Ērkšķoga
ir neliels krūms, augumā līdz 120cm. Miza mēdz atdalīties, pelēcīga un tumši
brūnā krāsā. Uz stublāja veidojas trīsšķautņu vai vienkāršas uzbūves dzeloņi.
Saknes spēcīgas, dziļumā aizejošas pat līdz 2m. Pumpuri ir brūnganā nokrāsā,
klāti ar rudas krāsas zvīņām. Lapas mēdz būt trīs līdz piecdaļīgas ar zobotu
malu, klātas bāliem matiņiem, blāvi zaļā krāsā, apaļas vai olveidīgas formas.
Maija
vidū augs sāk ziedēt un turpina vidēji 18 dienas. Ziediņi zaļgani, nereti ar
sarkanīgu nokrāsu, divdzimuma, aug pazarītēs, attīstās vientuļi, vai kopās pa
diviem, trīs ziediņiem. Mazi bālganas nokrāsas ziediņi. Apputeksnēšanās notiek
pateicoties dažādiem kukaiņiem.
Pēc
40-60 dienām augs sāk ražot augļus. Auglis- ovāla vai apaļa oga, vidēji 11mm
gara (ir sugas, ar 40mm garām ogām), mēdz būt gan kaila, gan stipri mataina
oga. Dzīslojums uz ogām ir labi redzams, tās ir zaļā, purpura vai dzeltenā
krāsā. Atkarībā no sugas augļi nobriest jūlijā- augustā, kad tās arī sāk
ievākt. Jauns stāds sāk ražot ogas pēc 2-3 gadu augšanas. Auga ogas uzglabā
konservēšanas veidā- ievārījums, kompoti un sula, protams, labāk ir lietot
svaigas ogas, taču tās nav iespējams ilglaicīgi saglabāt, vienīgi, sasaldējot.
Ērkšķogu
ogās ir: vitamīns A (līdz 270mkg), B1 (0.004mg), vitamīns C (līdz 35mg),
cukurs, tokoferols, apmēram, 2% organiskās skābes (folijskābe, pantotēnskābes),
minerālie mikro un makro elementi (īpaši daudz varš, kālijs, magnijs, kalcijs,
nātrijs un fosfors), pektīna vielas un miecvielas.
Ārstnieciskā nozīme
Ērkšķogas
ogām piemīt diurētiskas, žulti dzenošas un vieglas caureju veicinošas īpašības.
Augļos ir 2% šķiedrvielas, pektīni un aktīvās vielas, kurām piemīt P vitamīnu
aktivitāte. Tās ir spējīgas izvadīt no organisma radioaktīvās vielas un smago
metālu sāļus! P- aktīvie savienojumi, kuri atrodas nobriedušās ogās, spēj
normalizēt asinsspiedienu, labvēlīgi ietekmē sirds asinsvadu sistēmas darbību,
stiprina asinsvadu sieniņas. Ogu lietošana veicina serotonīna, laimes hormona
izstrādi, mazinot depresiju un saspringtu noskaņojumu. Augļos ir arī biotīns,
kas uzlabo ādas un matu veselību, vitamīns B6 paātrina matu augšanu un vitamīns
C labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību. Augļi iedarbojas arī stiprinoši un pret
dažāda veida iekaisumiem.
Pateicoties
savai viennozīmīgai vērtībai, ogas tiek plaši pielietotas arī tautas medicīnā,
kā žulti dzenošs līdzeklis, kā arī lai ārstētu nieres un urīnpūsli. Ērkšķogu
augļi un lapas ir vērtīgas hipovitaminozes, anēmijas, hronisku aizcietējumu un
aptaukošanās gadījumā. Ērkšķoga- vitamīnu un diurētisks līdzeklis, augļi
vērtīgi, zarnu atonijas, trauslu kapilāru un vājas gremošanas gadījumā.
Pateicoties
augstam pektīna saturam augļos, tie ir īpaši vērtīgi bērniem, kā organismu
stiprinošs un pretalerģisks līdzeklis.
Ērkšķogas
augļu novārījums ir efektīvs līdzeklis, lai normalizētu menstruālo ciklu un
atbrīvotu sievieti no ilglaicīgas asiņošanas klimaktēriskās perioda laikā. Ogas
stiprina cilvēka imūnsistēmu, ka arī stiprina asinsvadu sieniņas un normalizē
vielmaiņas procesus organismā. Augi palīdz izvadīt no žults ceļiem un urīna
ceļiem smiltis.
Ērkšķoga
ir vitamīnu un dažādu vērtīgu elementu bagāts augs, kuram piemīt caureju
veicinošas īpašības un tas spēj mazināt arteriālo asins spiedienu. Ogas ir
ieteicams lietot liekā svara gadījumā, kā arī gados vecākiem cilvēkiem un
bērniem. Profilaktiskos nolūkos ogas var lietot, lai sakārtotu vielmaiņas
procesus organismā.