Melnais plūškoks ir krūms vai neliels koks, kurš sasniedz
augumu 2-6m. Jaunie zari ir zaļi, pēc tam tie kļūst pelēcīgi- brūni, ar lielu
daudzumu dzeltenu poru. Lapas izkārtotas pretēji (20-30cm garas), saliktas no
3-7 lapiņām uz īsiem kātiem, izstiepti olveida, smailas ar platu ķīļveida
pamatni, lapas mala nevienmērīgi zobota. Lapas virspuse tumši zaļa, apakšpuse
gaišāka. Ziediņi maziņi, dzelteni balti, sēdoši vai uz ziedkātiem, izvietoti
lielās vairogveida ziedkopās.
Auglis- sulīgs, ogveidīgs kaulenis melnā krāsā. Zied maijā
un jūnijā, nogatavina augļus augustā- septembrī. Melni violetie augļi nobriest
vēlu, septembra beigās, dažkārt turas pat līdz novembrim, kad lapas jau ir kļuvušas
dzeltenas. Melnais plūškoks ir ēnas izturīgs augs. Vairojas veģetatīvi, ar
saknes dzinumiem vai sēklām.
Svarīgi! Bez ziedu un ogu periodā, melno plūškoku ir sarežģīti atšķirt no sarkanā plūškoka, kurš ir indīgs!
Par pamatu ārstnieciskai drogai, izmanto auga ziedus, retāk
augļus, lapas, jaunus zarus, mizu un saknes. Ziedus ievāc, kad tie ir pilnībā
atvērušies un vēl nav sākuši birt. Žāvē speciālos žāvētājos nepārsniedzot 35C
temperatūru, vai arī labi vēdināmā vietā uz sietiem, izklājot ziedus plānā
slānī. Žāvē līdz ziedkāti kļūst trausli.
Augļus ievāc laikā, kad tie ir pilnībā nobrieduši augusts-
septembris. Griež ķekaros, izklāj plānā slānī, apvītina, tad žāvē žāvētājos,
krāsnīs vai cepeškrāsnīs nepārsniedzot 65C temperatūru.
Melnā plūškoka saknes rok vēlā rudenī, žāvē un berž pulverī.
Mizu ievāc no divgadīgiem zariem, agrā pavasarī, kad sākās sulu laiks, nokasa
virsējo, pelēko slāni, dzeltenās poras un atdala zara viduci un žāvē žāvētājos,
krāsnīs vai cepešu krāsnīs nepārsniedzot 70C.
Melnā plūškoka ziedos ir flavonoīdi, organiskās skābes
(ābolskābe, etiķskābe, baldriānskābe, hlorogēnskābe, kafijskābe), terpēni,
glikozīds sambunigrīns, sambucīns, rutīns; ēteriskā eļļa, C vitamīns, antiseptiķi-
benzaldehīds un cināti; rutīnam līdzīgs glikozīds altrinoms, izoamilaminamīns,
holīns, gļotvielas, etilizobutils.
Mizā- ēteriskās eļļas, holīns, fitosterīns.
Melnā plūškoka augļos atrodama ir askorbīnskābe, glikozei
2,8%, fruktoze 2,5%, ābolskābe, citronskābe, sveķvielas, C un E vitamīns, provitamīns
A, miecvielas 0,31%, karotīns, antociāni, brīvās skābes, krāsvielas, tirozīns,
aminoskābes, sambucīns. Makroelementi- Mg, K, Ca, Fe. Mikroelementi- Mn, Cr,
Cu, Zn, Co, Al, Se, Ni, Sr, Pb, Br, I, Mo.
Negatavi augļi un lapas satur indīgu glikozīdu sambunigrīnu (kurš sadalās uz ciānūdeņražskābi un benzaldehīdu). Zaļās lapās ir ēteriskās eļļas, aldehīdi, askorbīnskābe, karotīns, tanīni, alkaloīdu paliekas, sveķvielas; izžāvētās- provitamīns A.
Sēklas ir bagātas ar augu taukiem.
Ārstnieciskā nozīme
Melnā plūškoka dažādu daļu farmakoloģiskā iedarbība atšķiras
pēc to sastāva un devas. Visām daļām piemīt urīna dzenošas īpašības, sviedru
dzenošas un pretiekaisuma- mizai, lapām, ziediem un augļiem.
Pretiekaisuma īpašības nodrošina augā esošie flavonoīdi.
Ziediem piemīt sāpju remdējoša iedarbība. Pateicoties urīna dzenošajām
īpašībām, ziedu un lapu novārījums ir efektīvs hroniskas nieru mazspējas
ārstēšanai. Ginekoloģijā izmanto ziedu nostādinājumus. Melnā plūškoka ziedu
nostādinājumam, piemīt ne tikai sviedru dzenošas īpašības, bet arī pretsāpju,
sedatīvas un vājas hipotensīvas īpašības, kā arī tas normalizē virsnieru garozas
funkciju. Augļiem, mizai un saknēm lielās devās piemīt spēcīgs caureju
veicinošs efekts.
Melnais plūškoks tautas medicīnā ir pazīstams no vidus
laikiem. Tautas medicīnā melnais plūškoks ir ieguvis daudz plašāku
pielietojumu, kā oficiālajā. Nostādinājums, novārījums, sula, kompreses, vannas
lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi, kā sviedru dzenošu, stiprinošu, temperatūras
mazinošu, nomierinošu, atkrēpošanos veicinošu, žulti dzenošu, caureju
veicinošu, nomierinošu, atkrēpošanās veicinošu, urīna dzenošu, pretiekaisuma līdzekli
nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā, ascīta, elpošanas orgānu slimību, cukura
diabēta, kuņģa čūlas un citu slimību ārstēšanai.
Melnais plūškoks var būt noderīgs šādu probēmu gadījumā:
- cukura diabēts;
- hepatīts;
- žultsakmeņi;
- neiralģija;
- išiass;
- radikulīts;
- locītavu sāpes;
- dermatoze;
- kuņģa čūla;
- ādas un kuņģa vēzis;
- nieru slimības;
- urīnpūšļa iekaisums;
- artrīts;
- podagra;
- reimatisms;
- ādas iekaisums;
- bronhīts;
- laringīts;
- malārija;
- elpceļu iekaisums;
- gripa;
- angīna;
- apdegumi;
- hemoroīdo mezglu iekaisums.