Šajā rakstā apskatīsim variantu, kā sazināties mežā izmantojot tehnoloģiju atbalstu. Rakstā tiks pieminēti, konkrēti rāciju modeļi, kurus esmu testējis. Taču tā nav reklāma vai anti reklāma, tikai mana personīgā pieredze ar kuru dalos. Varbūt, kādam kurš vēlēsies pirkt kaut ko tādu, noderēs.

Šis raksts nav domāts radio mīļiem, bet parastam mirstīgajam. Tāpēc visus argumentus, kāpēc nestrādāt ar PMR446 rācijām vispār, zinu. Pie tam vēl mežā.

Tā tad PMR446 rācijas ir tās rācijas, kuras strādā 446- 446.2 Mhz frekvenču joslā. Lai tās nebūtu nepieciešams licencēt un saņemt atļauju no “Elektroniskajiem sakariem”. Tām ir noteiktas, konkrētas prasības. Frekvenču josla 446-446.2 Mhz ar 0,5W jaudu (ne lielāku un rācijā nav iespējas to pastiprināt). Antena rācijā ir iebūvēta un nav maināma, nav pieslēguma ligzdas. Ja šādiem parametriem atbilst rācija, tad to varat izmantot Latvijā un daļā Eiropas bez iepriekšējas licencēšanas un jel kādas atļauju saņemšanas.

Latvijā var izmantot arī CB frekvenču joslu 26960 - 27410 kHz (bez licences), taču lai saprastu, šādai frekvencei būs nepieciešama antena pāris metru garumā, lai tā vispār strādātu. Un pat īsti nezinu vai šodienā šo frekvenču mobilās (pārnēsājamās) rācijas maz ir pieejamas. Vismaz tirdzniecībā neesmu redzējis.

Ja, rācijā ir citas frekvenču joslas, tad meklējiet “Elektronisko sakaru” mājas lapā vai MK noteikumos, kādas ir prasības un kā varat reģistrēt savu rāciju. Šo posmu esmu pētījis visai pavirši, priecāšos, ja kāds kurš reģistrējis rāciju atsūtītu savu pieredzi. Kā reģistrēt citu frekvenču diapazonu rācijas, kas nepieciešams, cik maksā pirmreizēji/ ik mēnesi utt. Tad šo rakstu būtu iespējams arī papildināt, bet tikai ar dzīvu pieredzi, ne to ko paredz likums.

Mežs ir īpatna vide, ar lielu signālu slāpējošu efektu. Tāpēc mežam, vislabāk, ir izmantot zemākas frekvenču joslas, kā  146-174 Mhz, taču šī frekvence mums nav pieejama bez maksas un bez reģistrācijas. Tāpēc nāksies vien iztikt ar bezmaksas 446-446.2Mhz diapazonu un attiecīgām, atbilstošām rācijām. (Atbilstoša rācija: https://www.esakari.lv/lv/celvedis-radioiekartu-lietosana/ierices/pmr446 ).

Sāksim ar pašu vienkāršāko, kad saprotam, ka rācija ir atbilstoši izvēlēta LV likumdošanai un mums nedraud nedz sodi, nedz ka sāks mūs ganīt un ķert. Sāksim domāt par praktisko pusi. Par rāciju izvēli, darbam mežā.

Mežs ir samērā agresīva darba vide, jo rācijas sastapsies gan ar mitrumu, gan pozitīvām/ negatīvām temperatūrām, putekļiem un netīrumiem, triecieniem un citiem apstākļiem. Protams, var izvēlēties mazāk aizsargātas rācijas un izmantot kādu ārējo garnitūru (austiņas, mikrofoni), tādi aizsargājot pašu rāciju no vides ietekmes.

Pirmais ko es skatos rācijā mežam, tad atbilstība likumam, lai man tā nebūtu jāreģistrē un jāveic ikmēneša un reģistrācijas maksājumi, jo tai nebūs tik nopietns pielietojums visa gada garumā. Otrs ko skatos, lai rācija ir ar maksimālu aizsardzību- pret augstāk minētiem faktiem.

Pirmās rācijas kuras es iegādājos ir Motorola T92 H2O, pirmais iespaids no rācijām nebija pārlieku labs, jo iepriekš rācijas radīja citu priekšstatu par saziņu, jaudu utt. Oriģinālais bateriju bloks lika vilties, jo rācija jau pēc pāris saziņu reizēm bija sausa, taču to uzlāde prasa vismaz 8h. Atrisināt to izdevās, iegādājot lielākas ietilpības akumulatorus. Taču svarīgi, tos lādēju ar ārējo lādētāju- tas ir gan ātrāk, gan efektīvāk. Kad mēģināju uzlādēt caur rācijām, tas prasīja ne tikai daudz laika, bet arī tās netika uzlādētas līdz galam (šāda īpatnība ir vairums rācijām). Ārējos akumulatorus izvēlos ne litija, bet Ni-MH. Galvenais iemesls, ka Ni-MH akumulatori ir izturīgāki pret negatīvām temperatūrām, kā litija akumulatori. Man tas ir svarīgi, jo pamatā čagu vācu tikai bezlapu sezonā un tieši čagas gājieniem rācijas izmantoju visbiežāk.

Svarīgi saprast, ka šīs bezmaksas frekvenču rācijas nav īpaši jaudīgas un mežā strādās vien pārsimts metrus, kādās stigās, uz lauka vai cirsmās līdz pāris kilometriem. Bet biežākais ar ko sastapsieties, tas ir mežs un pāris simtu metru. Ko īstenībā daudzi uztver par mīnusu, bet es tajā pretēji, saskatu tikai plusus. Ar laiku pierodot pie rācijas ir viegli orientēties, pēc signāla kvalitātes, cik tālu ir biedrs- kolēģis. Un mežā ir iespējams pārvietoties vairāk vai mazāk vienādā attālumā, neaizejot katram uz savu pusi. Dzirdot spēju signāla pasliktināšanos, saproti ka jāpaiet viens otram tuvāk un atkal var iet plānoto maršrutu. Turklāt, nebļaustoties var otru cilvēku pasaukt palīgā, piemēram, lai nodabūtu no koka čagu un otrs neaizietu tālāk, nezinot ka esat jau apstājies. Motorola T92 velk mežā tālāk, kā var sabļaustoties sarunāties. Bet, protams, ja ir fetišs izbļaustīties, tad iespējams, rācijas ir liekas.

Bet pienāca mirklis, kad vienu no rācijām mēs pazaudējām kaut kur mežā. Tā atkabinājās no klipša, kurš nav pati veiksmīgākā izstrāde Motorola T92 rācijām. Tāpēc bildē redzat, ka rācija ir papildus piestiprināta ar striķi un karabīni pie somas. Nozaudēto rāciju neatradām, jo tai nav paredzēta GPS funkcija, tāpat arī kamēr tā vēl teorētiski varēja atsaukties uz otru rāciju, signalizējot ar skaņas toni, to neizdevās sadzirdēt. Visticamāk, tā vienkārši noslīka. Peldēšanas funkcija tai saglabājas tikai ar oriģinālo bateriju, ja ieliksiet ietilpīgāku, tā noslīks.

Aplūkojot pieejamo rāciju tirgu, protams, noreaģēju uz citām rācijām, kuras pēc parametriem ir līdzvērtīgas Motorola T92, taču cenā 2 reizes lētākas. Motorola T92 maksā ap 110-120 eiro komplektā, Decross DC93 ap 60 eiro komplektā. Un tāpēc nopirku rāciju komplektu Decross DC93, vēlāk secināju, ka “skopais maksā divas reizes”. Protams, rācijas tika pētītas internetā pēc atsauksmēm, video utt. Bet laikam jau dažādi iekārtu apskatnieki pelna naudu uz dažādu lietu reklamēšanas un tāpēc ne vienmēr stāsta patiesību. Saņemot rācijas jau klasiski nomainīju barošanas elementus un braucām uz mežu. Tālākā pieredze man radās izmantojot rāciju mežā, netestēju to pilsētā, uz līdzenuma, bet tieši mežā. Mežs nosacīti blīvs. Cik nu blīvi meži mums vairs palikuši- tāds standarts. Pirmais, kas pārsteidza ka lai sarunātos rācija ir jāliek tieši pie mutes, apmēram 5cm attālumā un lai sadzirdētu ko saka otrs, rāciju jāliek apmēram 5cm pie auss. Fonā esošā šņākoņa stipri traucē saprast teikto. Kas interesantākais, ka rācija šādi strādā jau 30m attālumā. Tai pat laikā Motorola T92, kā redzams attēlā ar to foršo jaunekli, vienmēr piestiprināta pie somas, nepieciešamības gadījumā tiek nospiesta PTT (Push to talk) poga un tiek vienkārši runāts un saziņa ir bez fona šņākšanas vai jel kādiem traucējumiem. Skaņa paliek klusāka (balss), ja esat jau viens no otra patālu- jau ārpus redzamības zonas. Decross rācijai sanāca tāda pozitīva lieta, ka klausies ko atbild rācijā un ir tāds stereo efekts, jo sanāk dzirdēt runātāju tiešā veidā un vēl šņācošu rācijā. Tīri testa režīmā nonācām arī pie kāda grāvja, viens otru redzot un mēģinājām pārbaudīt sakarus “ bez traucēkļiem”, tīri vizuāli kādi 50m starpā sanāca, kamēr vēl varēja saprast otru runātāju un sakari nezuda.

Taču nav viss tik slikti, savu darbu šīs rācijas tomēr izdarīja. Pirms šīm rācijām, man šķita ka Motorola T92 ir sliktas rācijas un ir nepieciešams atrast ko labāku, tagad es vismaz zinu, ka tās nemaz nav tik sliktas. Rezultātā, pēc viena testa mežā, Decross rācijas iemetu kastē un aidā, uz noliktavā. Tika iegādātas atkal Motorola T92 rācijas, nomainīti akumulatori un jau ir pilnā darba režīmā, mežā.

Vai Motorola T92 ir labākās bezmaksas frekvences rācijas, es tiešām neesmu drošs, bet esmu drošs, ka tās ir pilnībā pietiekamas primāriem uzdevumiem, ar kuriem es esmu saskāries mežā.

Motorola T92 rācijas ir tās, ko es varu ieteikt pēc savas pieredzes, velk gana tālu, skan bez šņākoņas, vides apstākļus iztur, vadība vienkārša. Un kas nav mazāk svarīgi, ar šīm rācijām nejauksieties nepareizās frekvencēs, par ko Jūs varat tikt sodīts un meklēts.

Rakstā neapskatīju variantus, par radiopirātismu un cita veida pārkāpumiem, kuru rezultātā var rasties nevajadzīgas problēmas.