Šajā rakstā apskatīsim iespēju, kā varat uzkāpt kokā un ko nemaz nav vērts mēģināt. Rakstu iekļaušu sadaļā pie instrumentiem, jo tas paredz speciālu ietaišu izmantošanu.

Nopietni nodarbojoties ar dabas velšu ievākšanu, pavisam drīz nonāksiet situācijā, kad būs nepieciešams uzrāpties kokā, lai ievāktu melno spulgpiepi (bērza čagu). Varianti ir dažādi, taču ir jāatrod optimālākais, kuru varat izmantot ikdienā paši.

Bērza čagas ievākšana ir savdabīgs process un vairums vācēju dodas uz mežu tieši pēc vienas čagas un tad citu dienu pēc citas. Reti, kad notiek masu ievākšana, jo vienas čagas atrašana un ievākšana ir samērā laikietilpīgs process.

Čagas ievākšana tradicionāli sākās no 2m līdz 10m. Augstāk kāpt kokā pēc čagas ir stipri bīstami, zemāk ievākt čagu ir bezjēdzīgi.

Vieglākais veids, kā ievākt zemu augošu čagu ir pameklēt apkārtnē nelielus koka bluķīšus uz kuriem pakāpties un izstieptā rokā, ar cirvi čagu noskaldīt no koka. Bet tā, protams, ir ekskluzīvākā no versijām, kad , kad čaga nav uzrāpusies augstāk, kur tā ir arī ievērojami vērtīgāka. Vērtīgākā čaga sākas no 6m+.

Pēc personiskās pieredzes varu teikt, ka ir arī vietas tādai metodei, ka uz vietas mežā veido trepes. Sākotnēji ir jāatrod mežā divi taisni, izgāzušies koki, kā likums tās ir egles. To diametrs pie pamatnes ir ap 10cm, garumā vēlams ap 4-6m un smailā gala diametrs ne mazāks par saviem 6cm. Svarīgi ir pārliecināties, ka koksne nav jau izpuvusi un svara ietekmē nepārlūzīs. Ir lietderīgi, pirms sākt naglot trepes, kārti piemērīt pie koka, vai tā nodrošinās nepieciešamā augstuma sasniegšanu. Nepieciešamais augstums ir trepju garums+ Jūsu augums ar izstieptu roku uz augšu. Jo īsākas trepes, jo tām ir lielāka svara izturība un stabilitāte. Trepes veidojam konusveidīgas, lai pēdējais pakāpiens un trepju spice aptver koku. Svarīgākais šajā procesā ir salasīt mežā, atbilstošus materiālu to izveidei un pienācīgi to visu sanaglot kopā. Var šķist, ka metode ir nejēdzīga un var mežā ienest alumīnija saliekamās trepes, taču kad vienreiz pamēģināsiet savu pus kilometru iestiept mežā trepes, sapratīsiet, kāpēc vieglāk veidot uz vietas.

Ir gadījumi, kad bērzu čaga ir stipri izaugusi uz āru no koka stumbra un nereti to var vienkārši nosist no koka. Tam nepieciešama viena kārts, atbilstoša garuma un neizpuvusi. Tādas mūsu mežos var atrast bieži, atliek pastaigāt vietās, kur strādājuši LVM. Kārts resnāko galu ceļ augšup un smailo galu iedur zemē, blakus bērzam uz kura aug čaga. Tālāk jau atliek vien sist čagai pa sānu un to nodauzīt no koka. Svarīgi, lai kārts koksne nav izpuvusi un no sitiena pa čagu tā neizjuktu, jo visa nolūzusī daļa nāks tieši Jums virsū. Nekādā gadījumā, kārts galā nesienam nekādus griezoši, cērtošus priekšmetus- tas apdraud Jūsu dzīvību. Strādājot pa mežiem, šāds variants 90% nestrādā, jo pie kārts piesietais cirvis, kā likums vienu brīdi lidos lejā, tur kur atrodaties Jūs. Kā arī ar kārtī iesietu cirvi, nevarat veikt atbilstoša spēka cirtienu- jēga no cirvja tur neliela.

Pats neesmu mēģinājis šādu metodi, bet tā varētu būt strādājoša. Šodien, ir iespējams iegādāties zaru zāģi ar teleskopisko kātu, kuru var izbīdīt līdz pat 5m. Šis varētu būt kompaktākais un ērtākais veids, kuru varētu izmantot čagas ieguvei. Parasti čagu ievāc ne augstāk par 8-9m, augstākas jau demotivē un nerada vēlmi tām rāpties pakaļ. Taču teleskopiskais zaru zāģis+ 3m uz vietas uznaglotas trepes pārklāj palielu diapazonu čagas ievākšanā. Vienīgais mīnus, ka ne visas čagas ir stipri izvirzītas uz āru un daļa no čagām ieaug koku plaisās- šādas čagas nav iespēja izzāģēt.

Un lēnām esam pienākuši pie paša galvenā! Kāpšļi ar kuriem rāpties pa koka stumbru augšup. Pirmā doma, kas cilvēkiem parādās ir stabu kāpšļi- tādi liekti metāla stieņi, kurus piestiprina pie apaviem un rāpjas augšā aptverot koku. Tad uzreiz varu pateikt, ka lai rāptos kokos šādi kāpšļi neder. Stabiem ir viens diametrs visā garumā, tāpēc arī kāpšļiem ir fiksēts izmērs 25-45cm, atkarīgs no modeļa. Atrast koku pēc atbilstošā izmēra un pie tam vēl, lai uz tā būtu čaga ir nenopietns pasākums. Tāpēc, lai rāptos kokos izmanto gafus!

Gafi ir speciāla ietaise, kuru tāpat sien pie kājām un rāpjas pa koka stumbru augšup. Zinu, ka daudzi uzskata, ka izmantojot gafus tiek bojāts koks. Jo gafu spices tiek durtas tieši koka stumbrā, bet steigšu nomierināt. Ja uz koka ir parādījusies čaga, tad koks tiks sapūdēts vidēji 20 gadu laikā un tas viennozīmīgi ies bojā. Retos gadījumos koks var izdzīvot līdz 80 gadiem ar čagu. Bet tas nav mūsu stāsts, pie pirmās meža tīrīšanas koks ar čagu tiks nozāģēts un aizlaists malkā, kamēr tas nav kļuvis par puvekli.

Gafus, galvenokārt, izmanto arboristi, tie ir tie cilvēki, kuri zāģē bīstamos kokus. Tāpēc, lai izmantotu gafus, ir nepieciešams izmantot arī tiem paredzēto drošības ekipējumu, kā minimums tā ir speciāla drošības josta/ pozicionēšanas josta un pozicionēšanas strope ar karabīnēm.

Plašāk par gafiem un izmantojamo ekipējumu es nestāstīšu, jo tas nav pasākums, kuru var nopirkt un uzreiz maukt augstākajos kokos. Šo tēmu nāksies izpētīt pašiem, tādā veidā iegūstot pamatzināšanas, kā rāpties kokos izmantojot ekipējumu. Tieši šis arboristu ekipējums ir pats jēdzīgākais, gan no kompaktuma, gan no efektivitātes viedokļa, taču tai pat laikā arī pats bīstamākais.

Sākumam izpētām pamatprincipus, drošības tehniku (google, youtube), tad iegūstam aprīkojumu, atrodam vecu koku uz kura trenējamies, nekāpjot augstāk par 2-3m, galvenais, iemācamies norāpties, ne tikai tikt augšup. Un tad jau sākam domāt par čagas ievākšanu lielākos augstumos. Ekipējums arī nebūs pārlieku dārgs, vienas sezonas laikā ar ievākto čagu, to būs iespējams atpelnīt.