Tauksakne ir vērtīgs ārstniecības augs un lai arī oficiālā medicīna šo augu ir izslēgusi no saviem sarakstiem un atzinusi to par kaitīgu, nosakot tam mutagēnu, kancerogēnu un toksisku iedarbību. Tautas medicīnā šis augs vēl aizvien tiek izmantots un tā īpašības ir neaizstājamas, kaut arī, mānos, ir aizstājamas, bet ar vēl indīgākiem augiem (piemēram, Gaiļpiesis augstais vai kā dārzkopji mīl to saukt par Delfīniju). Ir jāsaprot, ka lielāko bīstamību ārstniecības tauksakne rada to lietojot iekšķīgi, kaut arī mēs ikdienā lietojam neizsakāmi daudz dažādu bagātinātu pārtikas produktu, ka arī pēc šīs pašas sistēmas, tos varam iekļaut kancerogēnu, mutagēnu un toksisku pārtikas produktu grupā.

Ārstniecības tauksaknei patīk augt nogāžu malās, kad tai garām skrien lietus ūdens un nav īpaši daudz citu lielu izmēru augu- konkurentu. Vasarā, kad tā sāk ziedēt, audzes ir kuplas un pilnas bišu un kameņu, kuras steidz ievākt no šiem zvaniņa veida ziediņiem saldo nektāru.

Iestājoties rudenim tauksakne vēl cītīgi nogatavina sēklas jaunajai sezonai. Augs, protams ir daudzgadīgs un labi veidojas no sakneņiem, ko vajag arī ņemt vērā- kad to raksiet, atstājiet sakneņa augšdaļu vismaz 5cm ar to daļu, no kuras sezonā veidojās lapas un stublājs un rokot ciet bedri, ielieciet to atpakaļ. Pēc maniem novērojumiem, sezonas laikā šī daļa spēj ataugt, taču ja arī neiznāks, ar nekas- saknes daļas, kuras paliks zemē arī veidos jaunus augus. Tieši pateicoties šīm īpašībām audzes ārstniecības tauksaknei ir noturīgas un spēcīgas.

Tuvojoties ziemai, ārstniecības tauksakne sāk izkalst, pateicoties rudens mitrumam, tā parasti arī nopūst līdz ar sakneni. Gados, kad rudens nobeigums un ziemas sākums ir silts, tauksakne vēl paspēj izdzīt jaunas rozetes lapas, kuras apmēram ir uz 5-10cm gariem lapu kātiem un pašas lapas ir 10cm garas un 4cm platas, lancetveida.

Pēc pieredzes varu teikt, ka sakneņa ievākšanai vispateicīgākais laiks ir oktobra beigas un viss novembris, līdz zemi nav pieķērušas salnas un rakšana kļūst neiespējama. Der zināt, ka tuvojoties novembra beigām saknenis kļūst trausls un rokot nereti pārlūzt, atrast sakneņa dziļāko daļu un to izrakt atsevišķi būs gaužām sarežģīti, ja protams, rakt lielas bedres nav hobijs.

Kad esam jau ierakuši ārstniecības tauksaknes sakneni, pienācis laiks to sagatavot tālākām darbībām. Sākotnēji sakneņus ir jāattīra no augsnes daļām un nereti šī auga saknenī mēdz dzīvot dažādi kukainīši- sliekas, mitrenes u.c. Sakneņus visērtāk attīrīt ir ar dārza šļūteni, zem spiediena tās izskalojot. Sakneņus pēc mazgāšanas sakrāmē sietā un ļauj notecēt liekajam ūdenim un ļauj mazliet apžūt. Mazgāt sakneņus drīkst tikai ar aukstu ūdeni, nekādā gadījumā ar karstu.

Pēc sagatavošanas sakneni ir jāsagriež gabalos, griezt drīkst gan paralēli, gan gareniski- mērķis ir iegūt gala produktu ērti lietojama izmērā, jo ja izvēlēsieties to žāvēt, tad lai arī masa sarausies par vidēji 60-70%, tā paliks akmens cieta.

Sagrieztu masu var likt nostāties eļļā uzreiz vai arī pakļaut žāvēšanai.

Svaiga sakneņa nostādināšana.

Ņem stikla trauku, ērta būs burka, beram svaigu sakneni vidēji 60% no tilpuma- nekādi to neblīvējot un pārlejam ar eļļu, līdz trauka pilnam tilpuma. Tālāk sienam pāri trauka atverei marli vai auduma gabalu un liekam uz palodzes. Šo masu, laiku pa laikam nāksies likt ūdens peldē un izsildīt, jo rudenī paši saprotat, cik daudz saules ir Latvijā! Attiecīgi, šī eļļa būs ar stipru tendenci rūgt. Saprotas, ka var rasties doma šo eļļas un sakneņa maisījumu pavārīt ilgāk, lai iegūtu ekstraktu, tad atcerieties, ka ārstniecības tauksakne ir visnotaļ jūtīga pret temperatūras ietekmi!

Ekstrakts būs gatavs, kad tas vairs izteikti neduļķosies.

Sausa sakneņa izvilkums.

Ērts veids ir gatavot izvilkumu no sausa sakneņa. Sakneni ir jāžāvē uz sietiem vai žāvēšanas iekārtā nodrošinot <40C temperatūru. Rudenim esot vēsam un mitra, es iesaku žāvēt šo sakneni siltā vietā vai piespiedu žāvētājos- dehidrātoros ar regulējamu temperatūru.

Iegūstot sausu sakneni, to ir nepieciešams bērt stikla traukā, vidēji 50% no tilpuma un pārliet ar eļļu. Trauku noslēdzam hermētiski ar korķi un liekam tumšā vietā, istabas temperatūrā. Šāda veida ekstraktu varat sākt lietot apmēram pēc mēneša, taču vēlams noturēt vismaz 2-3 mēnešus. Izlietot šo ekstraktu vajadzētu atbilstoši eļļas uzglabāšanas termiņam. Bet ne vēlāk kā par 3 gadiem!