Parastais ķirsis ir sastopams, kā liels krūms vai koks, augumā 1,5-4m ar gandrīz apaļu vainagu. Ap ķirsi bieži veidojas jauni dzinumi, kuri aug no mātes auga sakņu sistēma.

Lapas vienkāršas, izkārtotas pamīšus, uz īsiem lapu kātiem, ar pielapēm, kuras ātri atkrīt, eliptiskas ar smailu galu. Gar malu zobotas, kailas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas ar spēcīgu kutikulu sistēmu un vaska aplikumu. Ziedi aktinomorfi, divdzimuma, lieli (dia. 20-25mm) uz gariem ziedu kātiem, izkārtoti vairogformas ziedkopās. Zieds veidojas no 5 brīvām, baltām lapiņām.

Auglis sulīgs kaulenis. Zied aprīlī- maijā- līdz parādās lapas. Augļi nobriest jūnijā- jūlijā.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto parastā ķirša augļus, augļu kātus un lapas. Augļu kātus parasti atdala no augļiem un lapām, tad liek žāvēties atsevišķi nepārsniedzot 60-70C. Augļu kātiem savas smaržas nav, garša ir rūgti savelkoša. Lapas var žāvēt izklātas uz papīra vai labi vēdināmiem sietiem, var protams žāvēt piespiedu žāvētājos. Augļus arī var žāvēt, taču vērtīgāki tie būs svaigi. Žāvētas masas uzglabāšana ir iespējama blīvos papīra maisos vai stikla tarā.

Parastā ķirša augļos ir līdz 13-15% cukura, antociāni, pektīni 11%, organiskās skābes (ābolu, citronu, dzintara un hinīnskābe), miecvielas, karotīns, askorbīnskābe, vitamīni B, PP, folijskābe, minerālvielas (varš, kālijs, dzelzs, magnijs), kā arī kumarīni. No augļiem ir izgūts arī hrizantemīns un mekocianīns. Augļu kauliņos ir augu tauki (25-35%), daudz indīgā glikozīda amildalīna un ēteriskās eļļas. Auga mizā atrastas miecvielas, flavonoīdi, katehīni, glikozīdi (fuskoflobēns, rubroflobafēns, kā arī citronskābe); lapās- citronskābe, miecvielas, kvercetīns, amigdalīns, kumarīni. Augļu kātos atrasti tanīni, krāsvielas un citi maz pētīti savienojumi.

Ārstnieciskā nozīme

Parastā ķirša augļu mīkstuma ārstnieciskās iedarbības spektrs ir ļoti plašs: tas var paaugstināt hemoglobīna saturu asinīs, samazināt asinsspiedienu, stiprināt kapilāru sieniņas; iedarboties, kā profilaktisks līdzeklis pret trombozi, infarktu, insultu, arteriālās aterosklerozes saasinājumiem, stenokardijas lēkmēm; izmanto tieši, lai ārstētu artrītu, podagru, epilepsiju un bronhītu- kā atklepošanos veicinošu līdzekli, saaukstēšanās slimību gadījumā, kā temperatūras mazinošu līdzekli. Ķirša auglis labvēlīgi ietekmē arī nervu sistēmu un galvas smadzenes; palīdz cīnīties ar stafilokokiem un streptokokiem. Augļus var izmantot arī aizcietējuma gadījumā, jo tie satur pektīnvielas, kuras uzlabo zarnu peristaltiku.

Parastā ķirša augļi ir ieteicami arī grūtniecēm, jo tie satur folijskābi, kas palīdz formēties un attīstīties embrionam, turklāt palīdz tikt galā ar anēmiju, kura var rasties grūtniecības periodā.

Svaiga augļu sula ir noderīga, lai ārstētu artrītu, augstu temperatūru, kā arī profilaktiskos nolūkos pret daudzām slimībām. Sula palīdz cīnīties arī ar dizentērijas ierosinātājiem, zarnu nūjiņām un pūšanas procesos radušām infekcijām. Turklāt sulai ir zems kaloriju līmenis, kas labvēlīgi ietekmē vielmaiņas procesus.

Parastā ķirša augļus izmanto, kā diurētisku produktu, kurš veicina apetīti, uzlabo gremošanu, mazina slāpes un iedarbojas vēdera izeju stimulējoši. Dzelzs un oksikumarīni, normalizē asinsreces procesus, neļauj veidoties trombiem un ir uzskatāmi par labu profilaktisku pret infarktu. Augļus sulai un mīkstumam piemīt antiseptiskas īpašības. Organiskās skābes iedarbojas atsvaidzinoši, apetīti rosinoši, gremošanas orgānus kairinoši, stimulējot gremošanas sekrētu izdali, kā arī paātrina un uzlabo pārtikas sagremošanas procesus. Parastā ķirša lapu sulu var lietot, lai apturētu dažādas ārējās asiņošanas.

Ir pētījumi, kuri norāda ka parastā ķirša augļu ūdens izvilkums iedarbojas nomierinoši un pret drudzi.

Eksperimentos ir noteikts, ka parastā ķirša lapu ekstraktam piemīt antioksidanta īpašības. Šis ekstrakts rada arī pretvīrusu iedarbību.

Augļu kātiņus izmanto, lai gatavotu līdzekļus, kuriem piemīt urīna dzenošas, asiņošanu apturošas un akmeņu šķīdinošas īpašības. Parastā ķirša lapas izmanto, lai apturētu ārēju asiņošanu.

Der zināt, ka no ķirša var ievākt arī gumijvielas (sveķi uz stumbriem) un to var izmantot, kā pārklājošu un gremošanas trakta ārstējošu līdzekli. Hronisku kolītu gadījumā iesaka lietot jauno lapu dzinumu novārījumus. Tāpat arī var lietot ķirša mizu, ja ir nācies saindēties ar jūras veltēm. Retāk, bet tomēr lieto arī ķirša saknes, lai ārstētu kuņģa čūlu.

Parastā ķirša lapas ir noderīgas gan svaigā, gan žāvētā veidā. No lapām var pagatavot tēju, izvilkumu ar asiņošanu apturošu iedarbību. Ķiršu lapu tēja palīdz novērst dažādas izcelsmes iekaisumus. Izvilkums būs vērtīgs, savukārt, hipertonijas un stipru asiņošanu (deguna asiņošana, menstruācija) gadījumā. Var no lapām gatavot arī novārījumu, kurš ir ieteicams, lai ārstētu aknu slimības, ieskaitot žultsakmeņu slimību un hepatītu.

Tautas medicīnā parastais ķirsis arī ir ieguvis popularitāti un tiek izmantots plaši. Parastā ķirša augļus izmanto anēmijas un drudža gadījumā. Elpceļu iekaisuma gadījumā lieto augļu mīkstumu un sulu, kā antiseptisku un atkrēpošanos veicinošu līdzekli.

Senatnē ar ķirša palīdzību ārstēja nervu sistēmas traucējumus, kā arī augļu novārījumu lietoja, lai ārstētu epilepsiju un psihiskas saslimšanas. Sajaucot ķirša augļus ar pienu ārstēja artrītu. Stipras menstruālās asiņošanas gadījumā, dizentērijas un tūsku gadījumā ķiršu augļu kātiņus izmantoja, kā asiņošanu apturošu un spēcīgu urīna dzenošu līdzekli.

Svaigu lapu novārījumu pienā, pielietoja, lai ārstētu dzelteno kaiti. Svaigas lapas berza putriņā un lika uz asiņojošām brūcēm, kā arī tina auduma tamponiņus un lika degunā, lai apturētu asiņošanu.

Parastā ķirša sēklu emulsiju lietoja kā urīndzenošu līdzekli ar rekomendāciju to pielietot urīnskābes diatēzes un locītavu slimību ārstēšanai. Parastā ķirša zariņu novārījums lieti noder hronisku kolītu, drudža un meteorisma gadījumā. Ķirša līme (gumijvielas), kuras iztek no plaisām mizā tiek lietota, lai ārstētu ādas izsitumus.

Nav ieteicams lietot

Parastā ķirša augļi ir gan garšīgs, gan vērtīgs līdzeklis, taču arī tam ir lietošanas ierobežojumi un pilnīgi brīva lietošana nav iespējama.

Parastā ķirša augļus nav vēlams lietot paaugstinātas kuņģa sulas satura un cukura diabēta gadījumā. Turklāt, ķirša augļi var kaitēt cilvēkiem ar kuņģa čūlu, kā arī tiem, kas cieš no hipotonijas, jo augļi pazemina asinsspiedienu vēl vairāk.

Lasīt par parasto lazdu ->