Dabas velšu pasaulē dažādu velšu ekstraktiem ir sava loma. Iekšķīgai lietošanai populārāk ir gatavot ekstraktus spirtā vai degvīnā, ārīgai lietošanai eļļā. Protams, arī eļļas ekstraktus var lietot iekšķīgi.

Pirms sākam runāt par šo tēmu, ir svarīgi saprast, ka jeb kurā dabas veltē ir elementi, kuri šķīst ūdenī un ir kuri šķīst taukos. Tādā ziņā degvīns ir efektīvāks, ekstraktu gatavošanai, jo tajā šķīst gan ūdenī šķīstošie, gan taukos šķīstošie elementi. Gatavojot ekstraktus eļļā, tajos šķīst tikai tie elementi, kuri šķīst taukos, bet nešķīst tie elementi, kuri šķīst ūdenī. Tāpēc, zinot dabas veltes ārstniecisko efektu, kurš parasti tiek minēts informācijas avotos, tas ne vienmēr nozīmēs, ka eļļā iegūsiet šādu pašu efektu. Iedarbība būs atšķirīga.

Izvēloties dabas veltes un bāzes vielu ar kuru taisīt ekstraktu, der izpētīt augā esošās vērtīgās vielas un to šķīdību, bāzes vielā (tauki, ūdens).

Sākumā ir jāizvēlas, kādu eļļu vēlaties. Tas tiešā veidā saistās ar ekstrakta tālāko izmantošanu. Attiecīgi, pēc pielietojuma atrod atbilstošāko eļļu. Atbilstību parasti nosaka eļļas īpašības, termoizturība un tam līdzīgi parametri.

Dabas velšu masa ekstrahēšanai var būt divu veidu- svaiga vai žāvēta. Varētu rakstīt fantāzijas, par to ka ir augi, kuros ir vairāk ūdens un tos žāvē, ir augi, kuros ūdens ir mazāk un tos var likt eļļā arī tādus. Īstenībā viss ir atkarīgs no katra spējām un zināšanām. Izvēlieties tādu dabas velšu formu, kuru spēsiet kontrolēt.

Protams, sākotnēji nepieciešams sākt ar sausām dabas veltēm un tad palēnām sarežģīt ekstraktus ar jau svaigām dabas veltēm. Sausas dabas veltes palīdzēs uzaudzēt pieredzi. Protams, žāvētas dabas veltes nav tikai raksturīgas ar to, ka ar tām strādā iesācēji. Sausas dabas veltes izmanto arī zinoši cilvēki. Žāvēšana, principā, ir sagatavošana ilglaicīgai uzglabāšanai, un nekas vairāk.

Ekstrakti tiek veidoti izmantojot dažādu tehnoloģiju. Ir ekstrakti, kur dabas velte tiek aplieta ar ekstrahējamo vielu un tiek novietota tumsā uz mēnesi, dažkārt uzglabā saulē, mēdz taisīt kārstos ekstraktus, vārot ekstraktu ūdens peldē. Iespēju ir ārkārtīgi daudz, pat tādu, kuras mājās, virtuvē īsti realizēt nav iespējams, piemēram, ekstrakti ar ultraskaņas apstrādi u.c.

Starp visām ekstraktu pagatavošanas metodēm nav labāku vai sliktāku. Vienmēr ir jāizvēlas optimālākais apstrādes režīms! Ja, droši zināt, ka augā vērtīgās vielas sabrūk tikai pie 200C, tad pilnīgi droši var gatavot kārsto ekstraktu. Ja zināt, ka dabas velte ir pilna ēterisko elementu, tad ekstrakts tiek noturēts tumsā un pagatavots aukstā veidā. Vienmēr ir jāvadās pēc tā, lai maksimāli izgūtu vērtīgās vielas, nenobeidzot ekstrakta vērtīgāko daļu.

Proporciju, kādā izvēlas dabas velšu masu attiecībā pret eļļas masu, veido pēc dabas velšu īpatnībām un tālākā pielietojuma. Ir spēcīgas iedarbības augi, tai skaitā indīgi un ir arī mazāk aktīvi augi, protams, attiecībā uz cilvēku. Tieši tāpat arī ekstraktu var gatavot, lai lietotu tieši vai netieši, kā sastāvdaļu, kādai izstrādei. Protams, vienmēr ir variants, spēcīgi koncentrētus ekstraktus atšķaidīt ar bāzes eļļu un padarīt ekstraktu, vājākas iedarbības. Uzreiz pieminēšu, ka uzskats, ka jo spēcīgāks, jo labāks ir kļūdains. Vairums stipri koncentrēti ekstrakti radīs ādas iekaisumus, kairinājumu vai pat ķīmiskā tipa apdegumus.

Un katra ekstrakta pamatā ir eksperiments. Gatavojiet, testējiet, pētiet un tikai tādā veidā nonāksiet pie ideālas izstrādes, tieši Jūsu vajadzībām!