Blīgzna ir koks vai krūms, kurš spēj sasniegt 10-12m
augstumu. Jauniem augiem ir pelēcīgi- zaļa miza, augam pieaugot miza kļūst
brūna, zaudē apmatojumu, ārējie mizas slāņi saplaisā, tuvāk saknei parādās
sarkana pamatne starp plaisām. Blīgznas zari ir resni, jauniem augiem apmatoti,
zaļi- pelēki vai brūni- dzelteni, ar vecumu kļūstot trausli, gludi, brūni vai
pelēki. Auga lapas var būt dažādos izmēros un formās un pat atšķirties pēc
lapas virsmas. Tās izaug līdz 18cm garumā un 8cm platumā, taču var būt arī 6cm
garas un 2cm platas. No virspuses lapas ādainas, krunkainas, tumši- zaļas, no
apakšpuses- pelēki- samtainas. Pēc formas blīgznas lapas var būt apaļas,
olformas, eliptiskas, izstiepti- lancetveidīgas, ar zobotām vai viļņainām
malām. Mazie ziediņi izvietoti vārpveidīgās ziedkopās- skarās. Biezas,
apmatotas pa asi, blīgznas skaras var būt vīrišķas un sievišķas. Vīrišķās
ziedkopas sēdošas, sasniedz 6cm garumu, sievišķās uz īsām kājiņām un līdz 0.5cm
garas.
Auga augļi- reti apmatotas kārbiņas uz garām, apmatotām
kājiņām, kuras sasniedz 8mm garumu. Katrā kārbiņā ir līdz 18 sēkliņām.
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto auga mizu, lapas un
vīrišķās ziedkopas. Mizu ievāc sulu laikā, pašā pavasara sākumā, pirms sākusies
ziedēšana un atvērušies pumpuri. Mizu ievāc no 2-3 gadīgiem augiem, griežot
visu zaru, tad mizojot. Mizu klāj uz sietiem vai karina, labi vēdināmās un
ēnainās vietās. Izžāvētai mizai to liecot ir jāsprēgā un jāsalūst. Vasaras
sākumā var ievākt arī lapas un ziedkopas. Vīrišķās skaras ievāc aprīlī.
Gatavu drogu uzglabā papīra maisos, sausā telpā līdz 3
gadiem.
Blīgznas ķīmiskais sastāvs ir pietiekami izpētīts. Auga miza
atrasti tanīni, flavonoīdi, alkaloīdi, fenolglikozīdi, ieskaitot salicīnu un tā
atvasinājumus, rūgtvielas, askorbīnskābe, skābju hidrolizāti, kuri sastāv no
laurīnskābes, margarīnskābes, pentadekānskābes, miristīnskābes, arahīnskābes un
heneikozānskābes.
Lapās ir flavonoīdi, vitamīni, askorbīnskābe, tanīni,
rūgtvielas, glikozīds salicīns, katehīns, sveķvielas, slāpekli saturoši
savienojumi, proantocianidīni un ēteriskā eļļa.
Vīrišķajās skarās atrastas miecvielas, sveķvielas un
rūgtvielas, askorbīnskābe, salicīns, saponīns un organiskās skābes.
Bioloģiski aktīvo vielu daudzums mizā, lapās un vīrišķajās
skarās, var mainīties no veģetācijas fāzes un auga augšanas vietas.
Ārstnieciskās īpašības
Blīgznā esošās ķīmiskās vielas ir maztoksiskas, taču ar
lielu iedarbības spektru.
Pamata ārstniecisko iedarbību rada glikozīds salicīns, kurš
rada pretiekaisuma un vieglu atsāpinošu iedarbību. Temperatūras mazinošu efektu
arī rada salicīns, iedarbojoties uz termoregulācijas centriem. Salicīna ietekmē
paplašinās zem ādas asinsvadi, tādi palielinot sviedru izdali.
Blīgznā esošie flavonoīdi rada pretiekaisuma un diurētisku
iedarbību. Savelkošās īpašības saistās ar tajā esošām miecvielām un to spēju
savienoties ar olbaltumvielām, šī īpatnība veicina arī brūču un apdegumu
dziedējošās īpašības. Blīgznas miza ir izmantojama arī, kā asiņošanu apturošs
līdzeklis un tās preparāti rada asinsvadu sašaurinošu efektu. Blīgznu plaši
pielieto arī tautas medicīnā. Auga mizu izmanto, kā savelkošu līdzekli
diarejas, gremošanas trakta darbības traucējumu ārstēšanai. Kā asiņošanu
apturoši līdzekli, to izmanto hemoroīdu gadījumā.
Temperatūras mazināšanai un sviedru dzīšanai izmanto auga
mizu, un lapas gripas, drudža un citu saaukstēšanos slimību ārstēšanai.
Blīgznas urīna dzenošās īpašības palīdz atbrīvoties no dažādas izcelsmes
tūskas, tāpēc novārījumu iesaka lietot nieru slimību un hipertonijas
ārstēšanai.
Blīgznas mizas novārījumus dzer lai mazinātu galvas sāpes,
ārstētu malāriju un to izmanto kā pret helmintu līdzekli. Ar auga novārījumu
var skalot muti, lai stiprinātu smaganas un apturētu to asiņošanu.
Aplikācijas un vannas no mizas nostādinājuma iesaka lietot
pret čūlām un furunkuliem. Mizas pulveri lieto, lai paātrinātu brūču dzīšanu;
svaigu, lai ārstētu apdegumus.
Nostādinājumu no vīrišķajām skarām izmanto, lai ārstētu
aritmiju un tahikardiju.