Parastās irbenes (Viburnum opulus L.) dzimta sevī
iekļauj ap 200 krūmiem un koku veidiem. Lielākā daļa šī auga sugu nāk no Ķīnas
un Japānas.
Krūmāji izaug 1.5-3m augstumam. Ogas ir spilgti
sarkanas. Zied no maija līdz jūnijam, augļi nogatavojas augustā- septembrī.
Oficiālajā medicīnā, ārstnieciskam nolūkam izmanto
irbenes novārījumus un ekstraktus, kuri gatavoti no mizas un ogām. Irbeni
izmanto, lai apturētu asiņošanas ginekoloģijas jomā- dzemdes asiņošana, sāpīgas
menstruācijas un pēc dzemdību laikā.
Irbenes ogas izmanto avitaminozes profilaksei un
ārstēšanai.
Auga mizu ievāc agrā pavasarī, sulu laikā, no
nozāģētiem kokiem. Ir pieļaujams ievākt mizu arī rudenī, līdz lapas ir sākušas mainīt krāsu. Svarīgi ievērot, ka mizu ievāc no jauniem zariem, ne mēģina nomizot vecus stumbrus. Mizu apvītina svaigā gaisā un tālāk jau žāvē žāvskapī 50-60C
temperatūrā. Izžuvusi miza lūzt, ne līdz galam izžuvusi lokas.
Ogas ievāc septembrī- oktobrī sausos laika apstākļos, pirms salnām, apvītina un žāvē žāvskapī nepārsniedzot 60C, līdz cietam stāvoklim.
Nereti
ārstnieciskam nolūka izmanto arī lapas un ziedus, tos ievāc maijā un jūnijā,
žāvē labi vēdināmā vietā, vai žāvskapī 40-50C temperatūrā un uzglabā papīra
maisiņā.
Irbenes mizā ir atrasts rūgtais glikozīds viburnīns, iridoīdie glikozīdi (opulusiridoīds, acetilopulusiridoīds), pirokatehīnu grupas miecvielas (2%), sveķvielas (<6%), organiskās skābes (skudrskābe, etiķskābe, izobaldriānskābe, kaprīnskābe, kaprilskābe, eļļskābe, linolskābe, cerotīnskābe, palmintskābe), sterol un to atvasinājumi (fitosterīns, fitosterolīns), flavonoīdi, triterpēna saponīni (~6%, ursulskābe, oleanolskābes, oleanonskābes un hederogēnskābes), cukurs, fenolkarbonskābes (hlorogēnskābe, neohlorogēnskābe, kafijskābe), kumarīni (skopoletīns, eskuletīns un to glikozīdi), vitamins C un K.
Irbenes ogās ir pektīnvielas, antociāni, cukuri (<32%), organiskās skābes, miecvielas, mikro un makro elementi, karotīns un vitamīns C, K, P. Sēklās ir daudz taukskābju <21%.
Ārstnieciskā nozīme
Irbenes miza savas ārstnieciskās īpašības iegūst
pateicoties tajā esošajiem iridoidāliem glikozīdiem. Irbenes mizas preparātus
pielieto kā asins apturošu, antiseptisku, pretiekaisuma un spazmolītisku
līdzekli. Tāpat arī tie iedarbojas savelkoši, urīna dzenoši, atsāpinoši, mazina
nervu sistēmas spriedzi un ietekmē tauku vielmaiņu. Ilglaicīgi lietojot,
irbenes miza mazinās arī holesterīna daudzumu asins vados.
Irbenes mizas novārījumu lieto, lai apturētu iekšējo
asiņošanu, palielināt dzemdes tonusu, sašaurinātu asins vadus un nomierinātos.
Pateicoties ievērojamam daudzumam askorbīnskābei ogās,
tā plaši tiek pielietota vitamīnu maisījumos. Irbenes ogas palielināt sirds
muskuļa kontrakciju, iedarbojas urīna dzenoši, žults dzenoši, palīdz dziedēt
brūces un ir labs kā pret iekaisuma līdzeklis. Irbenes ogas nedrīkst
lietot podagras un dažādu nieru slimību gadījumā.
Irbenes ziedu un lapu novārījumus lieto, kā
pretiekaisuma, asins apturošu un sviedrējošu līdzekli. Lieti noder kakla
skalošanai angīnas un augšējo elpceļu katāras gadījumā. Irbenes sēklām ir
tonizējoša iedarbība, kuras var izmantot kafijas vietā.
Šķidro ekstraktu un mizas novārījumus, kā arī 10-20%
atšķaidītas ogu sulas pielieto infekciozās alerģijas, fotodermatīta, čūlu un
pūžņojošu ādas slimību ārstēšanai (furunkuloze, karbunkuli, ekzēma u.c.)
Irbenes mizas novārījumā mazgā bērnus ar
pseidofurunkulozes diagnozi. Tāpat ar ogu sulas aplikācijām ārstē psoriāzi,
liekot aplikācijas tieši uz psoriāzes skartajām vietām.
Jau senatnē irbenes īpašības novēroja arī tautas
dziednieki. Par irbenes ogu un mizu jau bija aprakstīts 16 gadsimta zāļu
grāmatās. Pamatā ogas un ziedus tautas medicīnā izmanto medū, cukura sīrupos,
tāpat gatavo arī uzlējumus, kurus pielieto nervu nomierināšanai, hipertonijas,
aterosklerozes gadījumā. Irbenes ogas palīdz arī profilaksē, barības vada
ļaundabīga audzēja ārstēšanai.
Žāvētas ogas, tās var izmantot kafijas vietā, kas
regulēs arī gremošanas procesus. Ogu sulu lieto arī kā krāsvielu pārtikā un
vilnas iekrāsošanai- ogas piešķir sarkanu, miza melni zaļu krāsu.
Irbeni lieto hemoroīdu, gastrīta, kolīta, aknu
slimību, kuņģa un divpadsmit zarnu čūlas ārstēšanai, kā arī kā stiprinošu
līdzekli, gadījumos, kad sirds vai nieru ietekmē rodas tūskas. Var izmantot arī
kā sviedru dzenošu līdzekli saaukstēšanās slimību gadījumos.
Ārīgi var pielietot arī ādas slimību ārstēšanai un
deguna asiņošanas apturēšanai.