Parastais pabērzs ir stipri zarots krūms vai neliels koks
līdz 8m augstumā, ar gandrīz melnu, saplaisājušu mizu, vecajiem stumbriem un
zariem. Jauniem zariem miza ir spīdīga. Zari izvietoti pretēji, parasti beidzās
ar dzelksni, jaunie zari sarkani- brūni, viengadīgi jau dzeltenīgi- pelēku
mizu. Lapas jaunajiem dzinumiem izkārtotas pretēji, uz augļu kātiem mieturos
parastas apaļ- olformas, sīki apmatotas, smailas ar 2-4 pāriem spēcīgi izteiktu
dzīslu. Ziedi maziņi, viendzimuma, zaļi, sakārtotas ziedkopās pa 10-15
ziediņiem, lapu pazarēs.
Augļi- sulīgi, melni, rūgti kauleņi, diametrā 6-8mm. Zied
maijā- jūnijā. Augļi nobriest augustā- septembrī.
Medicīniskam nolūkam ievāc parastā pabērza augļus. Tos ievāc
bez augļu kātiņiem, to pilnīgas nobriešanas periodā- rudenī, kad šīs ogas kļūst
melnas. Augļus ievāc, apvītina un žāvē piespiedu žāvētājos vai krāsnīs
nepārsniedzot 50-60C. Sausi augļi, tos saspiežot sadrūp. Uzglabā maisos vai
kastēs līdz 3 gadiem.
Parastā pabērza augļi satur antracēnu (<0.76%). Pamata
aktīvās vielas ir antraglikozīdi ( frangulīns, glikofrangulīns, frangulaemodīns,
hrizofanols, žosterīns), kā arī flavonoīdi (ramnetīns, ksantoramnetīns,
kempferols, kvercetīns, ramnocitrīns), pektīnvielas, organiskās skābes
(ābolskābe, dzintarskābe, hrizofānskābe), cukurs, gumijvielas, krāsvielas,
makro un mikroelementi. Auga mizā atrastas miecvielas, lapās līdz 3%
askorbīnskābes.
Ārstnieciskā nozīme
Parastā pabērza preparātus lieto iekšķīgi, kā
nostādinājumus, novārījumus, šķidros ekstraktus un dažāda tipa caurejas
līdzekļos, hroniski atoniskos un spastiskos aizcietējumos. Ārstniecisko
iedarbību rada antraglikozīdi. Tie kairina zarnu interoreceptorus un rada
pastiprinātu peristaltiku, īpaši resnās zarnas, izsaucot tā iztīrīšanos.
Parastā pabērza preparāti rada maigu caurejas efektu ar ilgu,
latentu iedarbību un tiem piemīt arī antibakteriālas īpašības. Efekts parādās
8-10h pēc auga lietošanas. Lēnā iedarbība ir pamatojama ar pakāpenisku
antraglikozīdu sabrukšanu- attiecīgi to sabrukšanas produkti uzkrājas resnajā
zarnā, pastiprina peristaltiku un veicina iztīrīšanos.
Tautas medicīnā parastā pabērza augļus lieto aizcietējumu,
hemoroīdu, nierakmeņu un žultsakmeņu, reimatisma, podagras, hronisku ādas
iekaisumu (ieteicama svaiga sula) gadījumā.
Parastā pabērza mizas novārījumu lieto kompresēs, kā
antibakteriālu un brūču dziedējošu līdzekli
Nav vēlams lietot
Der atcerēties, ka parastais pabērzs ir pieskaitāms pie
indīgiem augiem un to preparāti uzskatāmi par stipras iedarbības. Lielās devās tie
rada vemšanu, sliktu dūšu, sāpes vēderā, meteorismu. Parastā pabērza augļu
līdzekļus nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā. Kā arī nedrīkst
lietot negatavus augļus, tie rada griezošas sajūtas vēderā un vemšanu. Parastā
pabērza augļus nedrīkst lietot arī dažu zarnu slimību laikā.