Sinonīmi/ latviešu apvidvārdi: krūšu tēja (Mālmuiža, Lejasciema pagasts).
Islandes cetrārijs ir viens no ķērpjiem, kurš plaši tiek pielietots ārstniecībā. Mūsdienās, sevišķi plaši, kaut Latvijā briežu ķērpis vēsturiski tika izmantots plašāk.
Islandes cetrārijām ir viena lieliska īpašība, tas aug tikai
ekoloģiski tīrā vidē, Tam, kā jau citiem ķērpju pārstāvjiem nav izteiktu sakņu,
stublāju un lapu, un pārtiek tas no vides ietekmes. Pie ilglaicīga sausuma, tas
var iekrist anabiozē līdz pat trijiem gadiem.
Ar savu izturību tas ir ne velti piesaistījis arī cilvēku,
kurš to jau šodienā uzskata par vērtīgu ārstniecības augu.
Kā atpazīt?
Cetrārijas ir viegli pazīt to tumši brūnās krāsas dēļ. Šī suga
uz augsnes veido vienlaidus audzes, kuras var pamanīt kā brūnus laukumus meža
ierasti zaļajā vai pelēkajā zemsegā. Latvijā sastopamas 6 cetrāriju sugas. No
tām biežākā un pazīstamākā ir Islandes cetrārija, saukta arī par Islandes
ķērpi.
Islandes cetrārija (Cetraria islandica) jeb Islandes ķērpis ir
ap 6 cm augsts, tās zariem līdzīgās daivas līdz 1 cm platas, tumši brūnas,
spīdīgas, neregulāri zarotas. Ķērpis veido biezus “paklājus”. No Islandes
cetrārijām vāra ļoti rūgtu, bet iedarbīgu tēju pret saaukstēšanos.
Sugas atšķiršanai svarīgas pazīmes ir šādas:
- Daivu apakšpuse ir gaišāka nekā virspuse, ar labi saredzamiem baltiem plankumiem.
- Uz daivu malām redzamas 1 mm garas skropstiņas.
- Daivu apakšdaļa (pie zemes) viegli sarkana.
Ķīmiskais sastāvs
Pēc ķīmiskā sastāva Islandes cetrārijs sastāv no ogļhidrātiem,
un pamatā tas ir lihenīns, cietes (krahmala) veidīga viela, kurai piemīt augsta
barības vielu vērtība. Ķērpī ir daudz gumijvielas, olbaltumvielas, vaski,
rūktvielas, sastāvā ir arī neliels daudzums tauku un organiskās vielas, kuras
rada antibakteriālas īpašības.
Ir noteikti arī polisaharīdi (neatkarīgi no lihrnīnas), kuras rada sasaites īpašības un miecvielas, kuras ķērpim piešķir savelkošas īpašības.
Kā, lielākai daļai ķērpju, Islandes cetrārijā ir vairāki
desmiti mikroelementi, starp kuriem ir dzelzs, jods, titāns, varš, mangāns un
citi. Kas dīvaini atrasts ir arī B12 vitamīns, kurš parasti ir sastopams
“dzīvu” organismu šūnās, kuras atrodas zarnu traktā. Pateicoties šī vitamīna
esamībai, ķērpis aktivizē imunitāti, palīdz tauku un olbaltumvielu apstrādē, kā
arī uzlabo ādas un matu stāvokli.
Pateicoties visam šim sastāvam Islandes cetrārijs tiek uzskatīts par vienu no ārstnieciski noderīgākajiem, starp ārsnieciskajiem augiem.
Ārstnieciskā nozīme
Farmokoloģiskās īpašības
Islandē, kurā tad arī pirmo reiz atklāja Islandes cetrārija vērtīgās īpašības, zemkopība nav attīstīta, vides apstāķļu dēļ. Tad šis ķērpis tika izmantots, kā uztura piedeva maizes cepšanā. Tikai XVIII gadu simtā par to ieinteresējās oficiālā medicīna, kura atklāja tā spēcīgo iedarbību elpošanas sistēmas slimību ārstēšanā, pat ka ķērpis spējīgs palīdzēt tuberkulozes gadījumā.
Šī īpašība Islandes cetrārijam, tāpat kā citiem ārstniecībā izmantojamiem ķērpjiem, ir pateicoties usnīskābes esamības dēļ. Usnīskābe ir lieliska dabas radīta antibiotika, kura ir spējīga iznīcināt plaša spektra patogēnos mikroorganismus, ieskaitot tuberkulozes ierosinātājus. Un tieši šīs skābes sāļi atrodas šīs bīstamās slimības ārstējošos preparātos.
Neatkarīgi no apskatītā, Islandes cetrāriju pielieto arī, lai ārstētu:
- Garo klepu;
- Astmu;
- Saaukstēšanos;
- Bronhītus;
- Katāru un angīnu;
- Pneimoniju.
Ar laiku mediķi atklāja, ka Islandes cetrārijs arī lieliski palīdz čūlu un gastrītu gadījumos, un pateicoties tam, ka ķērpis māk uzkrāt sevī jodu no apkārtējās vides, tas lieliski palīdz arī vairogdziedzera problēmu gadījumos.
Pielietojums tautas medicīnā
Par tā spēcīgajām īpašībām jau izsenis zināja eskimosi un citas tautas, kuras dzīvo tālajos ziemeļos. Tie to lieto ne tikai kā novārījumu, taču pielietot arī ārīgi, komprešu veidā, lai dziedētu brūces, infekcijas, apdegumus un furunkulus, taču iekšķīgi lietojot uzlabo sev ēstgribu, attīra asins un cīnās ar visa veida iekaisumiem.
Islandes cetrārija tēja novērš toksikozes simptomus. Palīdz uzsūkties tūskai krūtīs, palīdz cīņā pret vemšanu un sliktu dūšu. Ar Islandes cetrārija palīdzību var celt kopējo imunitātes stāvokli, turklāt rezultāts novērojams jau no pirmās lietošanas reizes (cilvēkā, atgriežas spēki). Ziemeļu tautas ar tā palīdzību ārstēja zobu sāpes un stomatītu.
Taču ar to, pozitīvā cetrārija iedarbība nebeidzās, ar tā palīdzību izdzen zarnu parazītus (tāpēc ziemeļbrieži to plaši lieto uzturā), ārstēja bezmiegu, caurejas un aizcietējumus, stimulēja žults pūsli, un maziem bērniņiem no tā gatavoja autiņus.
LATVIEŠU SENČU ZINĀŠANAS
Mālmuiža, Lejasciema pagasts
Islandes cetrārijs tika dēvēts par krūšu tēju. Šo nosaukumu piedēvēja ķērpim arī, kurš klāja vēl meža zemsedzi. Tēja tika lietota pret "cietām krūtīm". "Cietas krūtis" nozīmēja sausu, neatlecošu klepu. Ar tējas palīdzību varēja atgriezt "mīkstas krūtis", būtībā atkrēpoties un sakārtot plaušu veselību.