Neliela
auguma koks vai krūms, kura augstums reti kad pārsniedz 3m. Tiek audzēts, kā
augļu koks ar vērtīgiem augļiem- tiem ir izteikta ārstnieciska iedarbība.
Ārstnieciskam
nolūkam, pamatā izmanto augļus. Smiltsērkšķa augļus ievāc vēlā rudenī, kad tie
iegūst izteikti dzeltenu vai sarkanīgu nokrāsu. Augļus var ievākt arī ziemā.
Augļus ievāc negriežot kokam zarus- tas traumēs koku uz ilgu laiku. Svaigus
augļus tur tumšā telpā līdz 3 dienām, sasaldētus līdz 6 mēnešiem.
Smiltsērkšķis
ir spēcīgs vitamīnu avots, tajā ir neaizstājamas aminoskābes, kā arī omega
skābes-3,6,9 un retā omega- 7.
Pēc
augļos esošā vitamīnu daudzuma, smiltsērkšķis ir karalis starp visiem augļu
kokiem. Augļos ir vesels vitamīnu kompleks (C, B1,B2,B6,B9,E,P,PP), organiskās
skābes (citronskābe, ābolskābe, vīnakmens skābe), karotonoīdi (karotīns 60%,
kriptoksantīns, zeaksantīns, fizalēns), folijskābe, miecvielas, flavonoīdi,
fosfolipīdi, cukurs, augu tauki līdz 8%, mikroelementi (kobalts, niķelis,
vanādijs, mangāns, sudrabs, varš, dzelzs, silīcijs), minerālie sāļi, pektīni;
augļu sēklās arī ir vitamīni, augu tauki līdz 12.5%, karotīns; auga lapās ir
atrasti kumarīni, triterpēna skābes, inozīts, vitamīnu kompleks, miecvielas,
polifenoli; paša koksne satur līdz 10% miecvielas; miza satur alkaloīdu
hippofeīnu un miecvielas.
Ārstnieciskā nozīme
Smiltsērkšķim
piemīt daudz ārstniecisko īpašību: adaptogēnas un labas antioksidanta īpašības,
kā arī baktericīdas, sāpju remdējošas, pretiekaisuma un epitelizējošas
īpašības. Smiltsērkšķa preparāti labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, gremošanu,
iznīcina sāpju radošas baktērijas. Smiltsērkšķis uzlabo vēža slimnieku
stāvokli, kuri atrodas ķīmijas terapijā. Palīdz ārstēt dzemdes eroziju un citas
ginekoloģiskas saslimšanas, iedarbojas uz visdažādākajām acu slimībām.
Pastiprina šūnu reģenerāciju pēc dažāda veida operācijām, pazemina
asinsspiedienu, tonizē un uzlabo asinsriti, kā arī atjauno ādas veselīgu
izskatu. Palīdz ķemrenim atbrīvoties no toksīniem, atjauno spēkus pēc ilgstošām
slimībām, palielina organisma aizsargspējas.
Oksikumarīni
laikus neļauj rasties trombiem un sulā esošie kumarīni kopā ar flavonoīdiem
rada pret audzēju aktivitāti.
Smiltsērkšķu
eļļa aizsargā bioloģiskās membrānas no ķīmisko aģentu iedarbības, tai piemīt
izteikta pretmikrobu iedarbība, veicina ātru brūču, griezumu, erozijas
sadzīšanu un iedarbojas stimulējoši uz trofisko čūlu un staru bojājumu
ārstēšanu. Palīdz reģenerēt ādas šūnas un noņem sāpes.
Tautas
medicīnā šis augs pazīstams ir izsenis. Senatnē smiltsērkšķa augļus un mizu
izmantoja pret dizentēriju. Sēklas pielietoja kā vieglu caurejas veicinošu
līdzekli, lapas pret reimatismu un, lai ārstētu ādas saslimšanas. Augļus
pielieto pie hipo- un avitaminozes, kā arī kopēja organisma izsīkuma gadījumā.
Tautas medicīnā augļu novārījumu un eļļu lieto, lai ārstētu kuņģa un zarnu
trakta slimības, ārstētu gļotādas traumas un angīnu, smaganu slimības, anēmiju,
organisma izsīkumu un cingu, kā arī izmanto, kā pret sāpju līdzekli.
Lapu
un ogu novārījumus izmanto podagras ārstēšanai, sēklas- kā caureju veicinošu
līdzekli. Smiltsērkšķa eļļa efektīvi palīdz trofisko čūlu, apdegumu, vilkēdes,
ekzēmu un izgulējumu ārstēšanai.
Mājas
kosmetoloģijā lapu un augļu novārījumus lieto iekšķīgi, lai stiprinātu matu
saknes un uzlabotu galvas ādas stāvokli.
Smiltsērkšā
eļļu lieto iekšķīgi un smērē uz nagu plāksnītēm, lai uzlabotu nagu struktūru.
Tāpat arī samīcot augļus un lapas putriņā, varat likt kompreses (maskas), lai
uzlabotu sausas ādas stāvokli.