Ramalīnas ir
askuķērpju klases ramaīnu dzimtas (Ramalinaceae) ģints. Latvijā sastopamas 11
sugas no kurām biežākās ir miltainā ramalīna (Ramalina farinacea), ošu ramalīna
(Ramalina fraxinea) un vienādgalotņu ramalīna (Ramalina fastigiata). Ramalīnas
ir pieskaitāmas pie krūmu ķērpjiem. Lapotnis pelēkzaļš līdz iedzeltens. Uz
lapotņa bieži redzami sorāļi un apotēciji.
Visbiežāk,
Latvijā uz dažādu koku stumbriem sastapsiet miltaino ramalīnu. Miltainā
ramalīna spēj paciest mēreni piesārņotu vidi, līdz ar to tās izplatība ir
lielāka. Tās lapotnis ir zaļganīgi dzeltenīgs līdz pat pelēki zaļam. Retu reizi
šis krūmķērpis pārsniedz 5cm izmērus. Lapotņa zari ir plakani, lentveidīgi,
vidēji 3mm plati. Šai ramalīnai ir sava īpatnība- gar visu daivas malu ir
redzami sorāļi. Tie līdzinās miltainiem plankumiem.
Viens no
varenākajiem ķērpjiem ir ošu ramalīna, kura lapotņa garums mēdz izaugt līdz pat
15cm un vairāk. Tam ir lentveida, saplacinātas daivas, kuras mēdz būt līdz pat
4cm platas. Uz daivām veidojas diskveidīgi augļķermeņi (apotēciji). Šo ķērpi ir
viegli atpazīt, pēc tā iespaidīgajiem izmēriem.
Viengalotņu
ramalīna ir neliels krūmķērpis, vidēji 5cm augsts. Lapotnis ir stipri sazarots,
krunkains un tas var būt gan ar saplacinātām, gan apaļām daivām. Lapotņa daivu
galotnēs veidojas diskveidīgi augļķermeņi (apotēciji).
Ramalīnas, tāpat
kā citi ķērpji rada interesi arī zinātnei un to pielietojumu meklē gan kosmētikas,
gan farmācijas nozares.
No ķīmiskā viedokļa,
laboratoriski ir noteikts miltainās ramalīnas vērtīgo vielu saturs: manols,
n-oktadekanols, eicosene-1, n- tetradekanols, manola oksīds- 13- epi, alfa pinēns,
korvceacīns, linalols u.c. Ramalīnās ir depsīdi (evernīnskābe, obtusātskābe,
sekikaīnskābe un atranorīns), depsidoni (prototetrarīnskābe) un dibenzofurāns
(usnikskābe), kuri arī nodrošina šī ķērpja galvenās ārstnieciskās īpašības.
Ramalīnu sastāvā
viena no svarīgākajām veselību ietekmējošām skābēm ir usnīskābe, kura dažādās
ramalīnu sugās variē no 0.13-3.23%. Vislielākais usnī skābes saturs, starp
ramalīnām, ir atrodams vienādgalotņu ramalīnā (3.23%) un ošu ramalīnā (3.3%),
miltainajā ramīlijā ir ap 0.17% usnīskābes. Usnī skābei ir antibiotiska
iedarbība.
Ramalīnas ievākt
var visa gada garumā, taču efektīvāka tā būs pozitīvas temperatūras ietekmē-
gada siltajā periodā. Ievākšanu veic sausā laikā. Der, saprast, ka ķērpji ir
ļoti lēnaudzīgi, tai skaitā arī ramalīna. Tāpēc ir svarīgi izsvērt ķērpja
ievākšanas nepieciešamību un apjomu!
Žāvēšana notiek piespiedu
žāvētājos vai labi vēdināmā vietā. Maksimāli pieļaujamā žāvēšanas temperatūra
40C. Iegūto masu uzglabā hermētiski slēgtā traukā, līdz 5 gadiem.
No ārstnieciskā viedokļa,
ramalīnas lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi! Ramalīnas rada pretiekaisuma,
antibakteriālu, antioksidantu, fungicīdu aktivitāti. Tās izmanto, gan lai
cīnītos ar dažādām baktērijām, kā Pseudomonas aeruginosa, Acinetobacter sp.,
Escherichia coli, gan ar sēnītēm. Tāpat ramalīna ir viens no ķērpjiem, kura
sastāvā ir pietiekams daudzums vielu, kuras rada citostatisku iedarbību.
Ramalīnu preparāti spēj iedarboties arī brīvajiem radikāļiem, mazinot to
daudzumu organismā (antioksidants).
Ramalīnas tiek
plaši pielietotas arī kosmētikas līdzekļos- dažādos “pret novecošanas”
līdzekļos, šampūnos, matu maskās un ādu kopjošos līdzekļos. Tāpat arī no tām
var gatavot līdzekļus, kas palīdzēs ārstēt ādu no dažādām sēnīšu un baktēriju
raisītām saslimšanām.
Nav ieteicams lietot
Ir jāsaprot, ka
šis raksts ir veidots uz zinātnisku rakstu un pētījumu bāzes. Tas sevī ne
vienmēr ietver tiešus pētījuma rezultātus uz cilvēku! Attiecīgi, ik vienam,
kurš ir izlēmis lietot ķērpi veselības jautājumu kārtošanai ir jābūt uzmanīgam
un jāapzinās kas tiek darīts un kāpēc!
Biežāk sastopamajās
ramalīnās, kuras arī ir pārbaudītas laboratoriski nav konstatēta indīgu vielu
klātbūtne. Un ir informācija, ka senatnē ramalīnas lietoja arī kā vienu no
uztura produktiem!