Rievainā parmēlija ir daudzgadīga ķērpju suga no Parmeliaceae
dzimtas, tā augstums vidēji ir 4-6cm, ar lapiņu pārklājumu, pelēki- zaļā krāsā,
čirkains un skruļains. Šis ķērpis ir interesants un sarežģīts organisms, kurš
sevī iekļauj zemo kārtu sēnes un aļģes.
Šīs ķērpis aug kā uz skujkokiem, tā arī uz lapu kokiem, retāk
jau uz kādām nogāzēm vai akmeņiem, bet kā likums, labi apgaismotās vietās. Šis
augs nav sevišķi prasīgs pret pamatni uz kuras augt, taču tas ir prasīgs pret
vides piesārņojumu.
Ārstnieciskam nolūkam ķērpis tiek ievākts aprīļa beigās un
maija sākumā. Izžāvētam ķērpim nav raksturīgas smaržas, taču jau tējā tas dos
rūgteni- dedzinošu garšu un mazliet gļotainu sajūtu. Izžāvētu parmēliju var
uzglabāt 3-4 gadus, nezaudējot tās bioloģiskās īpašības.
Kā atpazīt?
Rievainā parmēlija (Parmelia sulcata), līdzīgi kā zilganzaļā
platismatija Platismatia glauca, atgādina pelēku apaļu saņurcītu lapu vai
lupatiņu. Tuvāk paskatoties redzams, ka pelēkajām daivām ir savāda virsma. Visu
virspusi klāj neregulārs tīklojums. Pa tīklojuma rievām laponis it kā viegli
ielūzis, veidojot vafelei līdzīgu struktūru. Tie ir rievveida sorāļi – vietas,
kurās attīstās sorēdijas. Šī “vafele” tad ir droša pazīme, lai atšķirtu
rievaino parmēliju no platismatijas un hipogimnijas.
Ķīmiskais sastāvs
Parmēlijas ķīmiskais sastāvs ir unikāls. Šis ķērpis satur
daudz usnīskābes un daudz C vitamīna. Sastāvā ir arī daudz miecvielas,
ogļhidrātu. Parmēlijas polisaharīdos ir atrasts ķērpju krahmals- lihenīns,
evenīns un izolihenīns. Nelielos daudzumos ir noteiktas arī olbaltumvielas,
tauki un sveķi, tāpat arī kalcijs, kālijs, fosfors un pigmenti.
Farmokoloģiskās īpašības
Pateicoties usnīnskābei, C vitamīnam un miecvielu
savienojumiem, augam piemīt spēcīgas baktericīdas, mīkstinošas, antiseptiskas,
asins atjaunojošas un brūču dziedinošas īpašības. No šī auga tiek iegūts viens
no spēcīgākiem antibiotiķiem (viens no pirmajiem Padomju savienībā)- preparāts
“Binans” (usnīnskābes nātrija sāls), pat koncentrācijā 1:2 000 000 tam piemīt
lieliskas baktericīdas īpašības, taču lielākās koncentrācijās lieliski tiek
galā ar Tuberkulozes ierosinātājiem. Parmēlijā usnīskābe ir daudz lielākā
koncentrācijā, kā tas ir Islandes cetrārijā. Parmēlija savas īpašības nezaudē
daudzus gadus un ir noturīga pie temperatūras ietekmes- tai nav kaitējoša
augsta temperatūra.
Parmēlijā esošās vielas iedarbojas iznīcinoši uz grampozitīvām
un gramnegatīvām, kā arī skābju noturīgām baktērijām un daža veida sēnītēm.
Pielietojums tautas medicīnā
Tautas medicīnā rievoto parmēliju plaši pielieto tuberkulozes
un ieilguša klepus ārstēšanai, kuņģa un zarna trakta infekciju ārstēšanai, tai
skaitā arī asa kolīta gadījumos. Ar tās palīdzību ārstē arī 12-pirkstu zarnas
un kuņģa čūlas, un toksisko dispepsiju.
Pateicoties augstam C vitamīna saturam, to nereti izmanto kā
imunitātes pastiprinošu līdzekli. Parmēlija rada nomierinošu efektu, kā uz
kuņģa- zarnu traktu, tā arī uz elpceļiem. Ārēji to lieto, lai koptu nedzīstošas
un strutojošas brūces un čūlas. Aptur asiņošanu. Ievainojuma un griezuma
gadījumos no parmēlijas gatavo spēcīgas koncentrācijas novārījumu un lieto
komprešveidīgi tieši uz brūces. Otrā pasaules karā, rievaino parmēliju žāvēja,
mala pulverī un jauca kopā ar vazelīnu- tālāk jau šādas vazelīna ziedes nonāca
uz kaujas lauka mediķiem.
Mūsdienās, Vācijā, Japānā un Francijā rievaino parmēliju vēl
aiz vien izmanto pulvera veidā, to jaucot klāt dažādiem miltveidīgiem
produktiem. No tiem tālāk gatavojot ārstnieciskos ķīseļus, želejas un
marmelādes, jo parmēlijai ir tendence uzbriest saskarsmē ar kārstu ūdeni un
veidot biezu masu.
Dažas receptes un paskaidrojumi
Rievainās parmēlijas novārījums uz piena. Tuberkulozes un ieilguša
klepus ārstēšanai.
Viena ēdamkarote ar kaudzi žāvētas rievotās parmēlijas, 0,5L
piena.
Tiek sildīta uz ūdens pirts (trauks iekš trauka) 1 stundu,
tālāk divas stundas nostādina. Tālāk nepieciešams izfiltrēt iegūto maisījumu.
Pievienot 2 tējkarotes medu vai propolisa sīrupu. Lietot pa pus glāzei (100ml)
15-30 minūtes pirms ēšanas, 4-5 reizes dienā. Pēdējo devu lieto pirms miega.
Literatūrā ir arī aprakstīti gadījumi, kad ar šī dzēriena
palīdzību lielās devās (3x augstāk minētās) ir izdevies ātri atbrīvoties no asā
kolīta. Atlabšanai nepieciešamas bija 2 dienas.
Rievotās parmēlijas novārījums ūdenī.
1 ēdemkarote žāvētas parmēlijas;
300ml ūdens.
Tāpat vāra uz ūdens peldes, apmēram, 1 stundu, 2 stundas
nostādina un izfiltrē (atdala biezumus). Lietot pirms ēšanas 3-4 reizes dienā
pa 2 ēdamkarotēm. Lietošanas kurss tieši 30 dienas, pat ja paliek vieglāk
ātrāk. Šādu novārījumu ieteicams glabāt ledusskapī ne ilgāk kā divas dienas.
Šādus novārījumus ietiecams lietot:
- Kā ēstgribas rosinošu un uzlabojošu līdzekli;
- Kolīta gadījumos, kurus pavada diarejas, vīrusa vai infekcijas radītu caureju gadījumos, dažādu kuņģa- zarnu trakta saslimšanas gadījumos (pat ja nav zināma diagnoze), 12- pirkstu zarnas čūlas un toksiskās dispepsijas gadījumā;
- Visa veida klepus ( ja ir piena nepanesamība var pievienot fenheļa vai anīsa sēklas);
- Bērniem no 6 līdz 14 gadiem visās receptēs ēdamkaroti aizstāt ar tējkaroti.
Parmēlijas novārījumu var lietot arī ārīgi:
- 2 ēdamkarotes malta ķērpja;
- 300ml ūdens.
Vāra uz lēnas uguns 10 minūtes, 30 minūtes nostādina un
izmanto komprešu veidā uz nedzīstošām brūcēm vai čūlām. Šāds novārījums
efektīvi arī iztīrīs brūces no sastrutojumiem.
Vazelīna ziede, lai ārstētu ilgi nedzīstošas brūces, čūlas un
izgulējumus. Parasti izmanto attīrītu vazelīna ziedi, kuru maisa kopā ar
parmēlijas pulveri, līdz iegūst sviestveidīgu masu. Uz nepieciešamās vietas
klāj biezā slānī nosienot ar marli.
Kad parmēliju nedrīkst lietot?
Retas reizes rievotā parmēlija var izraisīt alerģisku
reakciju- niezi vai nātreni. Viens no faktoriem varētu būt tās sastāvā esošā
usnīskābe, pret kuru var būt kādam individuāla nepanesamība.
Ieteicams izvairīties no rievotās parmēlijas grūtniecības un
zīdīšanas laikā (iekšķīgas lietošanas), jo nav zināma iedarbība. Nav ieteicama
arī hipertoniķiem, vai lietot īpaši uzmanīgi.
Bērniem līdz 6 gadu vecumam rievotās parmēlijas novārījumus
ieteicams lietot tikai nopietnu kaišu gadījumā, kad tā tik tiešām ir
nepieciešama- taču devu noteikt vajadzētu fitoterapeitam.
Parmēlijas lietošana nekādā
veidā neietekmēs transporta vadīšanas spēju vai iekārtu apkalpošanu. Pat
nelielas pārdozēšanas neradīs blakus efektus.