Sākotnēji, der pieminēt, ka meža silpurene ir Latvijā aizsargājams augs un turklāt, tas ir arī indīgs. Tāpēc ievākt savvaļā to nedrīkst, pretējā gadījumā tas draud arī ar sodu. Taču šo augu esmu ieguvis, kā rotu savam dārzam stādaudzētavā, līdz ar to, ja to paši izaudzējat un nemēģināt, gala produktu tirgot- problēmas nebūs.

Silpurenes sula ir indīga un spēj radīt apdegumus uz ādas (gundegu dzimta), tāpēc tā ievākšanai izmanto gumijas cimdus. Žāvē augu ēnainā un labi vēdināmā vietā. Izžāvētu augu uzglabā papīra maisos un ārstnieciskam nolūkam (iekšķīgi) lieto tikai pēc 3 mēnešiem, kad bīstamākās indes paliks neaktīvas.

Silpurenes izvilkumus spirtā izmanto ārīgi, dažādu locītavu, muguras, muskuļu un saišu sāpju gadījumā. Līdzeklis būs efektīvs, taču ar to ir jābūt uzmanīgam un pēc tā lietošanas, kārtīgi, jāmazgā rokas.

Pagatavošanai var izmantot svaigus un žāvētus augus, ievērojot, ka svaigu augu izmantošanas gadījumā dažādu (arī indīgo) vielu koncentrācija būs lielāka un lietojot var radīt apdegumus un dažāda veida izsitumus. Žāvētu augu izvilkums būs mazāk agresīvs savā iedarbībā un iedarbosies maigāk.

Gatavojot šāda veida izvilkumus, proporcijas ir jāpielāgo katram individuāli, kādam āda ir jūtīgāka, kādam mazāk. Tāpēc, ja izmantojat šī auga izvilkumu un ievērojat alerģisku reakciju, ir iespējams, izvilkumu šķaidīt ar spirtu vai ūdeni, tādi samazinot tā koncentrāciju un efektivitāti.

Silpurenes pielietojumu var attīstīt un veidot dažādus citus līdzekļus- ziedes, smēres u.t.t.