Ēteriskās eļļas ir gaistošas vielas ar tām raksturīgu spēcīgu aromātu un garšu. Tās ir eļļām līdzīgas, bezkrāsainas vai vāji iekrāsotas vielas, kuras nešķīst ūdenī. Ēteriskās eļļas sastāv no taukaino eļļu vieglajām frakcijām, kā rezultātā, bieži pat uz papīra neatstāj pēc sevi tauku pēdas, pilnībā izgaistot.

Ēteriskās eļļas veidojas augos. Tām piemīt izteikta fizioloģiska un farmaceitiska iedarbība.

Ēterisko eļļu ieguvi realizē ar ūdens tvaiku destilācijas, tauku sasaistes, spiedes, vai ekstrakcijas metodi.

Fitoterapijā (aromterapijā) ēteriskās eļļas pielieto ne tikai tīrā veidā, taču veido arī dažādas esences uz spirta bāzes- lielākoties, ēteriskās eļļas šķīst spirtā.

Ēterisko eļļu nosaukumus veido pēc augu nosaukumiem, no kuriem eļļa iegūta: piparmētru, lavandas, rožu u.t.t. Katra no tām sastāv no vairākiem ķīmiskiem savienojumiem- terpēniem un to atvasinājumiem (ogļūdeņraži, ar daudz nepiesātinātām ūdeņraža saitēm, kuras nosaka šo vielu spēcīgo un ķīmisko aktivitāti).

Ēteriskās vielas uzkrājas auga visās daļās, mainās tikai to daudzums. Augos ēteriskās eļļas saturs svārstās vidēji no dažām tūkstošdaļām procenta līdz 5-6%, taču ir augi, kuru ziedos mēdz būt pat līdz 20% ēterisko vielu.

Ēteriskās eļļas augā var atrasties gan izkliedēti pa visām auga šūnām, taču visbiežāk tās atrodas atsevišķos šūnu veidojumos, kurus var redzēt arī ar mikroskopa palīdzību- specifiskas apaļas vai ovālas iedobes, kurās uzkrājas ēteriskā eļļa.

Ēterisko eļļu fizioloģiskā nozīme

Par svarīgākajām fizioloģiskajām ēterisko eļļu funkcijām uzskatāmas:

• Ēteriskās eļļas ir uzskatāmas par aktīviem metabolītiem, kuri piedalās vielmaiņu procesā jeb kurā auga organismā.
• Garojot ēteriskajām eļļām, tās ap augu izveido sava veida “drošības spilvenu”, kas aizsargā augu no pārkāršanas dienas laikā, nosalšanas nakts laikā, kā arī regulē ūdens iztvaikošanu.
• Ēteriskās eļļas nodrošina apputeksnētāju piesaisti- kukaiņus.
• Ēteriskās eļļas palīdz augam aizsargāties no baktērijām un sēnīšu slimībām, kā arī atbaida dzīvniekus, kuri tos izvairās ēst smaržas dēļ.

Ēterisko eļļu ražošana

Ir jāsaprot, ka ēterisko eļļu pieprasījums manāmi aug, attīstoties farmācijas un kosmētikas nozarei, tāpēc nereti ēteriskās eļļas tiek aizstātas ar organiskās sintēzes produktiem. Piemēram, dabīgs terpentīns, aiz kā seko tādas ēteriskās eļļas, kā apelsīns, citrons, piparmētra.

Ēterisko eļļu ieguve

Saistībā ar to, ka ēteriskās eļļas šķīst spirtā, taukos un citos organiskajos savienojumos, tad šīs īpašības bieži izmanto ēterisko eļļu ieguvē. Ēterisko eļļu pamata ieguves metodes ir: destilācija, aukstā spiede, macerācija vai anflerāža, kā arī ekstrakcija, izmantojot šķīdinātājus.

• Destilācija

Šo metodi var uzskatīt par vienu no pirmajiem ēterisko eļļu ieguves veidiem.

Destilācijas metode, balstās uz Daltona- Raula fiziskas likumu, par daļējo spiedienu. Attiecīgi, divas vielas, kuras savā starpā nesajaucas, kopā tiek karsētas, sāk vārīties zemākā temperatūrā, kā katra atsevišķi.

Ūdens tvaiki no destilācijas tvaika tvertnes, ejot cauri augu masai, piesaista gaistošās ēteriskās vielas, kuras kondensējas destilatora dzesētājā un uzkrājas savācēja traukā. Atsevišķas ēterisko eļļu sastāvdaļu vārīšanās temperatūra svārstās no 150-350C. Piemēram, pinēns sāk vārīties 160C, limonēns 177C, geraniols 229C, timols 233C. Taču, visas šīs vielas, kā ēteriskās eļļas sastāvdaļas, pateicoties ūdens tvaikiem, tiek iegūtas destilācijas procesā jau pie 100C. Piemēram, terpentīna un ūdens maisījums destilējams jau pie 95.5C, kaut atsevišķi terpentīnā esošā, galvenā sastāvdaļa pinēns, sāk vārīties tikai pie 160C.

Šī metode ir vienkārša savā izpildījumā, jo nav jānodrošina specifiskas un sarežģītas iekārtas, savukārt, ir lieli ēterisko eļļu zudumi un pārkarsēšana var samazināt gala produkta kvalitāti.

• Aukstā spiede

Šī metode tiek pielietota citrusaugu ēterisko eļļu ieguvē (citrons, greipfrūts, bergamote u.c.). Tas saistās ar to, ka ēteriskā eļļa atrodas augļu mizās, liela izmēra iedobēs, kas ļauj ēterisko eļļu iegūt ar aukstās spiedes metodi. Ēterisko eļļu iegūst no augļu pārpalikumiem, pēc sulas ieguves. Šāds ieguves process nodrošina 70% efektivitāti ēterisko eļļu izgūšanā, atlikušos 30% izgūst ar destilācijas metodi.

• Macerācija vai anflerāža

Metode balstās uz to, ka no auga izdalošās ēteriskās vielas tiek savāktas ar absorbentu palīdzību (ar cietiem taukiem, aktivizēto ogli u.c.). Šim nolūkam izmanto speciālas, hermētiski noslēdzamas formas, kuras apsmērē ar absorbentu un uz tā liek virsū izejvielu 3-5cm biezumā un atstāju uz 48-72h. Tad izejvielu nomaina pret svaigām un šādu procedūru atkārto, līdz sorbents sevī uzkrājis pietiekamā daudzuma ēteriskās eļļas. Šo metodi visbiežāk izmanto, lai izgūtu ēteriskās vielas no ziedlapiņām. Pēc procedūras, ziedlapiņas pakļauj ekstrakcijai vai destilācijai, lai iegūtu ēterisko vielu smagās frakcijas, kuras neizdalījās uz absorbentu.

Iegūto absorbentu, kurš ir piesūcināts ar ēteriskajām vielām noņem no stikla un sajauc ar spirtu, spirta izvilkumu saldē, lai piemaisījumi nogulsnētos un ar filtrācijas palīdzību atdala tos. Spirts tiek atdalīts ar vakuuma palīdzību, kā rezultātā tiek iegūta tīra ēteriskā eļļa.

• Ekstrakcija izmantojot šķīdinātājus

Ēteriskā eļļa viegli šķīsts daudzos viegli gaistošos, organiskos šķīdinātājos (heksāns, petrolejas ēteris, hloroforms, dietilēteris). Šo variantu izmanto, kad augā esošās ēteriskās eļļas ir termolabilas un destilācijas procesā izjūk, kā arī nav nepieciešama augsta attīrīšanas kvalitāte. Ekstrakcijas būtība ir tāda- speciālās iekārtās no auga ar šķīdinātāja palīdzību tiek izgūtas ēteriskās vielas un vēlāk attīrītas no šķīdinātāja, rezultātā iegūstot smaržīgos vaskus. Šodienā, ekstrakcija rūpnieciskā līmenī notiek izmantojot saspiestas gāzes, protams, šī metode pieprasa specifiskas iekārtas.

Drošības pasākumi

Der zināt, ka ēteriskās eļļas rada spēcīgu efektu un ar tām ir jābūt uzmanīgam. Praktiski visas ēteriskās eļļas, nedrīkst lietot tīrā/ neatšķaidītā veidā, bet tās ir jājauc ar bāzes vielu, piemēram, eļļu. Iekšķīga ēterisko eļļu lietošana var radīt smagu saindēšanos.

Ēterisko eļļu kvalitāte

Dažādos informācijas avotos ir aprakstītas dažādas metodes, kā noteikt ēteriskās eļļas kvalitāti un tās atbilstību dabīga produkta statusam. Šīs metodes ir nepatiesas, jo minētas, kā universālas un pielietojamas visam ēterisko eļļu segmentam. Patiesībā, lai izmantotu šīs metodes  ir jāzina, katras ēteriskās eļļas fiziskās un ķīmiskās īpašības, kā arī vēlams zināt ieguves veidu, piemēram, rožu ziedlapiņu ēteriskā eļļa nekad nebūs līdzvērtīgā cenu kategorijā ar lavandas vai tējas koka ēterisko eļļu.

Izvairieties no pārlieku lētu ēterisko eļļu iegādes, kā arī painteresējieties par ēterisko eļļu ražotāju, pameklējiet atsauksmes par to. Tikai tādi spēsiet iegūt kvalitatīvu materiālu- uzticoties ražotājam. Uzticams ražotājs raksturojas ar ražošanas procesu atklātību un uzticams, ne vienmēr nozīmē izreklamēts un dārgs!