Akmens īpašības

Aleksandrīts ir nosaukts par godu Krievijas galma mantiniekam Aleksandram. Nereti tas tiek dēvēts arī par Urālu hrizoberilu.

Aleksandrīts ir hrizoberila paveids. Tā krāsa ir spējīga mainīties, pret apgaismojumu- dienas gaismā tam vairāk ir zaļa krāsa, mākslīgā apgaismojumā vairāk violeti sarkanīga nokrāsa.

Atspīdums tam ir stiklains.

Cietība ir 8.5 pēc Mosa skalas, blīvums 2,7-2,8 g/cm3.

Visbiežākās atradnes atrodas Krivijā, Indijā, Āfrikā, Brazīlijā, Madagaskarā, ASV un Šrilankā.

Ārstnieciskās īpašības

Dziednieki uzskata, ka aleksandrīts labi veicina asinsradi, palīdz ārstēt locītavu problēmas, attīra asins un normalizē arteriālo spiedienu.

Mūsdienu litoterapeiti ir novērojuši, ka aleksandrīts iestrādāts auskaros lieliski spēj palīdzēt pie vairogdziedzera problēmām, taču ja to nēsā kulonā vai gredzenā tas lieliski palīdz ārstēt liesu un zarnu problēmas.

Maģiskās īpašības

Astrologi uzskata, ka aleksandrīts ir akmens- pareģis, un runā par to ka šis akmens spēj ietekmēt cilvēka emocionālo stāvokli, lai izvairītos no draudošajām briesmām.

Aleksandrīts ir garā stipru cilvēku akmens. Tiem tas laikus palīdz intuitīvi sajust draudošās briesmas un neveiksmes, kā arī palīdz tikt galā ar jeb kādām dzīves grūtībām (kā fiziskā, tā emocionālā plānā).

Cilvēkiem ar vāju raksturu aleksandrīts nesīs tikai neveiksmi- tas pakļaus cilvēku savai ietekmei! Taču, ja arī šāds cilvēks spēs izturēt aleksandrīta radītās neveiksmes, tad akmens palīdzēs turpmākās gaitās.

Talismani un amuleti

Kā talismans, aleksandrīts lieliski palīdzēs kļūt mierīgākam, apdomīgākam, komunikablākam! Šo akmeni iesaka nēsāt karavīriem, jūrniekiem, juristiem un sabiedrības krējuma dāmām.

Aleksandrīta viltojumi!!!

Aleksandrīts, kā viens no vērtīgākajiem dārgakmeņiem ir bijis pieprasīt vienmēr, arī šodien tā pieprasījums vēl nav krities. Problēma ir tajā, ka tas ir dārgs un rets. Lai samazinātu šo starpību starp piedāvājumu un pieprasījumu, to tirgus vajadzībām vilto.

Pastāv vairākas kategorijas ar ko aizstāj aleksandrītu:

    1. Sintētika. Viltojumi ir labas kvalitātes un mājas apstākļos atšķirt no dabīga ir praktiski neiespējami, ja nav speciālas zināšanas. Ja nav pārliecības ir nepieciešams veikt ekspertīzi- tā parasti nav dārga (pret akmens cenu).

    Sintētiskais aleksandrīts sastopams ir reti un ir dārgs. Mēdz būt zelta rotas lietās, pamatā ievests no ASV. Visbiežāk šos aleksandrītus var sastapt starptautiskās akmens izstādēs vai iegādāties internetā. Krievijā šos akmeņus sintētikā vairs neražo- to sarežģīto ražošanas apstākļu dēļ.

    Pašlaik ir iemācījušies radīt sintētiskos aleksandrītus ar ieslēgumiem, kurus radīt spēj ne kurš katrs speciālists gemmologs. Kaut arī atšķirt nav īpašas vajadzības- arī šis darbs ir augstu vērtēts, protams, ja neesat nolēmuši veidot kolekciju no dabīgiem akmeņiem vai arī pārdot akmeni tālāk. Vizuāli tas izskatīties pat labāk par dabīgu  aleksandrītu un bez iekārtu palīdzības tā dabīgumu noteikt nav iespējams! Dabīgu aleksandrītu iegūt savā īpašumā ir ļoti sarežģīti.

·        Sintētiskais špinelis. 99% no visiem mūsdienās sastopamajiem sintētiskajiem aleksandrītiem ir tieši sintētiskais špinelis Tas maina savu krāsojumu zilgana līdz rozā tonim, bez dzeltenīgās nokrāsas- dabīgie aleksandrīti ir trīs toņu. To ir viegli atšķirt mājas apstākļos apgaismojot akmeni ar dienas gaismas lampām (baltajām- ne dzeltenām, ne zilām), tas kļūst violets, taču dabīgs aleksandrīts demonstrēs pāreju no zaļas krāsas uz sarkanīgu (krāsaini zibšņi).

    Sintētiskais špinelis, kad radīts kā aleksandrīta imitācija, nekad nav zaļgans, vai spilgti sarkans. Citos gadījumos mēdz būt.

    Sintētiskais špinelis ir mīkstāks par aleksandrītu- apmēram par 0,5 cietības koeficienta vienībām.

    Iegādājoties šāda veida sintētiku ir skaidri jāsaprot, kas tiek pirkts, jo tas ievērojami atšķiras no dabīgā aleksandrīta, gan pēc īpašībām, gan pēc cenas. To var iegādāties kā greznumlietu, kas mākslīgi radīta (sk.akvaurītu, kā piemēru). Saprotams, tā cena nedrīkst pārsniegt 4 klases akmeņus (ametisti, citrīni, akvamarīni).

·        Sintētiskie korundi. Labas kvalitātes padomju laika korunds, kvalitātē ir labāks par sintētisko špineli (tam ir trīstoņu atspīdums, kā dabīgam aleksandrītam) un tas ir cietāks par pašu aleksandrītu par 0,5 vienībām. Atšķirt to var tikai pēc specifiskām atspīduma toņkārtām.

    Sintētiskais korunds atšķiras ar izteiktu dzeltenību, dienas gaismu spuldžu apgaismojumā vai pie vakara saules stariem, tā atspīdums ir sākot no spilgti dzeltena līdz brūni- netīri- dzeltenam. Dabīgs aleksandrīts var mazliet padzeltēt, bet pamatā tas tik un tā rādīs zaļus un sarkanus atspīdumus.

    Mūsdienās sintētiskos korundus jauc kopā ar sintētisko špineli. Tīrus sintētiskos korundus var sastapt padomju laika ražojumos sākot no 1930.-1970. gadam. Nereti izstrādājumos kas saistās ar 19 gadsimtu.

    2. Zemas kvalitātes viltojumus varam sastapt bižutērijā- pamatā tas ir stikls (arī svarovski kristāli) ar lielu hroma saturu. Sastopami ir reti, cena zema! Tos ir viegli atšķirt, tiem nav gaismas spēle, tiem ir zema cietība un tie viegli skrāpējas ar naža palīdzību.

    3. Dabīgi akmeņi, kas ārēji līdzinās aleksandrītam:

·        Hromu saturoši granāti- daži Urālos sastopamie piropi, parāda sevī lielisku gaismas spēli- pārejas no gaiši zaļa uz sarkanu.Šie akmeņi nav lēti, jo sastopami ir visnotaļ reti, un cenā var būt līdzvērtīgi pat dimantiem. Atšķirībā no aleksandrīta granāti nekad nemēdz būt ceriņkrāsas vai zilgani. Tiem nekad nav trīs toņi- nav dzeltenā toņa atspīdumā un tiem nav raksturīgi gaismu zibsnīši. Granātiem ir noteikta gaismu pāreja zaļš- sarkans! Piropu cietība ir 7.0 pēc Mosa, aleksandrītu cietība ir 8.5 .

·        Rubīns ar pleohroizma efektu (tas ir tā, kad akmens šķiet vienā krāsā, bet, tam spīdinot cauri gaismu, parādās vēl toņi πλέον — vairāk χρόα — krāsa). Reti sastopams akmens, kuru mājas apstākļos atšķirt nav iespējams. Šī akmens cena var būt atbilstoša dabīga aleksandrīta cenai- rubīni ir reti ar pleohroizma efektu. Šie akmeņi parasti tirdzniecībā neparādas sava retuma dēļ, parasti tie tirgojas pa vienam eksemplāram.

    Rubīns ar pleohroizma efektu sevī ietver vēl plašāku atspīdumu gammu, kā pats aleksandrīts- tas var parādīt arī oranžus toņus.

·        Turmalīns. Daži tā eksemplāri ir līdzīgi dabīgajam aleksandrītam ar noteiktu pāreju. Arbūza turmalīnos var būt pleohroizma efekts skatoties uz to no pareizā leņķa, taču tie parasti ir divkrāsaini uzreiz zaļi- sarkans. Cena šiem akmeņiem ir grūti nosakāma.

·        Andaluzīts. Dabīgs akmens ar izteiktu optisko efektu- krāsu maiņā. Tam ir daudz vairāk krāsu gammu, kā aleksandrītam, un krāsas var būt arī pavisam citas. Aleksandram līdzīgi ir tikai daži zaļganā paveida andaluzīti. Rets un skaists akmens, mēdz būt iestrādāts arī sudrabā. Materiāls ir samērā lēts, taču kā rotas lieta būs skaista.

·        Pārējie akmeņi ar pleohroizma efektu- cirkoni, spodumeni- būs tālu no aleksandrīta krāsu iespējām.

Aleksandrītam ir daudz sintētisko versiju, kā arī dabīgi līdzīgi akmeņi, kuru atbilstību dabīgam aleksandrītam mājas apstākļos noteikt ir sarežģīti. Tā kā aleksandrīts ir vērtīgs akmens, to vajadzētu nodot profesionāļu rokās uz pārbaudi (labā lombardā iesniegt uz novērtēšanu un tad atteikties no tā ieķīlāšanas).

Dabīgi aleksandrīti ir dārgi- tie sastopami pamatā pa vienam, kādā no juvelierizstrādājumiem- tie nebūs masu pārdošanā, un iegādāties būs grūti.

Taču der atcerēties, ka andaluzītiem, turmalīniem, rubīniem un topāziem arī mēdz būt lieliska krāsu spēle, tie būs ievērojami lētāki un bieži pat skaistāki. Tie nebūs nopietns naudas ieguldījums, taču spēs iepriecināt savu saimnieku ar krāsu spēli. Tāpēc labāk izvēlēties tos, kā pirkt aleksandrīta imitācijas sintētikā, vai arī, ja nepietiek naudas dabīgam aleksandrītam.