Kā izvēlēties?

Ir vērts izvēlēties auksti spiestu mežrozīšu eļļu. Tā ir dārgāka, taču tā nezaudē savas vērtīgās īpašības, atšķirībā no termiski apstrādātas mežrozīšu eļļas.

Kā uzglabāt?

Mežrozīšu eļļa, tāpat kā citas augu eļļas, ātri oksidējas, tāpēc pēc katras lietošanas to vajadzētu cieši noslēgt. Eļļa jāuzglabā vēsā, tumšā vietā, vēlams ledusskapī. Šo produktu var uzglabāt apmēram 6 mēnešus.

Mežrozīšu eļļas sastāvs izceļas ar milzīgu daudzumu nepiesātināto un piesātināto taukskābju, tostarp linolskābes, stearīnskābes, oleīnskābes, palmitīnskābes un miristīnskābes. Turklāt eļļa ir bagāta ar karotīnu un tokoferolu (attiecīgi A un E vitamīnu) un satur pietiekamu daudzumu F un C vitamīnu. Mežrozīšu eļļā ir arī tādi mikroelementi kā molibdēns, varš, stroncijs, kā arī makroelementi, piemēram, kalcijs, dzelzs, magnijs, fosfors un mangāns.

Pirmkārt, šī eļļa ir lielisks žulti dzenošs līdzeklis. Ieteicams to lietot hepatīta, holecistīta un citu slimību gadījumā , kas traucē žults izdalīšanos. Šīs eļļas lietošana pozitīvi ietekmē arī kuņģa sulas izdalīšanos, tāpēc tā ir ieteicama dažādu gastrītu formu ārstēšanai. Šis produkts palīdzēs arī nespecifiska čūlainā kolīta ārstēšanā.

Regulāri lietojot mežrozīšu eļļu, samazinās holesterīna līmenis asinīs. Tas ir labs profilakses līdzeklis pret sirds un asinsvadu slimībām, kā arī palīdz cīņā pret lieko svaru.

Mežrozīšu eļļa ir ieteicama pacientiem, kas slimo ar aterosklerozi, jo tā stiprina asinsvadu sieniņas un novērš bīstamu aterosklerozes plankumu veidošanos uz tiem, vienlaikus veicinot jau esošo rezorbciju.

Turklāt, gan mežrozīšu augļi, gan uz to bāzes ražotie produkti un preparāti tiek izmantoti kā multivitamīni un tonizējoši līdzekļi vitamīnu deficīta, infekcijas slimību, asiņošanas, apsaldējumu un apdegumu gadījumos. Pēdējos divos gadījumos, mežrozīšu eļļu var viegli lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi, pateicoties tās unikālajai spējai paātrināt brūču, apdegumu un radiācijas traumu dzīšanu . Mežrozīšu eļļa var palīdzēt arī barojošām mātēm ar saplaisājušiem krūšu galiem.

Svarīgi zināt par šīs eļļas brūču dziedinošajām īpašībām arī gingivīta un stomatīta gadījumos. Tā ne tikai veicina ātrāku atveseļošanos, bet arī palīdz uzlabot mutes gļotādas aizsargājošās īpašības.

Ārīgai lietošanai uz skartajām ādas vietām jāpieliek eļļā samērcētas marles salvete. Dermatozēm ,kopā ar lokālu ārstēšanas līdzekli, lieto iekšķīgi divas reizes dienā, pa 1 tējkarotei. Lai nodrošinātu lielāku efektu sausās ekzēmas ārstēšanā, 10 ml mežrozīšu eļļas ieteicams pievienot 5 pilienus lavandas eļļas.

Ja ir rētas un strijas, var masēt problemātiskās zonas ar mežrozīšu eļļu divas reizes dienā. Pirmos rezultātus jūs pamanīsit pēc 4 nedēļām, un ievērojamus uzlabojumus var sagaidīt pēc 3-6 mēnešiem.

Mežrozīšu eļļu ieteicams lietot kā deguna pilienus faringīta, rinīta un citu rīkles un deguna gļotādu slimību gadījumos. Dažos gadījumos iepilināšanas vietā degunā var ievietot eļļā samērcētus marles tamponus uz 5-7 minūtēm, atkārtojot šo procedūru līdz 5 reizēm dienā.

Papildus izteiktajai ārstnieciskajai iedarbībai, mežrozīšu eļļa pamatoti tiek uzskatīta par efektīvu antidepresantu . To var iekļaut ikdienas uzturā, lai cīnītos pret nervu sistēmas darbības traucējumiem, uzlabotu garastāvokli un atbrīvotos no nepārliecības par sevi.

Šo eļļu ieteicams lietot tīrā veidā, bet biežāk to izmanto maisījumos kā piedevu, ne vairāk par 10% no sastāva. Varat to sajaukt ar riekstu eļļām, piemēram, lazdu riekstiem, un izmantot šo maisījumu kā bāzi.

Mežrozīšu eļļas pozitīvā ietekme uz ādu, iespējams, tiek uzskatīta par tās galveno iezīmi. Ir vērts pieminēt, ka tā ir ļoti vieglas tekstūras un gandrīz neatstāj taukainu spīdumu.

Pateicoties vitamīniem, taukskābēm un mikroelementiem, tai piemīt atjaunojoša un reģenerējoša iedarbība, paaugstina ādas elastību, regulē tauku dziedzeru sekrēciju , novērš kairinājumu. Regulāri lietojot, eļļa paaugstina epidermas aizsardzību, novērš enzīmu uzkrāšanos, uzlabo intracelulāro vielmaiņu.

Mežrozīšu eļļa ir arī ultravioleto staru filtrs. Šī eļļa ir piemērota sausai, novecojošai ādai un ir lielisks līdzeklis pret novecošanos, kas palīdz cīnīties ar vecuma pigmentācijas plankumiem un smalkām krunciņām. Tā palīdz tonizēt asinsvadus, novērst noguruma pazīmes un piešķirt sejai un dekoltē veselīgu un vienmērīgu toni. Tā ir lieliski piemērota acu zonu un lūpu kopšanai, lai gan to var uzklāt arī uz visas sejas.

Atcerieties, ka mežrozīšu eļļa nav piemērota tiem, kam ir pūtītes vai taukaina āda, jo tā var izraisīt jaunus iekaisumus.

Sejas, dekoltē un matu kopšanai mežrozīšu eļļu ieteicams lietot tīrā veidā vai kā daļu no tradicionālās kosmētikas. Šampūnus, attīrošos želejas, kondicionierus, krēmus, maskas, losjonus un citus produktus ieteicams bagātināt proporcijās 1:10.

Mežrozīšu eļļu, kurai piemīt specifiskas reģenerējošas īpašības, var izmantot, lai atbrīvotos no strijām un jau priekšlaicīgi novērstu tās. To der iegaumēt, šī eļļa pret strijām atzīta, kā efektīvākā.

Šī eļļa tiek plaši izmantota, lai samazinātu pigmentāciju un izlīdzinātu ādas virsmu. Ieteicams lietot kā ārstniecisku ārēju līdzekli pret ādas slimībām, piemēram, ekzēmu, neirodermītu un psoriāzi.

Protams, mežrozīšu eļļas derīgās īpašības noder arī matu skaistuma uzturēšanā. Galu galā šīs eļļas bagātīgais sastāvs ir vienkārši dāvana nedzīviem, sausiem, bojātiem matiem. Šo eļļu ieteicams uzklāt, ierīvējot to tieši galvā 15-25 minūtes pirms mazgāšanas. Varat arī pievienot šo eļļu jebkuram šampūnam (1:10).

Nav ieteicams lietot

Runājot par mežrozīšu eļļas ārīgu lietošanu, labāk nelietot šo līdzekli tiem, kam ir taukaina āda vai kuriem ir pinnes. Tas var tikai pasliktināt problēmu.

Tiem, kam ir jaukta āda, vajadzētu izvairīties no šīs eļļas uzklāšanas T zonai.

Augstais askorbīnskābes saturs mežrozīšu eļļā padara to kontrindicētu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, gastrīta ar paaugstinātu skābumu gadījumā.

Un K vitamīna saturs, kas palielina asins recēšanu, padara mežrozīšu eļļas lietošanu kontrindicētu 3. pakāpes sirds mazspējas, tromboflebīta un endokardīta gadījumā.

Ilgstoša mežrozīšu eļļas lietošana lielās devās var izraisīt aizkuņģa dziedzera izolārā aparāta nomākšanu un abstinences sindromu.