Parastais krūklis jeb trauslais krūklis ir stipri sazarots pabērzu dzimtas krūms, kurš var sasniegt augumā 2-4m. Jauno dzinumu krāsa ir sarkanīgi brūna, miza gluda, ar lancetveida baltiem punktiņiem. Vecie zari un stublāji ir pelēki brūngani ar pelēcīgiem neregulāriem punktiem pat pleķīšiem. Pumpuri kaili, bez puspavērtām aizsarglapām. Lapas ar agri atdalošām pielapēm, izkārtotas pamīšus, uz lapu kātiem, veselas, ovālas vai apgriezti olformas, ar gludu malu, garumā līdz 8cm, platumā līdz 4,5cm. Ziedi uz ziedkātiem, līdz 1cm, sīki, zaļgani balti, izkārtoti lietussarga formas ziedkopas/ pušķos. Zied augs maijā un jūnijā.
Auglis- sulīgs kaulenis, sākumā sarkana, nobriestot kļūst violeti melna. Biežāk 5-8mm, retāk 10mm diametrā, neēdama. Sēkliņas divas, saspiesti izliektas. Augļi nobriest pakāpeniski augustā- septembrī, uz viena krūma var sastapt gan nobriedušas, gan nenobriedušas sēklas.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto resno zaru un jauno stumbru mizu. Mizu ievāc pavasarī martā- aprīlī, sulu laikā, pirms parādās pirmās lapiņas. Uz zariem un jaunajiem stublājiem veic gredzenveida iegriezumus, iegūstot mizas posmu 10-15 cm garumā. Mizu žāvē telpā ar labu ventilāciju, izklājot slānī 5-7 cm. Zem drogas klāj papīru vai audumu, periodiski drogu žūšanas laikā apmaisot. Svaigi ievākta krūkļa miza ir toksiska, pateicoties tajā esošam antranolāmam.
Antranolāms kairina gremošanas trakta gļotādu, kas var radīt vemšanu, sliktu dūšu, sāpes vēdera dobumā. Taču uzglabāšanas laikā šie savienojumi sabrūk, tāpēc krūkļa mizu lieto, kad tā ir noturēta vismaz 1-2 gadus. Vai ja to uzkarsēsiet līdz 100C un noturēsiet šādā temperatūrā vismaz 1h.
Drogas uzglabāšana pieļaujama līdz 5 gadiem!
Parastā krūkļa mizā, lapās, pumpuros un augļos ir atrodami antracēna atvasinājumi, visbiežāk, kā glikozīdu savienojumi- antraglikozīds (frangulozīds, glikofrangulozīds, frangulorozīds, glikofrangulorozīds, frangulīns A, B, emodīns, glikozīds B, hrizofanola 8- glikozīds, glikofrangulīni A un B, frangulinantrons, palmidīns C, glikofrangulinantrons, fiscions, frangulīndiatrons, glikofrangulīndiatrons, frangulinemodīndiantrons, frangulihrizofanoldiantrons). Visvairāk šo vielu ir atrodamas mizā (5-8%). Turklāt, mizā ir atrasti brīvie aglikoni, triterpēna savienojumi, flavonoīdi, sveķvielas, alkaloīdi (0,4%): armepavīns, frangulanīns; zaros- alizarīns, alkoloīdi (0.15%), miecvielas (~10%), cukurs, ābolskābe, ēterisko eļļu atvasinājumi; lapās- franganīns, frangufolīns, alkoloīdi (0.17%) un askorbīnskābe (2%); augļos un sēklās- hrizofanols un palmidīns.
Ārstnieciskā nozīme
Galvenās parastā krūkļa ārstnieciskās īpašības nodrošina tajā esošie antraglikozīdi. Šie savienojumi iedarbojas kairinoši uz zarnu trakta gļotādām, pastiprina reflektoro peristaltikas ierosmi, iedarbojas caureju veicinoši. Caureju veicinošo efektu rada aglikons franguloemodīns, kurš veidojas antraglikozīdu hidrolīzes rezultātā, kad uz tiem iedarbojas gremošanas fermenti un zarnu baktērijas. Šis process aizņem vidēji 8-10h, tāpēc caureju veicinošais efekts realizējās tikai resnajā zarnā.
Mizā esošais polipeptīdais alkaloīds- frangulanīnam piemīt arī antibakteriāla un pretsēnīšu aktivitāte, turklāt iedarbojas, kā spēcīgs sedatīvs līdzeklis.
Tautas medicīnā krūkļa mizu izmanto, lai ārstētu dizentēriju. Turklāt to izmanto, lai ārstētu gremošanas trakta slimības (gastrīts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, aknu slimības), sirds nepietiekamību un hronisku klepu. Odu spirta ekstraktu izmanto ārīgi, reimatisma un radikulīta ārstēšanai, ūdens ekstraktus, lai ārstētu ekzēmu, furunkulus, karbunkulus un strutojošas brūces.