No grieķu valodas „Lithos” nozīmē „akmens” un „terapia” nozīmē terapija, kā jau saprotams, tā ir akmens terapija un, ja reiz terapija, tad to ir iespējams piesaistīt medicīnas nozarei, šajā gadījumā litoterapija ir netradicionālās medicīnas novirziens. Šī terapija sastopama jau tūkstošiem gadu senā vēsturē un tā sākotnēji balstījās tikai uz cilvēku novērojumiem, līdz ar to tās attīstība bija nosacīti lēnāka. Attīstoties dažādām terapijām tika pavērts ceļš arī litoterapijas attīstībai, protams, balstoties uz bioenerģētikas attīstību (cilvēku čakras un to enerģētika).

Litoterapija neievēro akmens ķīmisko sastāvu un iedarbība uz cilvēku notiek tikai un vienīgi enerģētiskā līmenī, attiecīgi mērķis ir ar akmens palīdzību radīt enerģētisko rezonansi cilvēkā, lai atbrīvotu cilvēku no dažādiem enerģētiskiem sabiezējumiem vai izsīkumiem, konkrētos punktos, orgānos.

Litoterapija, mūsdienās, atkal kļūst aiz vien populārāka, līdz ar to cilvēks izstrādājumus ar minerālmateriāliem iegādājas kādu konkrētu mērķu vadīts, pamatā jau lai gūtu kādu labumu sev- materiālus labumus, enerģētisku stabilitāti, aizsardzību, piesaistīt sev citas enerģijas.

Litoterapija dalās daudzās apakšnozarēs, kuras vairāk vai mazāk darbojas uz vieniem un tiem pašiem pamatprincipiem:

•    Minerālterapija - nodarbojas ar dažādu minerālo materiālu izstrādājumu ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo pasauli. Pamatā šie izstrādājumi ir dažādas piramīdas, masāžas rullīši, sfēras, statuetes un citi izstrādājumi.

•    Kristālu terapija - terapijas pamatā tiek ievēroti kristālu augšanas virzieni, parasti šis virziens norāda arī par akmenī esošās enerģijas plūsmas virzienu. Attiecīgi tiek rasta iespēja virzīt kristālu enerģiju paralēli cilvēka enerģijai. Šajā terapijas veidā plaši izmanto „punktu dziedniecība”- tiek izmantoti speciāli apstrādāti kristāli, kuri izgriezti parasti obelisku formā, taču stingri tiek ievērotas terapijai atbilstošo kristālu skaldņu skaits!

•    Metālu terapija - metodes pamatā tiek izmantotas speciāli izgatavotas metāla plāksnītes ievērojot akupunktūras principus, attiecīgi aktīvajos punktos tiek novietotas metāla plāksnītes, metāls tiek izvēlēts pēc tā enerģētiskajām īpašībām.

•    Gemmoterapija - šī terapija ietver sevī tikai minerālmateriālus kurus izmanto rotaslietās, līdz ar to enerģētiskā iedarbība notiek caur rotas lietu.

•    Astromineroloģija - šīs terapijas pamatā galvenokārt tiek ņemts vērā akmens atbilstība noteiktai planētai un saistība ar tās enerģiju, attiecīgi astroloģiski izpētot cilvēku, ir iespēja noteikt cilvēkam atbilstošos un iespējams nepieciešamos akmeņus. Terapija izpaužas kā saskare ar akmeni ikdienā.

•    Karsto akmeņu masāža - masāžas pamatā izmanto uzsildītu akmeņu novietošanu uz cilvēka ķermeni izsildot, attiecīgos punktus, šī metode nepamatojas uz akmens enerģētiskajām spējām, taču pamatā uz fiziskajām īpašībām, kā siltuma ietilpība. Masāžā parasti izmanto bazaltu, žadeītu un marmoru.

Apskatītās terapijas ir tikai daļa no terapijām, kuras ietver litoterapija, bet šīs viennozīmīgi ir mūsdienās pašas populārākās un pielietotākās.

Tās viennozīmīgi nevar nosaukt par atsevišķām terapijām, jo katra terapija ietver sevī daļu no citām terapijām, iespējams tāpēc, ka laikam ejot ir zaudētas daudz litoterapijas agrākās zināšanas.

Protams, pievēršoties mazliet filozofijai, varam pieņemt, ka agrāk litoterapeitu kā tādu nebija, ka bija dziednieki, kuri papildus kā palīglīdzekli izmantoja akmeni, attiecīgi iegūstot zināšanas par akmens ietekmi uz cilvēku. Mūsdienās, ir iespēja iegūt dažādus  akmeņus, tos atvedot no svešām valstīm. Litoterapijas pirmsākumos varam pieņemt, ka dziedniekam, kurš nodarbojas papildus ar litoterapiju, bija tie akmeņi, kurus bija iespējams iegūt apkaimē, kur dziednieks dzīvoja! Līdz ar to litoterapijas zinātne veidojas no plašas vispasaules pieredzes, dažu akmeņu ietekmi varēja raksturot viena tauta, citu akmeņu ietekmi cita tauta, to varam vēl aiz vien redzēt Ķīnas kultūrā attiecībā pret nefrītu. Attiecīgi šis faktors varētu arī būt no galvenajiem, kāpēc zinātni nepieciešams atjaunot, iegūt no jauna zināšanas, kuras ir iespējams, ka zudušas, vai arī nepieejamas. Mūsdienās retāk, bet ir sastopamas arī tādas litoterapijas nozares kā:

•    Spaleoterapija - šī terapijas metode bija zināma jau 2500 gadu senā pagātnē. Metode pamatojas uz dabīgi veidojušos alu dziednieciskajām īpašībām.

•    Galoterapija - metode balstās uz kristāliskās sāls ietekmi.

•    Psammoterapija - terapijā izmanto smilšu vannas, ierokot cilvēku smiltīs līdz zodam.

•    Mālu terapija - terapijas metode sevī ietver galvenokārt mālu ietekmi uz cilvēka veselību.

Šī terapija ir populāra arī mūsdienās un tā nereti tiek piesaistīta tradicionālās medicīnas zinātnei. Litoterapijas pamatā ir daudz psiholoģijas, ezotēriskas, fizikas un Dievišķās sakarība dažkārt arī misticisms, līdz ar to zinātnē akmens ieņem tikai centrālo-fizisko priekšmetu, kas iedarbojas uz ēterisko, mentālo un astrālo ķermeni, ja tiek ievērots augstāk minētais. Attiecīgi, kā jau uzskaitījumā redzams, pašos pamatos litoterapija sastāv no fiziskā un garīgā priekšmeta. Par fizisko varam uztvert akmeni, kuram, protams, ir arī sava augstākā izpausme enerģētiski, un par garīgo varam uzskatīt ticību, kā akmens darbības aktivizātoru. Caur ticību, rodot spēku, tiek rasta mijiedarbība ar akmeni, attiecīgi akmens spēj aktivizēties un veikt paredzēto darbu un saprast kas no tā tiek gaidīts. Populāri šo funkciju sauc par akmens programmēšanu, ar rituāla palīdzību radot akmenī atsevišķu programmu, kas vada akmens enerģiju mums vēlamā virzienā.