Pūslīšu hipogimnija
ir viens no izplatītākajiem ķērpjiem Latvijā.
Ķērpis aug rozetē, centrā tas ir cieši piekļauts substrātam,
gar malām piepacelts. Aug tas no diviem plāniem slāņiem un starp tiem veidojas
dobums. Lapiņas izliektas, galos nereti paplašinātas, lūpveida izliektas.
Virspuse pelēka vai pelēki zaļa, gluda, matēta, nereti ar tumšiem plankumiem.
Sorāļi balti, miltveidīgi- veidojas starp augšējo un apakšējo slāni-
lūpveida atveres galā. Tā ir izteikti raksturīga īpatnība šai sugai, kas ļauj
to atpazīt no citām. Apotēciji (augļķermeņi) var veidoties tikai vidē ar augstu
gaisa tīrību.
Nereti šis ķērpis pārklāj visu koka stumbru ar viendabīgu
slāni.
Šis ķērpis sastopams ir uz visa veida substrātiem,
visbiežāk, tas ir sastopams uz lapkokiem, nokaltušie kokiem un veciem celmiem.
Ārstnieciskā nozīme
Ķērpī ir atrasta: fizodilskābe, fizodīnskābe,
3-hidroksifizodīnskābe, 2′-O-metilfizodīnskābe un fumarprotocetrārskābe,
usnīskābe, kā arī atranorīns un hloratranorīns.
Pētījumu rezultātā noteikts, ka pūslīšu hipogimnija rada
antioksidanta iedarbību, attiecīgi, arī citostoksisku aktivitāti. Visaktīvāk
šis ķērpis iedarbojas uz A-549 līnijas šūnām un MCF-7 (krūts vēža šūnas).
To var izmantot arī, kā antibakteriālu līdzekli. Visjūtīgākā
baktērija ir zeltainais stafilokoks (S.aureus) pret šo ķērpi, vislielāko
pretestību izrādīja E.coli un P.aeruginosa. Atranorīns iedarbojas uz C.albicans,
taču A.Niger baktērija bija izturīga pret pilnīgi visām šī ķērpja vielām.
Šī ķērpja preparātiem nav novērojama pretsēnīšu aktivitāte.
Pūslīšu hipogimniju var pielietot, lai ārstētu dažādus plaušu iekaisumus un arī plaušu tuberkulozi. Ārīgi šis ķērpis palīdz dažādu ādas slimību ārstēšanā.
Ķērpim nav mutagēnas un toksiski ģenētiskas iedarbības uz DNS.