 |  |  |  |  |
 |  |
Moldāvu pūķgalve ir viengadīgs, lakstaugs augumā 15-50cm. Augs ir viscaur viegli apmatots. Augs ir sastopams divās formās- ar ziliem un baltiem ziediem.
Moldāvu pūkgalvei ir smalka, mietveida sakne. Ziedēšanas laikā centrālā sakne spēj izstiepties 20-30cm garumā, sānu saknes 10-15cm.
Moldāvu pūķgalves stublājs šķērsgriezumā ir dobjš, četršķautņains (no vidus līdz augšai) un apaļš (pie pamatnes). Augs lejasdaļā ir stipri zarots, ar uz augšu liektiem zariem. Pie pamatnes auga diametrs ir 6-15mm, augšpusē 1-2mm.
Lapas izvietotas pretēji. Lapas tumši zaļā krāsā, uz īsiem lapu kātiem ar izteiktu centrālo dzīslu. Forma un izmērs ir atkarīgs no tā, kurā auga daļā lapa atrodas. Stublāja lapas izstiepti olformas vai izstiepti lancetformas, ar truli zobotu malu.
Lapas garums 2-3,5cm, platums 1-2cm. Galotnes lapas ir lancetformas, pie ziediem esošās lapas izstieptas ķīļveida.
Zilganie vai ceriņkrāsas ziedi (15-21mm) uz īsiem ziedkātiem, izvietoti vārpveida ziedkopās, kuras ir 16-20cm garas. Ziedi divdzimuma, apputeksnējas ar kukaiņu palīdzību. Zied jūlijā- augustā, pirmie zied apakšējie ziedi un kad apakšējie jau nozied, sāk ziedēt augšējie. Augs zied 30-45 diennaktis.
Augļus augs nogatavina augustā- septembrī. Auglis nobriestot sadalās četros trīsšķautņu riekstiņos, garumā 2,5-3,2mm un platumā 1-2mm. Sēkla brūna, gandrīz melna.
Moldāvu pūķgalves ēterisko eļļu augstākā koncentrācija augā ir tai mirklī, kad augs zied – 0.4%. Turklāt ēteriskās eļļas visvairāk ir ziedos un lapās, tāpēc ievāc auga galotnes. Drogas smarža ir spēcīga, izteikta, nedaudz pēc citroniem- tuvu līdzīgs melisai. Garša rūgtena. Ievākto masu žāvē ēnā, labi vēdināmā vietā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C. Drogu uzglabā hermētiski noslēgtā tarā, ne ilgāk par 2 gadiem.
Moldāvu pūķgalvē ietilpst ēteriskā eļļa, fenolu dabas savienojumi (flavonoīdi un fenolskābes), polisaharīdi, organiskās skābes, triterpēnu savienojumi, iridoīdi, miecvielas, aminoskābes, makroelementi un mikroelementi.
Ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa ir citrāls, alfa terpineols un linalols.
Flavonoīdi- luteolīns, apigenīns, cinarozīds, kvercetīns, dihidrokvercetīns un hesperidīns. Fenolskābes- hlorogēnskābes, kafijskābe, ferulskābe, kaneļskābe, cigoriņskābe un galskābe. Polisaharīdi ir kā neitrāli cukuri (glukoze, fruktoze, arabinoze, ksiloze, galaktoze un ramnoze) un uronskābes (galakturonskābe un glikuronskābe).
Irodoīdu dabas vielas, kas sastopamas augā ir harpahīds, peoniflorīns un harpahīda acetāts. Organiskās skābes- citronskābe, ābolskābe, vīnskābe un skābeņskābe. Triterpēna savienojumi- oleānskābe un ursulskābe. No aminoskābēm, augā sastopamas asparagīnskābe, glutamīnskābe un leicīns.
Ārstnieciskā nozīme
Pūķgalves ēteriskajai eļļai piemīt antibakteriālas, pretsēnīšu un antioksidantu īpašības.
Eksperimentāli ir noteikta ēteriskās eļļas aktivitāte pret tādām baktērijām, kā Bacillus subtilis, B. cereus, Staphylococcus aureus, Micrococcus luteus, Klebsiella pneumonia, Serratia marcescens un pret sēnītēm Aspergillus niger, Rhizopus stolonifer, Fusarium oxysporum, Mucor hiemalis. Attiecīgi, auga ēteriskā eļļa ir izmantojama dažādu ādas slimību ārstēšanā.
Tautas medicīnā, Moldāvu pūķgalves nostādinājumus izmanto, lai ierosinātu apetīti, normalizētu gremošanas procesus. Turklāt, nostādinājumu izmanto arī, kā sāpju remdējošu, nomierinošu, brūču dziedējošu un pretkrampju līdzekli.
Kompreses un aplikācijas no pūķgalves izmanto, lai ārstētu reimatismu, galvas sāpes, sasitumus un hematomas. Novārījumus izmanto, lai mazinātu zobu sāpes un iekaisumus.
Svaigas pūķgalves lapas, pateicoties citrālam un tā antibakteriālām īpašībām, var izmantot strutojošu brūču ārstēšanā.
Moldāvu pūķgalves sēklām ir savelkoša, karminatīva un tonizējoša iedarbība.