Mājas plūme ir vasaras zaļš koks, augumā 2-6m. Plūme ir hibrīds,
kura iegūta sakrustojot aliču un ērkšķu plūmi. Stumbra krāsa ir balti pelēcīga,
saplaisājusi, zari iesarkani, veido olformas vainagu. Lapas eliptiskas, tumši
zaļas virspusē un pelēcīgi zaļā tonī no apakšpuses, izkārtotas pamīšus, ar
zobotu malu. Zied mājas plūme aprīlī- maijā un vienlaicīgi plaukst arī lapas. Ziedi
zaļgani balti, aromātiski, veidojas pa 1-2 uz veciem dzinumiem. Mājas plūmes
augļi ir saplacināti un smaili kauleņi violetā, dzeltenā, zaļā vai sarkanā
krāsā ar zilganu aplikumu. Augļus nobriedina jūlijā- augustā. Vairojas koks ar
sēklām, sānu dzinumiem, potējot, reti- ar spraudeņiem.
Plūmes dzīves ilgums saistās ar šķirni, nereti tā spēj
sasniegt 25 gadu vecumu. Koks sāk ziedēt un ražot augļus sākot ar 8-10 dzīves
gadu. Agri ražojošās šķirnes, sāk ražot augļus sākot ar 2-3 dzīves gadu, vēlu
ražojošās plūmes sāk ražot augļus sākot ar 7-8 dzīves gadu.
Ārstnieciskām vajadzībām tiek izmantoti augļi, ziedi un
mājas plūmes lapas. Žāvētas plūmes ārstnieciskās īpašības ir praktiski
identiskas svaigām, tāpēc nevajag baidīties tās arī žāvēt. Mājas plūmes augļus
ievāc jūlijā- augustā. Kvalitatīvu žāvētu plūmju iegūšanai izmanto tikai
žāvēšanas iekārtas. Žāvēšanas pieļaujamā, maksimālā temperatūra ir 50C.
Mājas plūmes ziedus un lapas ievāc pavasarī, līdz jūnijam.
Lapas žāvē uz sietiem, labi vēdināmā un ēnainā vietā, laiku pa laikam tās
uzrušinot, ja vēlaties žāvēt piespiedu žāvētājos, tad arī maksimālā temperatūra
ir 50C. Mirklī, kad lapām kātiņi neliecas, bet lūzt drogu var uzskatīt par
gatavu. Uzglabā slēgtā tarā līdz 1 gadam.
Plūmes augļos ir atrodams cukurs (<11%), krāsvielas (0.06-0.31%),
hemiceluloze (0.2%), ciete (0.1%), šķiedrvielas (0.5%), pektīnvielas (0.9%),
organiskās skābes (ābolu, citronu, skābeņu, salicila) un miecvielas. Augļos ir
arī daudz vitamīnu un mikroelementu: beta karotīns (0.1mg%), tokoferols
(0.63mg%), C vitamīns (10mg%), B grupas vitamīni (B1-0.06mg%, B9- 0.08mh%, B6-
0.04mg%, B15- 0.15mg%), PP, K; kālijs (214mg%), kalcijs (28mg%), fosfors
(27mg%), magnijs (17mg%), nātrijs (18mg%), dzelzs (550mh%), jods, fluors,
kobalts un hroms.
Kauliņu serdeņos ir atrasts: līdz 40% augu tauku, amigdalīna
glikozīds, emulsīna ferments. Mājas plūmes lapās ir daudz acilēti flavonola
glikozīdi, kvercetīna, miricetīna, miricetīns 3-O-4acetil-L-ramnopiranozīds,
esterāze, triterpenoīdi, miecvielas un galoilkarboksilāze.
Ārstnieciskā nozīme
Pateicoties, pētījumiem ir noskaidrots, ka mājas plūmes
augļiem, lapām, ziediem ir spēcīgas farmakoloģiskas īpašības. Mājas plūmei piemīt
antiulcerogēnas, antibakteriālas, radioprotektoras un pretsēnīšu efektivitāte.
Ar žāvētu plūmju palīdzību var palielināt gaļas uzglabāšanas laiku, turklāt tās
samazina līdz pat 90% stafilokoka, salmonellas un zarnu nūjiņas attīstību.
Par žāvētu plūmju caureju veicinošām īpašībām zināms ir sen,
taču zinātniski to paskaidroja vien 2011 gadā. Ir noskaidrots, ka plūmes augļos
esošais difenilisatīns un sorbitols arī ir tie, kas rada šādu efektu.
Žāvēti augļi iedarbojas iznīcinoši pret baktērijām, kuras
rada dažādas mutes dobuma slimības. Šīs vielas iznīcina ne tikai baktērijas
mutes dobumā, bet arī novērš smaganu iekaisumus, kariesu un zobakmens
veidošanos.
Žāvētas plūmes, ja salīdzina ar citiem augļiem, kā plūmes,
vīķes, ir līderi antioksidanta iedarbības ziņā. Antioksidanti ir tie, kuri spēj
aizsargāt cilvēka šūnas pret ķīmisku elementu un infekciju raisītiem
kaitējumiem. Turklāt, plūmē esošie antioksidanti iedarbojas arī detoksicējoši uz
smago metālu sāļiem un tie absorbē brīvos radikāļus. Tieši brīvie radikāļi ir iemesls,
kāpēc cilvēks vizuāli noveco un tam rodas dažādas deģeneratīvas saslimšanas.
Žāvētas plūmes palīdzēs tikt galā ar hipertoniju, samazinot asinsspiedienu un mazinot
insulta risku. Žāvētas plūmes ir lielisks kālija avots- nodrošina atbilstošu
ūdens- sāļu līdzsvaru organismā, tādi normalizējot šūnu funkcionalitāti,
ieskaitot nervu šūnas.
ASV zinātniskie institūti, pētījumos noteica, ka žāvētas
mājas plūmes ievērojami samazina zarnu onkoloģijas risku, neļaujot attīstīties
vēža šūnām.
Mājas plūmi plaši pielieto arī tautas medicīnā. Ar ārstniecisku
nolūku izmanto lapas, ziedus, augļus un koka mizu. Mājas plūmes ziediem piemīt
maigas vēdera izejas mīkstinošas īpašības, regulējot zarnu peristaltiku. Ziedu
novārījumi ir efektīvi pret aizcietējumiem, kolikām, sliktas dūšas, aknu
slimībām, ādas dermatozes, furunkulozes un neiralģijas.
Ar lapu un ziedu nostādinājumiem, ārstē nieru un urīnpūšļa
iekaisumus. Lapu nostādinājums iedarbojas urīna dzenoši un vēdera izejas
mīkstinoši, regulē vielmaiņas procesus un ar to var ārstēt stomatītu. Mājas
plūmes lapu tēja ir noderīga cilvēkiem ar mazkustīgu dzīves veidu. Tvaicētas un
svaigas lapas izmanto aplikācijām ārīgi, lai ārstētu ādas čūlas un brūces.
Mājas plūmes mizu izmanto malārijas, caurejas un rozes ārstēšanai.
Augļu sula iedarbojas antibakteriāli uz lamblijām.
Žāvētas plūmes ir ne tikai garšīgs produkts, bet arī vērtīgs
kālija, dzelzs un daudzu vitamīnu avots. Tāpēc nereti ārsti iesaka žāvētas
plūmes avitaminozes un dzelzs deficīta anēmijas gadījumā. Žāvētas plūmes
labvēlīgi ietekmē gremošanas trakta funkcionalitāti, pateicoties tajā esošam
balasta vielām. Ikdienā lietojot pa 5-6 žāvētām plūmēm, stiprināsiet un atveseļosiet
savu organismu, kā arī atbrīvosieties no pāris liekiem kilogramiem. Iekļaujot
plūmes savā ēdienkartē paaugstināsiet darba spējas, normalizēsiet
asinsspiedienu, uzlabosiet ādas stāvokli un kopējo organisma stāvokli.
Ārstnieciskam nolūkam lieto arī plūmju kauliņu serdeņus-
askaridozes gadījumā. Mājas plūmes augļi rosina apetīti, tāpēc to sulu vai
žāvētu plūmju novārījumus dod maziem bērniem, kuri bieži atsakās ēst. Arī ārīgi
var pielietot plūmju aplikācijas, lai dziedētu tulznas un bojātu ādu.
Nav ieteicams lietot
Noskaidrojām, ka mājas plūme ir vērtīgs koks un tas spēj
palīdzēt pie daudzām problēmām, taču arī mājas plūme var kaitēt. Plūmes augļus
jāuzmanās lietot cukura diabētiķiem un tiem , kas cieš no gastrīta. Žāvētas
plūmes nav vēlams lietot cilvēkiem, kuriem ir novērojama aptaukošanās, jo
žāvētās plūmēs kalorijas ir 6 reizes vairāk, kā svaigās.
Mājas plūmi nevajadzētu lietot pavisam maziem bērniem un
sievietēm laktācijas periodā, tas var radīt jaundzimušajam gremošanas trakta
problēmas- vēdera sāpes un diareju.
Protams, ir novēroti gadījumi, kad no mājas plūmes var būt
arī alerģija- šādos gadījumos arī to nav vēlams lietot.