Liepa tas ir vasarzaļs koks, augumā līdz 30m, ar
lielu bumbveida kroni. Koka stumbri spēcīgi, sasniedzot diametrā līdz pat 80cm,
klāti biezu, kraupainu un tumšu mizu. Auga lapas ir sirds formas, nelīdzenu
maliņu un pagaru kājiņu.
Ziediņi dzeltenīgi- balti, smaržīgi, diametrā ap
10mm, izkārtoti, kā lietussardziņi pa 3-15 gabaliem. Zieda lapa ādaina, gaiši
zaļa, izstiepti lancetveidīga. Liepa zied jūnijā- jūlijā. Augļi- riekstiņi
4-8mm diametrā, bumbuļveida, klāti ar koksnaini- ādainu apvalku, nogatavojas
augustā.
Sirdsveida liepai ir mazāk lapu, taču ir daudz
vairāk ziedu, kā platlapu liepai- tā zied divas nedēļas vēlāk un sastopama ir
biežāk.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto liepas ziedus un to
ziedlapas (Tiliae flores). Ziedus ievāc sausā laikā, kad lielākā daļa ziedu ir
atvērušies. Nekādā gadījumā neievāciet bojātus ziedus, vai arī kamēr tie ir
mitri, pēc rasas vai pēc lietus. Ziedus žāvē labi vēdināmās telpās, bēniņos,
vai arī žāvētājos, nepārsniedzot temperatūru 45C. Ziedus nedrīkst žāvēt atklātā
saules gaismā, kā arī žāvēšanai būtu jābūt samērā ātrai, lai drogas
nesabojātos.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto ne tikai ziedus, bet
arī liepas pumpurus, lapas un reti, bet arī mizu. Protams, ārstniecībā plaši pielieto
liepziedu medu.
Pumpurus ievāc pavasarī, sausā laikā, citādi tie
zaudē savu vērtību žāvējot. Žāvēt var labi vēdināmās telpās vai piespiedu
žāvētājos. Mizu ievāc agrā pavasarī vai vēlā rudenī, žāvē parasti žāvētājos.
Liepu ziedi satur flavonoīdus (kempferolu,
akacetīnu, afzelīnu, kempferitrīnu, tilirozīdus, kvercetīnu, gerbacetīnu,
protoantocianīdu), glikozīdus gesperidīnu un tiliacīnu, askorbīna skābi un
karotīnu, ēteriskās eļļas ( līdz 0.05%), kuras sastāv no terpentīnu spirta
farnezola. Ziedos ir arī miecvielas, saponīni, fenolkarbonātu skābes,
polisaharīdi, gļotvielas, makro un mikro elementi. Liepas augļos ir līdz 60%
augu tauki. Lapās ir askorbīna skābe, daudz proteīns un karotīns. Liepas miza
un koksne satur tanīnus, triterpēnu savienojumu tiliadīnu, augu eļļu ( līdz
8%).
Liepziedu medus satur līdz
20% ūdeni, 36% glikozes, 40% levunozī, fruktozi, vitamīnus, makro un mikro
elementus. Kā arī liepziedu medum raksturīgs, augsts maltozes saturs 6-8%.
Ārstnieciskā nozīme
Liepa iedarbojas kā sviedrējošs, pretiekaisuma,
baktericīds, mīkstinošs, temperatūras mazinošs līdzeklis, un tam piemīt arī
atkrēpošanas veicinoša iedarbība. Liepziedu nostādinājums, galvenokārt aptur
eksudatīvo iekaisuma fāzi, veicinot ātrāku iekaisuma procesa atkāpšanos
no tuvējiem audiem.
Liepas ziedkopu preparāti paaugstina diurēzi,
palielina kuņģa sulas sekrēciju, palielina žults radi un atvieglo žults nokļuvi
divpadsmit pirkstu zarnā, rada vieglu sedatīvu iedarbību uz centrālo nervu
sistēmu, mazliet šķidrina asinis, paātrina reģenerācijas procesus un
granulācijas audu veidošanos.
Liepu ziedu ūdens izvilkums veicina aizsarggļotu
izstrādi, kas veicina augšējo elpceļu aizsargbarjeras atjaunošanos.
Liepziedu ārstnieciskās īpašības pamatojamas ar
flavonoīdu saturu tajos- kvercetīns un kempferols, kuri veicina pretiekaisuma
iedarbību. Tiliacīns rada fitoncīdu iedarbību, iedarbojas sveidru dzenoši.
Liepziedu medū esošie cukuri, viegli uzsūcas
organismā, neprasot papildus enerģijas patēriņus. Produktā esošā maltoze,
labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas sistēmu.
Tā kā liepu preparāti pastiprina sviedru izdales
funkciju, kas saistās ar ādas asins vadu paplašināšanos, kā arī sirds
saraušanās pastiprināšanos, tad šo augu nosacīti var pieskaitīt sirds
ietekmējošo preparātu grupā.
Liepzieds ir viens no populārākajiem tautas
medicīnā, jau izsenis un daudzās valstīs. To pielieto kā stipru sviedru
dzenošu, pretiekaisuma, urīna dzenošu, nomierinošu, pretdrudža un atsāpinošu
līdzekli. Liepziedu novārījumus vai nostādinājumus lieto saaukstēšanās, galvas
sāpju, ģīboņu ārstēšanai, kā arī lai skalotu kaklu angīnas gadījumā. Pēc
novārījuma vai nostādinājuma sagatavošanas, pāri palikušos biezumus var
izmantot kompresēm.
Nereti arī no koksnes iegūtās darvas, gatavo
dažādus līdzekļus, kurus izmanto ādas kopšanā- pret ekzēmām, furunkulozi.
Svaigas, samīcītas lapas liek uz brūcēm un
apdegumiem, dažkārt arī izmanto kā žulti dzenošu līdzekli. Liepas koka ogles
lieto diarejas un meteorisma gadījumā.
Svaigas lapas un arī pumpuri tiek pielietoti arī
ārēji, kā pretiekaisuma, sāpju noņemoši un mīkstinoši līdzekļi (lieto lokāli).
Liepziedu sēklu pulveri pielieto, lai apturētu asiņošanu no deguna. Jauna koka
miza, novārīta tiek lietota, lai ārstētu reimatismu, apdegumus, podagru, kā arī
lai novērstu drudžainas sāpes gremošanas traktā, to nodrošina liepā esošās
gļotvielas.
Liepziedus lieto iekšķīgi, lai ārstētu gan lūpu,
gan ģenetāliju herpes vīrusu, kā arī lai mazinātu lieko svaru.
Liepziedus var lietot arī bērni no dzimšanas,
ievērojot dozāciju.
Liepaqs ir pamanīts augs arī kosmetoloģijā, kurā pamatā
pielieto liepas ziedus un liepu medu: medus maskas un krēmi, kompreses un
aplikācijas, kuras lieliski noder sejas ādas kopšanai. Skalošanas un vannas,
lai stiprinātu matu saknes un mazinātu vasaras raibumus. Liepziedu ēteriskās
eļļas, nereti sastopamas dažādos parfimērijas izstrādājumos.
Ārīgi silts liepziedu nostādinājums, kā komprese
ieteicams, lai novērstu sejas un kakla krunkas. Tāpat arī var taisīt tvaiku
vanniņas no liepziediem, lai mazinātu sejas ādas taukainību.