Propoliss jeb bišu līme var būt divu veidu: ievākts no augu pumpuriem (ar to bites savieno šūnas, pārklāj šūnu iekšpusi, pārklāj stopa iekšpusi un aizdara stopos šķirbas) un otrs, kuru izdala pašas bites, kā balzāmisku vielu, to bites izdala sagremojot ziedputekšņu graudus (ar šo propolisu bites pulē šūnu iekšpusi, kurā tālāk uzkrāj medu rezerves vai ievieto pēcnācējus).

Propoliss bitēm ir galvenais remontu materiāls. Vajadzības gadījumā bites pašas spēj jau izklāto propolisu nograuzt, samaisīt kopā ar vasku un lietot to jau tādā veidā.

Propolisam piemīt izteiktas baktericīdas īpašības un bišu saimei šis materiāls ir  bioloģiski nozīmīgs. Bites pārklājot sava stopa iekšpusi ar propolisu, nodrošina, ka tajā neattīstās bīstamās baktērijas, kuras tālāk var raisīt dažādas slimības.

Propolisa ķīmiskais sastāvs

Propolisā ir 50-55% augu valsts sveķu un balzāmu, apmēram, 30% vaska, 10% ēteriskās vielas, 5% ziedputekšņu, mikroelementi un bišu dziedzeru sekrēti, kā arī citas vielas.

Propolisa uzglabāšana

Propoliss jāuzglabā tumšā un vēsā vietā, ieteicams, slēgtā traukā.

Ar ko propoliss var kaitēt

Propoliss tāpat kā citi bišu produkti var raisīt alerģisku reakciju, tāpēc pirms propolisa saturošu produktu lietošanas noskaidrojiet vai pret to nav alerģijas.

Propolisa izvilkums alkoholā

Propolisu spirtā vai šņabī nostādina attiecībā 1:5. Nostādina tumšā vietā 2-3 nedēļas, laiku pa laikam sakratot saturu. Lieto pa 20-60 pilieniem diennaktī. Lai pastiprinātu propolisa šķīdību alkoholā, izvilkumu var uzsildīt ūdens peldē- nepieļaujot vārīšanos.

Temperatūras ietekme

Propoliss 15C paliek ciets, virs 36C paliek mīksts un pie 105C tas sāk kust. Interesanti ir tas, ka propoliss, atšķirībā no citiem bišu produktiem, pat pēc stundas ilgas vārīšanas pilnībā saglabā savas īpašības.