtīgi uz temperatūras svārstībām, kā arī ir iespējams, izvēlēties žāvētāju ar lielu sieta aci.
• Ogām ir nepieciešami sieti ar maliņu un ar mazu sieta aci. Turklāt, žāvējot ogas, žāvēšanas iekārtai jāspēj izturēt ilgu, nepārtrauktas darbības laiku.
• Vairums sēņu ir jūtīgas uz temperatūru svārstībām, 5C svārstības var radīt specifisku elementu nograušanu.
• Zālīšu žāvēšanai svarīgākais ir ievērot temperatūru, sieti kā likums nepieciešami ar maksimāli mazu sieta acs izmēru.

Svarīgi saprast, ka universāla žāvētāja nav. Katrs žāvētāja veids ir ar saviem plusiem un saviem mīnusiem. Kāds žāvētāja tips būs labāks viena veida produktiem, cits citiem. Ir svarīgi apdomāt, kas būs biežākais produkts, kuru apstrādāsiet un kādi tehniskie parametri mērķa sasniegšanai būs pamatotākie. Piemēram, ja esat nolēmuši pamatā žāvēt ogas, diez vai praktiskākais būs izvēlēties žāvētāju ar gludiem sietiem un 2cm lielām acīm.

Visus žāvētājus, kuri pieejami tirdzniecībā var iedalīt trīs grupās:

Vertikālās plūsmas žāvētāji 

Šī tipa žāvētājos siltais gaiss plūst no apakšas uz augšu. Sieti ir sakrāmēti viens uz otra, attiecīgi, pirmais siets, kurš atrodas tuvāk pamatnei, uzsilst vislabāk, augstākais siets silst vismazāk. Šī problēma risināma ir vienkārši- laiku pa laikam nākas mainīt sietus vietām. Bet tik un tā šāda tipa žāvētāji nespēj nodrošināt vienmērīgu plūsmu.

Galvenā atšķirība starp automātiskajiem un mehāniskajiem žāvētājiem ir temperatūras precizitāte. Automātiskajos viss tiek vadīts elektroniski, gan temperatūra, gan darbības laiks. Mehāniskajos temperatūru noturēt vienā līmenī ir samērā sarežģīti- viennozīmīgi nāksies iegādāties termometru ar kuru kontrolēt temperatūru sietos. Iespējams, tā ir tikai mana pieredze, bet ja mehāniskās vadības žāvētājs strādā ilgi- vairāk par 12h, tas sāk zaudēt reakciju uz temperatūru. Ja sākotnēji ieregulējāt 40C un tas to turēja, tad pēc laika šī temperatūra "nostaigā" un tas maina savu darba režīmu- pie tās pašas regulācijas, tas turpina darba režīmu jau 45C.

Bet es neteiktu, ka arī automātiskās vadības žāvētāji ir ievērojami labāki, bet tas laikam vairāk jautājums par tehnisko kvalitāti. Pēc pieredzes vairākas reizes šiem dehidrātoriem esmu pārlodējis shēmā releju un pie sildelementa kūstošo drošinātāju. Kas interesanti un pie viena arī bīstami, tad cik ir nācies saskarties ar šo problēmu, tā parasti notiek tā. Relejs sabojājas un atstāj ieslēgtu sildelementu, sildelements pārkārst un teorētiski būtu jāizkūst drošinātājam un jāpārtrauc sildīšanu. Bet tā nenotiek- drošinātājs turpina caur sevi vadīt strāvu uz sildelementu un sākas iekārtas korpusa kušana/ pārkāršana. Atslēdzot iekārtu fiziski, tajā mirklī nostrādā arī drošinātājs. Tā droši stāstu, jo šobrīd notiek kaut kāda tipveida iekārtu ražošana, uzspiežot uz šīm iekārtām tikai dažādu firmu nosaukumus- pārējais viss ir identisks. Tāpat arī, parādās vienas un tās pašas "iekšas", dažādos korpusos.

Bet ir arī daudz plusu šādām iekārtām- tām ir nosacīti dziļi sieti, tie mēdz būt visu iespējamo veidu un izmēru. Tajos viegli izžāvēt dažādus sīkumus. Turklāt, tie ir nosacīti lēti un ja tos uzraudzīsiet, tie sevi viennozīmīgi atpelnīs. Tālāk nav pārāk žēl tos izsviest ārā un vietā iegādāties citu.

*Relejs- tas principā ir automātisks slēdzis, kurš ieslēdz un izslēdz, mūsu gadījumā, sildelementu- spirāli. Tam ir pieslēgts termometrs, kurš dod signālu kad ieslēgt un kad izslēgt sildīšanu.

Horizontālās plūsmas žāvētāji

Šī tipa žāvētāji ir veidoti, kā mazas kopijas vairums rūpnieciskajiem žāvētājiem. Tie sildīšanu un gaisa padevi nodrošina caur žāvētāja aizmugurējo sienu. Šāda tipa žāvētāji, visbiežāk, ir ar automātisku vadību- kas atkal ir jautājums par uzticamību. Šī tipa žāvētājus arī ir nepieciešams uzraudzīt un neatstāt vienus pašus.

Horizontālie žāvētāji ir ievērojami ekonomiskāki, jo darbojas slēgtā korpusā- patērē mazāk enerģijas, lai uzturētu temperatūras režīmu. Konstrukcijas veids nodrošina arī vienmērīgu produktu žūšanu, jo iekārtas spēj uzturēt vienmērīgu temperatūru uz visiem sietiem.

Protams, šādām iekārtām ir mīnusi- tām sieti ir bez apmalēm un uz tiem var novietot tikai atbilstošus produktus, savukārt, šo mīnusu kompensē tas, ka ja izņemsiet visus sietus un atstāsiet tikai apakšējo- iespējams ir ievietot arī ko lielu un izkaltēt (kāposta galvu). Tāpat arī šīs iekārtas ir lielākas un aizņems vairāk vietas.

Rezumējot

Izvēlieties iekārtu, viennozīmīgi, ņemot vērā dažādus aspektus:

• pieejamās finanses- dažkārt, ir vērts piekrāt un neņemt lētāko no iekārtām;
• pieejamo vietu, kur iekārtu novietot/uzglabāt;
• atbilstību uzstādītajiem mērķiem- to sasniegšanai.

No savas pieredzes iesaku izvēlēties ne pašu lētāko un mazjaudīgāko iekārtu, tieši tāpat ne vienmēr ir vērts ieguldīt milzīgus līdzekļus un pirkt ārkārtīgi jaudīgu un liela izmēra iekārtu, ja reizi gadā izžāvēsiet tikai grozu ar sēnēm. Tāpat arī bieži vairākas mazas iekārtas ir neekonomiskāk, taču daudz efektīvāk, kā viena liela iekārta. Ja salūzīs viena liela iekārta, tad apstāsies viss process, ja salūzīs viena mazāka no vairākām, tad ir iespēja vēl tikt galā ar situāciju un turpināt darbu. Protams, daudzu mazu iekārtu summārais elektrības patēriņš būs lielāks, kā vienas lielas iekārtas.

Viennozīmīgi pakonsultējieties ar cilvēkiem, kuriem ir žāvēšanas iekārtas un lai tie pastāsta to stiprās un vājās puses. Lai nebūtu jāmācās uz savām kļūdām, ar savu naudu. Arī man ir vairākas iekārtas kuras neizmantoju- tās tiek saglabātas, jo roka neceļas tās mest ārā. Ir noliktas vietā "Pagaidām, lai te pastāv!" un tā arī turpina stāvēt. Plus arī tās var izmantot, kā donorus, lai izņemtu no tām detaļas, kuras var izmantot iekārtās, kuras tiek lietotas ikdienā. Neizmantoju šīs iekārtas, jo ar tām nevar īsti neko izžāvēt- ir gadījumi kad lētā gala iekārtas, kuras kā likums nopērk, kad sāk darboties šajā lauciņā, žāvē tikai konkrētus sieta segmentus. Piemēram, ir viena iekārta uz kuras žūst tikai sietiem kreisā puse.

Nākamais moments kuru nāksies apgūt, ir pareiza darbība ar žāvēšanas iekārtu. Cik ilgi ir kas jākaltē, cik garu pauzi nepieciešams iedot un tad atsākt žāvēšanu. Kā pareizi izvēlēties temperatūras režīmus (vienam produktam ciklos maina temperatūras režīmus) u.t.t.