Latvijā varat
sastapt pamatā trīs vairogķērpju sugas: suņu peltigeru (Peltigera canina),
kārpaino peltigeru (Peltigera aphthosa) un rūsgano peltigeru (Peltigera
rufescens). Tā tiek plaši pētīta dažādās laboratorijās un meklēta tās perspektīva izmantošanai. Taču tautas medicīnā daudzās valstīs, tā ir izmantota jau kopš seniem laikiem!
Suņu peltigera (Peltigera canina)
Suņu peltigera ir
sudraboti pelēks vai brūngani pelēks ķērpis, kurš pārklāj 20-25cm lielus laukumus
uz zemes. Lapotnes līdz 3cm platas un daivu gali tūbaini, klāti ar matiņiem.
Daivas apakšpuse bālgana, gaiši dzīslota.
Sevī ietver: ergosterolu, emulsīnu, metionīnu,
manitolam līdzīgas vielas.
Pazīstams, kā
efektīvs caureju veicinošs līdzeklis, turklāt tas lieliski palīdz arī uzturēt
aknu veselību. Ar to pastiprina aknu darbību un mazina aknu iekaisumus.
Suņu peltigeru senatnē
izmantoja, lai ārstētu cilvēkiem trakumsērgu, kuri saslima pēc saskarsmes ar
dzīvniekiem.
Suņu peltigeru un arī kārpaino peltigeru izmanto, lai ārstētu anūriju. Ar suņu peltigeras novārījumiem var skalot mutes dobumu, lai mazinātu rīkles un mandeļu iekaisumus.
Suņu peltigeru
izmanto arī dzijas krāsošanai- iegūst dzelzs sarkano toni!
Kārpainā peltīgera (Peltigera aphthosa)
Kārpainā
peltigera sausā laikā ir pelēcīgi zaļa, taču to samitrinot, tā paliek spilgti
zaļa. Lapotnes 3-4cm platas, noapaļotiem galiem. Parasti klāj 20-30cm lielus
laukumus uz zemes, priežu silos. Lapotnes virspusē redzamas cefalodijas
(kārpveida izaugumi). Lapotnes daivu apakšpuse bālgana.
Sevī ietver: dažādus fenolus, tai skaitā aphtosīnu un
tenuirionu, metila giroforātu, giroforskābi un triterpenoīdus Flebīnskābi A un B.
Kārpainā
peltigera ir spēcīgs caureju veicinošs līdzeklis ar prethelmintu aktivitāti. To
var veiksmīgi pielietot, kopā ar dažādiem augiem, kuri paredzēti prethelmintu
kursiem. To pielieto arī, lai ārstētu tuberkulozi un piena sēni bērniem (mutes
dobumā).
Rūsganā peltigera (Peltigera rufescens)
Rūsganā peltigera
ir pelēki brūnganā krāsā, daivas 3-4cm garas, kruzuļainām, uzrotītām, viļņotām un
rūsganām malām. Daivu apakšpuse bālgana ar brūnu dzīslojumu. Augu uz smilšainas
augsnes, veidojot pāris desmitus centimetru lielas audzes.
Sevī ietver: zems fenolu saturs.
Neskatoties uz
zemu fenolu saturu, Peltigera rufescens uzrāda augstu antioksidantu aktivitāti.
Der pieminēt, ka
minētās Peltigeras sugas sevī spēj uzkrāt smagos metālus un citus toksiskus elementus, tāpēc to ievākšana ir
pieļaujama tikai tīros reģionos, tālu nost no rūpnieciskām zonām un autoceļiem!
Peltigeras
vislabāk ievākt gada siltajā laikā, kad temperatūra ir augstāka par +5C. Parasti
ievākšanu veic pavasarī. Žāvē labi vēdināmās vietās vai piespiedu žāvētājos
nepārsniedzot 40C temperatūru.
Uzglabā hermētiski slēgtos traukos, ne ilgāk par 3
gadiem!