 |  |  |   |   |
 |
Parastais ceriņš ir neliela auguma krūms 2-5m, ar platu un
biezu vainagu. Stublāja diametrs mēdz sasniegt 15-20cm. Sakņu sistēma veidojas
augsnes virspusē. Jauniem augiem un jauniem zariem miza gluda, pelēka, taču
veciem tumši pelēka vai pelēki brūna.
Lapas vienkāršas, novietotas uz lapu kātiem, kailas, tumši
zaļas, veselu malu. Lapas olformas, ar sirds veida pamatni un smailu galu,
4-12cm garas, 3-8cm platas, rudenī nokrīt praktiski zaļas. Izkārtotas pretēji.
Ziediņi divdzimuma, pareizas formas, 10-15mm gari, krāsas
var būt dažādas- rozīga, lillā, violeta un arī balta. Ziedi ir aromātiski,
izkārtoti konusveida ziedkopā.
Auglis- divligzdu kārbiņa, garumā līdz 1,5cm, ar pāris gaiši
brūnām, izstieptām sēklām. Ceriņš dzīvo, vidēji, līdz 100 gadiem. Vairojas ar
sēklu, dzinumu un sakņu palīdzību. Augs sāk ziedēt sākot ar 6 gadu vecumu. Zied
maijā- jūnijā. Augļi nobriest septembrī- oktobrī.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto ceriņa ziedus, lapas, pumpurus
un mizu. Drogas ievākšanu veic sausā, saulainā laikā, auga ziedēšanas periodā.
Ziedus ievāc pašā ziedēšanas sākumā, tos atdala no ziedtura
un izklāj uz žāvēšanas sietiem 1-2cm biezumā. Žāvē pāris stundas saulē un tad
pārvieto labi vēdināmā, apēnotā vietā un pabeidz žāvēšanu. Žāvēšanu var veikt,
sienot ceriņa zarus buntēs- žāvēšana tāda pati, kā iepriekš aprakstīta.
Lapas ievāc līdz vasaras vidum (no maija līdz jūlijam). Tās
žāvē žāvētājos <60C temperatūrā.
Ceriņa drogu var uzglabāt līdz diviem gadiem, tālāk tā
zaudēs savas vērtīgās īpašības.
Parastā ceriņa ziedos ir farnezols, ēteriskās eļļas,
alkaloīdu paliekas; ziedos, lapās, pumpuros- kumarīnu atvasinājumi,
fenolglikozīds siringīns, flavonoīdi, miecvielas, sveķvielas, askorbīnskābe,
fitoncīdi.
Ārstnieciskā nozīme
Parasto ceriņu lieto, galvenokārt, kā sviedru dzenošu un
pretiekaisuma līdzekli. Parastā ceriņa preparāti stimulē apetīti, palīdz
izvadīt akmeņus no nierēm un urīnpūšļa. Pateicoties augā esošajām vielām, to
izmanto, kā brūču dziedējošu, temperatūru mazinošu, sāpju remdējošu līdzekli.
Ceriņa ziediem piemīt sviedru dzenošas, pret malārijas un
sāpju remdējošas īpašības. Lapām- pretiekaisuma, un strutu izvelkošas (no
pinnēm) īpašības.
Parastais ceriņš, tāpat, kā citi vērtīgo vielu pārbagātie
augi ir atradis arī savu vietu tautas dziedniecībā. To plaši pielieto
nostādinājumos, tējās, novārījumos, izvilkumos, kompresēs un dažādās ziedēs.
Nostādinājumu un tēju veidā, parasto ceriņu lieto visdažādāko slimību ārstēšanai
(malārija, gripa, respiratorās slimības, klepus, caureja, reimatisms, kuņģa
čūla, plaušu tuberkuloze, cukura diabēts, epilepsija, redzes asuma uzlabošanai
u.c.)
Parastā ceriņa ziedu izvilkumus lieto, lai ārstētu malāriju,
neiralģiju, reimatoīdo poliartrītu, artralģiju, kuņģa čūlu, caureju, nieru
slimības, kā arī lai ārstētu brūces un sasitumus.
Sajaucot ceriņa ziedus kopā ar liepas ziediem, iegūsiet
lielisku sviedru dzenošu un pret malārijas līdzekli.
Parastā ceriņa lapu nostādinājumu lieto malārijas, gripas,
respiratoro slimību ārstēšanai, kā arī lai uzlabotu apetīti. Ceriņa lapas
izmanto maisījumos ar kuriem ārstē plaušu tuberkulozi. Svaigas, saburzītas
lapas var lietot aplikācijām uz slikti dzīstošām brūcēm un čūlām.
Ceriņa ziedus izmanto ziežu gatavošanai, kuras paredzētas
reimatisma ārstēšanai. Var saberzt pulverī žāvētas lapas un sajaut tās (1:4) ar
vazelīnu, rezultātā iegūsiet vienkāršu ziedi ar ko palīdzēt sev neiralģijas un
artralģijas gadījumā.
Parastā ceriņa pumpuru nostādinājumu lieto, lai mazinātu cukura
līmeni asinīs un novērstu alerģiskus izsitumus uz ādas.
Ārīgi ziedu nostādinājumus lieto ierīvēšanai, reimatisma un
osteohondrozes gadījumā; mizas- dermatoloģisku slimību gadījumā; lapu un ziedu-
locītavu sāpju gadījumā, ziedes veidā neiralģijas gadījumā.