Briorija smalkmatainā ir pelēka, zari smalki, viscaur vienā resnumā. Līdzīga usnejām, tikai šim ķērpim nav paresnināti centrālie zari.
Turpmākais teksts ir veidots uz zinātnisko pētījumu pamata, līdz ar to, viss vēl aiz vien tiek pētīts un nav viennozīmīgi pierādīts.
Galvenā aktīvā viela, kura tiek izgūta no smalkmatainās briorijas ir barbatolskābe (barbalic acid). Savukārt, barbatolskābe ir perspektīva, lai ar to ārstētu krūšu vēzi, skābei ir citostatiska iedarbība. Skābe bremzē dažādu ļaundabīgo šūnu attīstību un vairošanos. Perspektīvā, šajā ķērpī esošās vielas varētu kļūt par daļu no pretvēža zālēm.
Briorijas smalkmatainās ekstrakti ir laboratoriski testēti uz dažādām baktērijām, kā antibakteriāls līdzeklis. Preparāti ir efektīvi uz grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, tai skaitā arī uz M. Tuberculosis. Testēts arī uz rauga sēnītēm, kur ekstrakts arī uzrāda labu aktivitāti.
Attiecīgi, briorijai smalkmatainai ir piedēvējamas anti-bakterioloģiskas, pret sēnīšu un citostatiska iedarbība. Konkrētas, lietošanas, receptes gan nevarēšu ieteikt, jo tautas medicīnā tās lietošana nav atrunāta. Taču, kaut kas man liek domāt, ka agrāk to cilvēki lietoja līdzvērtīgi usnejai- nezinot, ka sugas atšķiras.
Ko mēs varam secināt? Ir nepieciešama uzmanīga šī ķērpja lietošana, ideālā variantā, ārīgi. Nedot to maziem bērniem un grūtniecēm, kā arī nepārspīlēt ar devām. Taču, ja ievācot usneju, kļūdīsieties un ievāksiet šo ķērpi- kas ir pavisam iespējams. Tad draudus savai veselībai neradīsiet.
Datu, par auga toksiskumu vai blakņu izraisīšanu nav.
Atpazīšana: ņem vienu ķērpja pavedienu un mēģina stiept. Ja tas viegli pārtrūkst, tā ir briorija, ja stiepjas un turas pretī, tad tā ir usneja.