Ķērpji
Šī ir interesanta sadaļa, kurā apskatīsim ķērpjus un kā tos
var izmantot ikdienā, pamatā, ārstnieciskos nolūkos. Nevienam jau sen nav
noslēpums, ka pie dažādām elpošanas ceļu saslimšanām ļoti plaši tiek pielietots
Islandes Cetrārijs, dažādos sīrupos vai ledenēs. Taču bieži vien cilvēki, nemaz
neaizdomājas, ka tas viss ap mums aug un ja zina, tad nereti apmulst, jo
Latvijā ir sastopamas ap 500 dažādām ķērpju sugām. ^0 no tām ir aizsargājamas,
tāpēc, ja neatpazīstat ķērpi, tad labāk to neievākt savām vajadzībām.
Kas tad būtībā ir ķērpis? Ķērpis ir sēnes un aļģes
savienojums, vidēji katrā ķērpī ir 5-10% aļģe un pārējais ir sēne. Sēne no
aļģes iegūst dažādas organiskās vielas, tai pat laikā aļģe no sēnes iegūst
ūdeni un tiek pasargāta no saules staru iedarbības, veidojot savstarpēji
izdevīgu simbiozi un tā arī pastāv.
Ir dažādas ķērpju grupas, kuras var sastapt:
Krevu ķēpji- veido plānu kārtiņu, kas cieši saaugusi ar substrātu (pamatni uz kuras tas aug). Krevītes virspusē var redzēt smalkus augļķermeņus.
Zvīņu ķērpji- cieši pieauguši pamatnei, taču ķērpja maliņas ir
mazliet piepaceltas, kā zvīņas.
Lapu ķērpji- jau būs augstāk attīstīta ķērpju grupa, tai būs
atdalāma, gan pamatne, gan vispuse. Pamatnē, būs redzami jau sēņu pavedieni,
kas palīdz noturēties ķērpim pie pamatnes.
Krūmu ķērpji- lapotne atgādinās vairāk krūmveida formu- ķērpis
būs sazarots.
Kā jau būsiet ievērojuši paši, tad ķērpis ir augu suga, kura
spēj izdzīvot praktiski jeb kur- tos minimāli ietekmēs laika apstākļi, taču
spēcīgu ietekmi veidos vide (piesārņojums).
Visilgāk dzīvo krevu un zvīņu ķērpji (noteikts vidēji līdz
5000gadu), mazāk dzīvo lapveida un krūmu ķērpji (vidēji līdz 100 gadiem). Krevu
un zvīņu ķērpji aug vidēji līdz 2mm gadā, lapu un krūmu ķērpji līdz 3mm gada
laikā.
Ķērpji ir jūtīgi pret vides piesārņojumu un ar to palīdzību
var noteikt, gan vecumu mežam, alu zīmējumiem, gan arī vides tīrību. Ķērpji,
nelabprāt, dzīvo piesārņotā vidē, attiecīgi, jo tīrāka vide, jo plašāka ķērpju
daudzveidība. Zinātni sauc par lihenometriju. Iekārtas spēj noteikt gaisa
sastāvu konkrētā laikā un vietā, taču ķērpis parāda vides piesārņojumu
ilgtermiņā, jo to sugu daudzveidība ir lielāka un tie aizņem lielākas platības,
jo vide tīrāka.
Cilvēks, laikam ejot, ir iemācījies ķērpi izmantot dažādām
vajadzībām pateicoties tā pieejamībai, un tas ir sastopams ne tikai medicīnā,
taču arī skaistuma kopšanā un pat ķērpis tiek pievienots tādām smaržām, kā
Chanel Nr. 5 un, protams, ka pārtikā, dzijas krāsošanā, maģiskos rituālos un
telpu rotāšanā.
Ja esam nolēmuši savas mājas aptieciņu papildināt ar dažādiem
ķērpju sugas pārstāvjiem, tad rūpīgi iepazīsimies ar katru no mums
nepieciešamajiem ķērpjiem un lieki tos nepostīsim. Lielajā sugu daudzveidībā
bieži ir iespējams kļūdīties un ievākt citas ķērpju sugas, kuras nesniegs
vēlamo efektu.